Jūs atrodaties šeit
Proteīna nodrošināšana bioloģiskajās piensaimniecībās.
Bioloģiskajās saimniecībās Latvijā pieaug gaļas liellopu skaits, bet dominējošā lopkopības nozare ir piensaimniecība un 2019. gadā pārstrādei tika realizētas vairāk nekā 55 tūkst. t bioloģiskā piena, no tām 41,7 tūkst. t arī pārstrādāts kā bioloģiskais piens. Ja kopējā piena ražošana mums stāv uz vietas, tad pārstrādātā bioloģiskā piena daudzums Latvijā palielinās, piemēram, šī gada martā tika pārstrādātas 3127 t bioloģiski saražotā piena, kas ir 130 % salīdzinājumā ar 2019. gada martu.
Vēl tipisks uzskats Latvijā ir, ka piens ir bioloģisks tāpēc, ka govīm neko “lieku” nedod – tikai zāli ganībās vasarā un sienu vai skābbarību ziemā. Taču tas tā nenotiek, lai pienu varētu slaukt no fizioloģiski veselām bioloģiskajām govīm, barības devām jābūt sabalansētām. Tīri praktiski ar labu ganību zāli varam slaukt 20 l piena dienā. Lai patērētājiem piedāvātu kvalitatīvus un augstvērtīgus bioloģiskos piena produktus, arī dzīvniekiem jānodrošina pilnvērtīga un sabalansēta barība.
Tā kā bioloģiskajā piena lopkopībā var izmantot tikai bioloģisko lopbarību (izņemot melasi līdz 1 % no kopējās barības sausnas), tad kvalitatīva rupjā lopbarība pietiekamā daudzumā ir galvenie atslēgas vārdi ēdināšanai.
LLKC demonstrējumā ”Proteīna nodrošināšana bioloģiskajās piensaimniecībās”, LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” LAD līguma Nr. LAD030619/P32/P34, 14. lote, ir mērķis iepazīstinātu lauksaimniekus, kā nodrošināt pareizu proteīna saturu barības devā atkarībā no dzīvnieku produktivitātes.
Lielākais uzdevums ir nodrošināt pietiekamā daudzumā proteīnu jeb olbaltumvielas. Tieši tāpēc 2019. gadā Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros tika uzsākts demonstrējums “Proteīna nodrošināšana bioloģiskajās piensaimniecībās”. Tā mērķis ir nodemonstrēt pašaudzēto proteīna nodrošināšanu bioloģiskajās piena ražošanas saimniecībās un iepazīstināt lauksaimniekus, kā nodrošināt pareizu proteīna saturu barības devā atkarībā no dzīvnieku produktivitātes.
Šogad demonstrējumā iesaistījās zemnieku saimniecība “Kārkliņi”, īpašnieks Aldis Upenieks. Maija sākumā pirmajā Fermu dienā e-vidē Latvijā stāstījām par šogad paveikto.
Saimniecībā pagaidām nav barības maisītāja, tāpēc visi barības līdzekļi tiek izdalīti manuāli un arī barības devas ir sastādītas atbilstoši laktācijas fāzei un izslaukumam (skat. 1. tabulu)
1. tabula. Barības devas 5700 kg izslaukumam bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Kārkliņi”
Tikai ar skābbarību, graudiem (t. sk. griķiem) un melasi barības devas neizdevās sabalansēt, tāpēc meklējām proteīnbarību. Risinājumu atradām uzņēmuma “Aloja Starkelsen” jaunajā piedāvājumā bioloģiskajām saimniecībām un izvēlējāmies bioloģisko brūno zirņu olbaltumvielu koncentrātu. Proteīna saturs šajā koncentrātā ir 50 % (sausnā). Proteīnbarības enerģētiskā un uzturvērtība ir redzama 2. tabulā.
2. tabula. Zirņu olbaltumvielu koncentrāta sastāvs
Ja proteīns barības devā ir pieejams limitētos daudzumos, tad ir svarīgi sekot līdzi neaizvietojamo jeb sēru saturošo aminoskābju daudzumam un to attiecībām barības devās. Stādot barības devas, uzmanību pievērsām metionīnam un lizīnam, optimālo attiecību izdevās arī nodrošināt (skat.1. tabulu). Optimālais metionīna daudzums slaucamo govju barības devās ir 2,2–2,5 % no kopproteīna un lizīna 6,8–7,5 % no kopproteīna.Uzreiz jāsaka, ka pilnībā sabalansēt barības devu mums vēl neizdevās, jo deficītā palika tauki un taukskābes. Šis deficīts var ietekmēt govju auglību, apsēklošanās rādītājus. Nepietiekama ir arī tievajās zarnās absorbējamo aminoskābju un enerģijas attiecība (AAT/NEL). Tieši ar tādu mērķi saimniecībā ir iesēts ripsis, bet par to stāstīsim rudenī.
