Nosacījumi kvalitatīvas vaislas teles izaudzēšanā

Ikdienā, sniedzot konsultācijas piensaimniekiem un analizējot dažādu pētījumu rezultātus, jāatzīst, ka viens no efektīvas piensaimniecības pamatiem ir spēja ātri izaudzēt kvalitatīvu vaislas teli, kuras pirmās atnešanās vecums ir no 21 līdz 24 mēnešiem.

Pirmajā mirklī daudziem piensaimniekiem šķiet, ka tas ir nesasniedzams mērķis. Savulaik viens no labas saimniekošanas prakses nosacījumiem bija, ka vaislas teļu lecināšana jāuzsāk 14–16 mēnešu vecumā, tādējādi pirmā atnešanās šajā gadījumā varētu notikt, vaislas telei sasniedzot 23–25 mēnešu vecumu. Taču pasaules vadošie piensaimniecību pētnieki noskaidrojuši un pierādījuši, ka optimālais vaislas teļu apsēklošanas laiks ir 12–14 mēnešu vecumā, kad sasniegta ~65 % dzīvmasa no pieaugušas govs dzīvmasas. Šo ārzemju pieredzi savos praktiskajos pētījumos apstiprina veterinārārsts un dzīvnieku ēdināšanas speciālists Mariuss Bogdans no Rumānijas. Viņš secinājis, ka pareizi sabalansēta ēdināšana, laba aprūpe un labi turēšanas apstākļi nodrošina teļu straujāku augšanu, labāku veselību, īsāku piena periodu, īsāku vaislas teļu izaudzēšanas laiku, kas rezultējas ar iegūtām spēcīgākām un veselīgākām govīm, kuras ir ievērojami ražīgākas 1. laktācijā, un šīm govīm ir lielāks produktīvais mūžs.

1. attēls. Teļa orgānu attīstība

Mariusa Bogdana pētījumā (1. attēls) tiek apstiprināta hipotēze, ka teļiem pirmajās 50 dzīves dienās ļoti strauji attīstās orgāni: sirds, plaušas un aknas, kā arī strauji pieaug muskuļu masa, tādēļ šo orgānu attīstībai un muskuļu masas pieaugumam vajadzīgs liels proteīna patēriņš.

1. tabula. Dzīvmasas pieaugums diennaktī demonstrējuma teļu grupās

Arī LAP 2014.–2020. gadam apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” LAD Līguma nr. LAD100119/P2, ko veic LLKC a/s “Agrofirmā Tērvete”, “Nelimitētas (ad libitum) jaunpiena izēdināšanas metodes ietekme uz teļa augšanu un attīstību” (8. lote) šī hipotēze apstiprinās. Par to liecina 1. tabulā apkopotie starpdemonstrējuma rezultāti no 2019. gada marta līdz 2020. gada jūnijam. Demonstrējumā iegūtie rezultāti, ļauj prognozēt, ka vaislas teļus barojot ar pienu nelimitēti, pēc to transformācijas par slaucamām govīm, pirmajā laktācijā tiks iegūts vismaz par 300–500 kg vairāk piena, nekā no pirmās laktācijas govīm, kurām izaudzēšanas periodā ir bijusi zemāka augšanas intensitāte. Tādēļ jārod skaidrība, kādēļ jaundzimušajiem teļiem jāsaņem vairāk piena, nekā līdz šim saimniekojot tradicionāli, pieņemot, ka teļam diennaktī jāizēdina piens 10–12 % no viņa dzīvmasas.

2. tabula. Fizioloģiskie enerģijas ieguves avoti teļa izaudzēšanas laikā

Avots: Trouw Nutrition Research Centre

Ņemot vērā 2. tabulā attēloto barības vielu uzsūkšanās avotus un teļa fizioloģiskās īpatnības, barojot teļus nelimitēti ar pienu un, sākot no 10 dzīves dienas, tos pakāpeniski pieradinot pie speciālās spēkbarības, prestartera izēdināšanas, var panākt strauju teļu augšanu un attīstību. Svarīgi, lai izēdināmais piens būtu ļoti kvalitatīvs, ar labu sausnas saturu 12,8–13,2 %. Enerģijas nodrošināšanā liela loma ir ne tikai piena tauku saturam, ļoti liela ietekme teļa ātrai augšanai ir pienā esošajām olbaltumvielām ~3,25–3,50 % un laktozei ne zemāk par 4,85 %. Teļiem nav pieļaujama mastīta piena vai piena ar augstu somatisko šūnu skaitu izbarošana, kā arī iegūta no ārstētām govīm. Piena izēdināšana teļiem izaudzēšanas periodā nodrošina ne tikai strauju augšanu, tā nodrošina pareizu šūnu augšanu dažādās ķermeņa vietās. Izēdinātā piena daudzumam īpaša nozīme ir tesmeņa struktūras un dažādu šūnu attīstībā.

