Cietstāvošu govju selektīva ārstēšana

Mastīts, mastīta profilakse, piena kvalitāte un govju veselība ir jautājumi, kuri ik dienu aktuāli visiem, kas saistīti ar piena lopkopību. Pasaulē aktualizējas jautājums par antibiotiku lietošanu cietstāvošajām govīm tesmeņa veselības nodrošināšanai.

Visā pasaulē ir pieci galvenie pasākumi, kas tiek ievēroti, ražojot kvalitatīvu pienu un profilaktējot saslimšanu ar mastītu. Tāpēc arī saimniecībās, runājot par mastīta profilaksi un pasākumu efektivitāti, tiek vērtēti ieguvumi no:

1. pupu dezinfekcijas;
2. cietstāvošu govju terapijas;
3. klīniskās mastīta gadījumu ārstēšanas;
4. slaukšanas aparātu pareizas darbības;
5. hroniski inficēto govju brāķēšanas.

Pavisam nesen nozares konferencē ASV tika organizēts īpašs simpozijs, kurā vērtēja ieteikumu govij pirms cietstāves perioda katrā ceturksnī ievadīt intramammārās (tesmenī laižamās) antibiotikas. Daudzi speciālisti to tomēr uzskata par apslēptu cietstāvošu govju ārstēšanu.

Kāpēc mums vajadzētu pārskatīt labi izpētītus labumus? Patiesībā cietstāvošu govju ārstēšana ar antibiotikām ir ļoti plaši izplatīta. Jaunākie dati liecina, ka ASV 93% cietstāvošu govju tiek ārstētas. Kopš 1960. gada, kad ASV tika ieviests piecu punktu mastīta plāns, ir notikušas lielas izmaiņas vai uzlabojumi. Būtiskākie no tiem ir:

• samazinājies risks govīm saslimt ar mastītu;
• precīzi zināmi mastīta ierosinātāji;
• saimniecībās ieviesti efektīvi cietlaišanas protokoli;
• uzlabojušies ekonomiskie rādītāji;
• patērētāji interesējas par antibiotiku izmantošanu saimniecībās.

Tesmeņa veselība cietlaižamajām govīm

Par Latviju precīzi apkopotu datu nav, bet, analizējot pārraudzības datus klientu saimniecībās, vairāk nekā pusei govju pēdējā kontrolē pirms cietlaišanas somatisko šūnu skaits (SŠS) ir virs 200, kas liecina par potenciāli inficētu tesmeni.

Pirms dažiem gadu desmitiem arī ASV bija līdzīga situācija. Tagad, saskaņā ar pētījumu, 70–95% govju cietlaišanas dienā tesmenis ir vesels.

Vēsturiski ASV lipīgā mastīta ierosinātāju Streptococcus agalactiae un Staphylococcus aureus izplatība bijusi lielāka. Pašreiz ASV piena lopkopības saimniecībās Strep.ag. ir izskausta no lielākās daļas ganāmpulku, bet Staph.aureus gadījumus var saskaitīt uz pirkstiem, ja vispār tādi ir.

Jāpiemin, ka situācija Latvijā atšķiras, un tas jāņem vērā, runājot par antibiotiku pareizu lietošanu vispār.

Kad ASV tika uzsākts piecu punktu mastīta plāns, vairums piena produktu, kas tika saražoti ASV, tika izmantoti iekšzemē pašpatēriņam. Pašlaik ļoti daudz piena no ASV eksportē – katru nedēļu tiek eksportēts vienas dienas laikā visā ASV saražotā piena apjoms. Tā kā pieaug gan vietējā, gan eksporta patērētāju skaits, tad aizvien aktuālāks ir jautājums par antibiotiku lietošanu produktīviem dzīvniekiem. Tāpec arī ASV tiek pārskatīti antibiotiku lietošanas ieteikumi cietlaižamajām govīm un rekomendēts veselām govīm, tās cietlaižot, antibiotikas nelietot.

Antibiotiku lietošana ES un citur

Nīderlandē, kur kopš 2012. gada valdība aizliedza lopkopībā profilaktiski izmantot antibiotikas, var analizēt pirmos rezultātus un esošo situāciju. Cietlaižamo antibiotiku lietošana ir atļauta tikai govīm, kam SŠS pārsniedz 50 000, un pirmpienēm, kam SŠS pārsniedz 150 000.

Kopš 2012. gada kopējā antibiotiku izmantošana piena ražošanā ir samazinājusies par 28%, tostarp samazināta to lietošana arī klīniskajos mastīta gadījumos. Antibiotiku lietojuma samazinājuma rezultāts ir tāds, ka pārstrādei iepirktā piena vidējais SŠS valstī samazinājies līdz 170 000.

Arī lielākā piena produktu eksportētāja Jaunzēlande ir nākusi klajā ar plānu, kurā norādīts, ka uz 2020. gadu cietlaišanas antibiotikas tiks lietotas tikai govīm ar konstatētu tesmeņa iekaisumu.

Lai palīdzētu sasniegt šo mērķi, veikts pētījums, kurā konstatēts, ka cietlaišanai antibiotikas var nelietot, ja pēdējā kontrolē pirms aizlaišanas SŠS ir mazāks par 225 000, nevis 125 000, kā bija pieņemts līdz šim.

Pirms pārņemt šo praksi mūsu saimniecībās, svarīgi apzināties, ka jāievēro arī visi pārējie priekšnosacījumi tesmeņa veselības nodrošināšanai, īpaši uzsvaru liekot uz guļvietu tīrību un sausumu cietstāvošajām govīm.

Pašreizējie pasaules pētījumi rāda, ka pie cietlaišanas antibiotikas var nelietot govīm ar zemu saslimšanas risku attiecībā uz mastītu. Precīzāk un izmērāmāk – par zema saslimšanas riska govīm tiek uzskatītas tās govis, kurām laktācijas laikā nav bijis vairāk par vienu klīniskā mastīta gadījumu, un pēdējās trijās piena kontrolēs pirms cietlaišanas, tajā skaitā arī pēdējā, SŠS nav pārsniedzis 200 000, un paredzamais cietstāves periods nav garāks par 100 dienām.

Laila Plīta,

Lopkopības konsultante