Demonstrējuma gaitā paanalizējām šo aminoskābju daudzumu dažādos barības līdzekļos, kas ir apkopoti 1. grafikā. Šajā grafikā tika ielikti arī saimniecības skābbarības rezultāti, un tur tad arī radās nākamais jautājums. Zāles skābbarībai ir jābūt vistuvāk optimālajam metionīna un lizīna daudzumam (tumši zaļais taisnstūris grafikā) un attiecībai, bet šinī gadījumā skābbarības rādītāji ir tālu no vajadzīgā. Intereses vadīta, paskatījos arī citu bioloģisko saimniecību rādītājus, un rezultāti bija līdzīgi. Kāpēc tā un kas to ietekmē, meklēsim atbildes un, uzzinot atbildes, noteikti par to arī stāstīsim.
1. grafiks. Neaizvietojamo aminoskābju daudzums dažādos barības līdzekļos un saimniecības zāles skābbarībā
Lai kādas izmaiņas mēs saimniecībā veiktu, svarīgi, lai tās dotu ekonomisko labumu – palielinātu ieņēmumus vai samazinātu izdevumus. Šajā gadījumā izdevumi palielinājās, jo barības devā iekļāvām pilnīgi jaunu barības līdzekli, bet tas, ko ieguvām, ir izslaukuma kāpums un ieņēmumu palielināšanās. Mēneša laikā barības devā iekļaujot zirņu olbaltumvielu koncentrātu, izslaukumu izdevās palielināt vidēji par 1,7 litriem uz govi.
Esmu pateicīga saimniekiem par uzticēšanos, uzdrīkstēšanos un atvērtību pārmaiņām.
Mana pieredze lopkopības konsultantes darbā jau iesniedzas trešajā gadu desmitā, tāpēc gribu bioloģiski saimniekojošajiem atgādināt – būsim atbildīgi pret bioloģiskā piena produkcijas patērētājiem un barosim govis ar sabalansētu barību. Barības devas ir jāsabalansē, lai govis būtu fizioloģiski veselas, jo no ketozainām vai badainām govīm kvalitatīvu, bioloģiski vērtīgu pienu neiegūt.
UZZIŅAI
Augu olbaltumvielu ražošana un ieguve lauksaimniecības pārtikas nozarē ir vairākkārt veicinājusi politiskas debates ES līmenī. Šobrīd ES ir liels augu olbaltumvielu deficīts. Atkarībā no proteīna avota ES pašpietiekamības līmenis būtiski atšķiras (rapsis 79 %, saulespuķes 42 %, soja 5 %). Rezultātā ES ik gadu importē ap 17 milj. t kopproteīna (no kuriem 13 milj. tonnu ir uz sojas bāzes un 30 milj. tonnu sojas pupu ekvivalenta), galvenokārt no Brazīlijas, Argentīnas un ASV. Iztrūkstošais kopproteīns rapša un saulespuķu sēklu veidā pamatā tiek importēts no Ukrainas. Papildus augu olbaltumvielas arvien vairāk patērē cilvēku pārtikā, gada pieauguma tempam pasaulē sasniedzot gandrīz 7 %.
Lai risinātu augu olbaltumvielu trūkumu ES, Eiropas Komisija, saskaņā ar Regulu Nr. 2017/2393, 2018. gada 22. novembrī nāca klajā ar ziņojumu par situāciju augu izcelsmes olbaltumvielu jomā ES. Turpmāka augu olbaltumvielu ražošanas attīstība ES var dot ne tikai ekonomisku labumu lauksaimniekiem un pārtikas un dzīvnieku barības ražotājiem, bet arī plašu vides un klimata priekšrocību klāstu. Jo īpaši proteīnaugi veicina atmosfēras slāpekļa piesaistīšanu augsnē.
Demonstrējuma saimniecība z/s “Kārkliņi”
ALDIS UPENIEKS
- Bioloģiski sertificētas z/s “Kārkliņi” īpašnieks Vārkavas novada Rožkalnu pagastā, Vārkavas novada domes deputāts.
- Apsaimnieko 200 ha zemes.