3. tabula. Teļa augšanas tempa nozīme tesmeņa attīstībā

Avots: Broet al 2005

Pētījuma 3. tabulā apkopotie dati liecina, ka teļiem līdz 50–60 dienai jānodrošina barības līdzekļi ar ļoti augstu enerģijas līmeni, respektīvi, optimālajam dzīvmasas pieaugumam diennaktī jābūt 800–1000 g. Jaunākajos ārzemju pētījumos noskaidrots, ka teļiem līdz 2 mēnešu vecumam augšanas temps ir pieļaujams ievērojami straujāks. Vidējais dzīvmasas pieaugums šajā periodā var sasniegt pat līdz 1200 g dienā.

Nodrošinot teļiem izēdināmo barību ar augstu enerģijas līmeni, panāk strauju teļa augšanu, kuras rezultātā strauji pieaug tesmeni veidojošās parenhīmas[4] šūnas, bet tām ir liela nozīme piena ražošanā. Tādēļ nav pieļaujama teļu badināšana pirmajos divos mēnešos, jo vēlāk, mēģinot pozitīvi koriģēt teļa dzīvmasu pēc 60. dienas, panāk teļa aptaukošanos un tauku šūnu uzkrāšanos tesmenī. Īpaša vērība pareizā teļa ēdināšanā jāvelta pirmajās dzīves 14 dienās, kur teļa augšanu regulē IGF-1[5]. Šī hormona saturs tiešā mērā atkarīgs no uzņemtās barības daudzuma un enerģijas līmeņa, jo pēc savas strukturālās uzbūves ir ļoti līdzīgs insulīnam. Šī hormona trūkums tiešā veidā veicina teļa atpalicību augšanā, kā arī izsauc virkni dažādu orgānu funkcionālos traucējumus. Teļiem būtiskākie ir aknu un aizkuņģa dziedzera funkcionālie darbības traucējumi. Plānojot  ganāmpulka apsaimniekošanu un izvirzot mērķi vaislas telēm mākslīgo apsēklošanu sākt 12–13 mēnešu vecumā, panāk, ka pie vidējā dzīvmasas pieauguma 800–1000 g/d parenhīmas DNS ir divas reizes lielāks nekā telēm ar vidējo dzīvmasas pieaugumu 400 g/d (3. tabula).

Pareiza teļa attīstība un strauja augšana pozitīvi ietekmē arī dzimumorgānu attīstību. Visstraujāk dzemdes diametrs no 9 līdz 16 mm pieaug 2.–10. dzīves nedēļā un pēc tam būtiski nemainās līdz 32. dzīves nedēļai. Savukārt folikulu lielums no 6 līdz 8 mm visstraujāk pieaug 8.–14. nedēļā un paliek nemainīgs līdz 38. nedēļai. Labāka teļu ēdināšana piena periodā sekmē vienlaicīgi vairāku folikulu nobriešanu olnīcās un pēc izmēra lielāku folikulu attīstību, ko nosaka lielāks organismā cirkulējošā hormona IGF-1 līmenis, ko tiešā mērā ietekmē paaugstināts enerģijas līmenis barības devā.

Vērtējot vaislas teļu izaudzēšanas un attīstības rādītājus ganāmpulkā, svarīgi, lai vaislas teles līdz mākslīgās apsēklošanas vecumam, kas ir 12–13 mēneši, sasniegtu 65 % no vidējās ganāmpulkā esošās slaucamo govju dzīvmasas. Slaucamo govju vidējo ganāmpulka dzīvmasu nosaka 3. laktācijas govīm. Pēc grūsnības iestāšanās vaislas telēm (13–22 mēneši) jānodrošina tādi apstākļi, lai tās neaptaukotos.

Lai piensaimniecības spētu sekmīgi attīstīties un konkurēt globālajā piensaimniecībā, tām būtu nepieciešams izvirzīt augstākus saimniekošanas kritērijus kā līdz šim. Daļa Latvijas piensaimnieku šo izaicinājumu ir pieņēmuši un atsevišķus kritērijus spēj izpildīt par 100 %.

4. tabula. Konkurētspējīgas piensaimniecības teļu izaudzēšanas mērķis

Piensaimniekiem vaislas teļu izaudzēšana jāuzskata par nopietnu investīciju nākotnē. Tā ir tikpat svarīga kā jaunas un modernas dzīvnieku novietnes celtniecība vai tehnikas iegāde. Iespējams, ka pareiza veselīgu dzīvnieku izaudzēšana ir problemātiskāka, nekā darbs ar lauksaimniecības tehniku, jo nepieciešamas plašas zināšanas par dzīvnieku uzvedību, ēdināšanu, turēšanu, kopšanu, slimībām, profilaksi utt., taču cilvēki ir radīti, lai mācītos. Jaunas zināšanas un jauna pieredze padara mūs stiprākus un bagātākus. 

Dainis Arbidāns,
LLKC konsultants-eksperts veterinārmedicīnā

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests