Dažas atbildes saistībā ar sezonas laukstrādnieku nodokli

Sezonas laukstrādnieku nodoklis ir viens no atvieglotiem nodokļa maksāšanas režīmiem – vienkāršota strādnieku reģistrācija, samazināta likme. Reģistrējot sezonas laukstrādnieku, jānorāda ar strādnieku noslēgtā līguma veids, izvēloties vienu no šādiem līgumiem – rakstveidā noslēgts darba līgums, mutiski vai rakstveidā noslēgts uzņēmuma līgums.

Attiecībā uz bērnu un jauniešu nodarbināšanu saņēmu vairākus jautājumus:

* no kāda vecuma un cik stundas dienā var nodarbināt nepilngadīgos; 

* vai ir vajadzīga vecāku uzraudzība vai vismaz vecāku atļauja piedalīties sezonas laukstrādnieku darbā un, ja jā, no kāda vecuma?

Nodarbinot nepilngadīgos, parasti iesaku slēgt darba līgumu. Saskaņā ar Darba likumu darba līgums ir slēdzams tikai rakstveidā un, nodarbinot sezonas laukstrādniekus uz darba līguma pamata, jāievēro visi nosacījumi, kas paredzēti Darba likumā.

Īsumā apskatīšu to, kādi nosacījumi Darba likumā ir noteikti, ja tiek nodarbinātas nepilngadīgas personas.

Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu.

Bērnus vecumā no 13 gadiem var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā gadījumā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu bērna nodarbināšanai. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka 2002. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 10. Kā piemēru var minēt šādus darbus:

* dārzu ravēšana un laistīšana;

* ražas novākšana;

* laukumu un skvēru sakopšana;

* kurjera darbu veikšana;

*preču saiņošana un iepakošana;

* pārtikas un nepārtikas preču pārdošana uz ielām u. tml.

Šajā uzskaitījumā, kā redzams, ietilpst darbi, kuros personu atļauts nodarbināt, ja no darba samaksas tiek maksāts sezonas laukstrādnieku nodoklis.

Pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadu vecumam aizliegts nodarbināt darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, nosaka 2002. gada 28. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 206. “Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību.” Piemēram, pusaudžus aizliegts nodarbināt darbos, kas tieši saistīti ar dažādu objektu un būvju nojaukšanu, mežizstrādi (koku ciršana, atzarošana, izvilkšana, baļķu iekraušana un izkraušana), koksnes apstrādi, metāla vai tā izejvielu otrreizēju pārstrādi. Pusaudzis nedrīkst būt nodarbināts darbos, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu.

Attiecībā uz bērnu un pusaudžu darba laiku ir noteikts, ka personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Brīvlaikā bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā. Pusaudžus (vecumā no 15 līdz 18 gadiem) nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā.

Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nedrīkst strādāt nakts laikā un virsstundas. Attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.

Pusaudžiem ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņu darba laiks ir ilgāks par četrarpus stundām, pārtraukuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm.

Pirms darba līguma noslēgšanas darba devējam ir pienākums informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildņiem) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.

Valsts darba inspekcija savā mājaslapā norāda šādu informāciju, kas būtu jāņem vērā vecākiem (aizbildņiem):

Ja bērns nolēmis strādāt, vecākiem (aizbildņiem) noteikti vajadzētu interesēties par darbavietu un pārliecināties, ka darba vide ir droša un veselībai nekaitīga, t. sk. noskaidrot, kādi būs veicamie pienākumi un ar tiem saistītie darba vides riski. Neskaidrību vai šaubu gadījumā vecākiem (aizbildņiem) būtu jāatrod laiks, lai sazinātos ar VDI un saņemtu speciālistu konsultāciju par to, vai izraudzīto darbu bērns vispār drīkst veikt. Ja vecāki (aizbildņi) konstatē, ka darba devējs neievēro Darba likumā noteikto, palīdzību var meklēt tuvākajā VDI. Gan vecāki (aizbildņi), gan VDI var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību, vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.

Izmaiņas noteikumos par gada ienākumu deklarāciju

1. jūnijs bija termiņš, līdz kuram gada ienākumu deklarācija par 2019. gadu bija jāiesniedz tiem, kam tas jādara obligāti. Ceru, ka visi, kam šāds pienākums bija, deklarāciju noteiktajā termiņā ir iesnieguši.

Jūlijā ir izdarītas izmaiņas MK noteikumos Nr. 662, ar kuriem ir apstiprināta gada ienākumu deklarācijas veidlapa. Gada ienākumu deklarācijas un tās pielikumu veidlapās ir izdarīti vairāki labojumi, tai skaitā pielikumos, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem. Jaunā parauga veidlapa būs jāiesniedz, deklarējot 2020. gada ieņēmumus, t. i., 2021. gadā.

Izmaiņas VID EDS iesniedzamo failu formātos

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2020. gada 22. jūlijā ir ieviestas jaunas elektronisko dokumentu XML versijas šādiem EDS dokumentiem:

* “PVN taksācijas perioda deklarācija” (DokPVNv6_XML_A);

* “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” (DOKDDZV3_XML_A);

* “Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija”  (DokANAv3_A);

* “Elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma akcīzes nodokļa deklarācija” (ANECV2_XML_A).

Svarīgi! Visiem iepriekš minētajiem EDS dokumentiem versiju nesaderības dēļ nebūs iespējams izveidot iepriekšējos periodos iesniegto deklarāciju kopijas. Lai iesniegtu minēto EDS dokumentu precizējumus par iepriekšējiem periodiem, jāizveido jauns dokuments, jāievada precizējamā dokumenta saturs un precizējamie dati, jāatzīmē “Precizējums” un jāiesniedz.

Linda Puriņa,
LLKC grāmatvedības eksperte