- Ganāmpulkā vairāk nekā 100 Holšteinas melnraibās un sarkanās govis, no tām 50 slaucamās.
- Vidējais izslaukums 5700 kg no govs gadā.
- Ganāmpulks tiek ataudzēts, pakāpeniski ieviešot Holšteinas tīršķirni, bet liekās grūsnās teles pārdod citām saimniecībām.
- Govju ēdināšanai visa lopbarība, t.sk. graudi, tiek izaudzēti saimniecībā.
- Nodarbinātas 3 maiņas slaucējas un 2 strādnieki lopkopībā.
- Upenieku ģimene ir konkursa “Sējējs 2019” laureāti nominācijā “Ģimene lauku sētā”.
Alda un viņa ģimenes pieredze lopkopībā sākumā saistījusies ar gaļas liellopu audzēšanu. Savukārt Alda vecāki kopš 1992. gada “Kārkliņos” turējuši piena lopus. Tā kā pirms dažiem gadiem vajadzējis izlemt, kuru nozari turpināt un attīstīt, apvienojot abas saimniecības, nolemts par labu prāvākajai – pienam.
“Mūsu ģimenē jau kopš bioloģisko saimniecību attīstības Latvijā, šķiet, 1992. gada, nav bijusi doma saimniekot intensīvi. Tolaik vecāki “Kārkliņus” nodibināja, 1997. gadā saimniecība ieguva bioloģisko sertifikātu kā govīm, tā zemei. Tas ir gan princips dzīvot zaļi, gan saudzēt dabu un slaukt veselīgu pienu. Kad es 2017. gada nogalē kļuvu par “Kārkliņu” piensaimniecības īpašnieku, nebija pat domas kaut ko mainīt,” uzskata Aldis.
Graudi šajā saimniecībā tiek audzēti tikai ganāmpulka vajadzībām. Tas nozīmē, ka arī zemē netiek ne bērti minerālmēsli, ne pielietoti dažādi ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi.
Aldis: “Droši vien varētu runāt par augstākiem izslaukumiem, taču mums ir ierobežojums – bioloģiskajā saimniecībā nedrīkst turēt vairāk par 50 piesietajām gotiņām. No kolhoza ir nopirkta un atbilstoši šādām vajadzībām pārveidota lielferma, un ēkā nepiesieto turēšanu nemaz nevar nodrošināt. Tas mums liek pagaidām saimniekot kā līdz šim, tomēr, ja piesieto turēšanu aizliegs, vajadzēs plānot jaunas fermas celtniecību. Govis ganību periodā iet ārā no agra pavasara līdz rudenim. Ja būtu nepiesietās turēšanas ferma, pakāptos arī izslaukums, bet pagaidām saimniekojam šādi.”
Viss “Kārkliņu” ganāmpulks ir tikai pašu ataudzējums, jo mērķis ir iegūt pilnībā tīršķirni. Tā kā pagaidām trūkst vietas, grūsnās teles pārdod, un pieprasījums esot liels. Turpat novadā izveidotas daudzas bioloģiski sertificētās saimniecības, tiek nopietni apsaimniekota arī zeme, un patlaban pienācis brīdis, kad vairs pat ar krūmiem aizaugušas un neizkoptas platības nevar nopirkt – viss tiek uzplēsts un apsēts. Pat Upeniekiem dažus savus zemes gabalus jābrauc apstrādāt gandrīz 30 kilometru attālumā no mājām.
Pienu kā bioloģisko caur Jēkabpils Piena kombinātu iepērk Lietuva. Maksā ap 30 centiem par kilogramu, cena ir stabila, tādu “lēkāšanu” kā Latvijā neesot pieredzējuši.
Aldis: “Cik zinu, kaimiņvalstī pienu arī pārstrādā bioloģiskajā produkcijā. Mūsu mērķis ir iegūt vismaz ap 7000 kg piena no govs gadā. Tādēļ vajag sabalansēt barību. Šobrīd ar LLKC konsultanti Silviju Dreijeri pie tā strādājam. Zinām, ka šovasar jāsagatavo labākas kvalitātes skābbarība. Daļēji ar to sasaucās nesen notikusī Lauka diena par proteīna nodrošināšanu barības devā bioloģiskajā saimniecībā. Manai saimniecībai tas bija liels ieguvums, jo uzzināju daudz ko, arī jaunumus bioloģiskās saimniekošanas noteikumos.”
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests
Silvija dreijere,
LLKC lopkopības nodaļas vadītāja