Kļūdu labošana gada pārskatā

Ir teiciens, ka nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Grāmatvedības uzskaitē arī reizēm gadās kļūdas, kuras jālabo. Atgādināšu, ka tiem, kas gatavo uzņēmumu gada pārskatus, jāņem vērā, ka gada pārskata precizēšana nav iespējama (atšķirībā, piemēram, no nodokļu pārskatiem, kuru precizēšana ir ierasta prakse).

Iepriekšējo pārskata periodu kļūdu labošana notiek pārskata gadā un visi iepriekšējo periodu kļūdu labojumi tiek atspoguļoti kārtējā gada pārskatā. Visbiežāk kļūdas rodas, ja nav iegrāmatots kāds rēķins vai cits dokuments; var gadīties, ka grāmatojuma brīdī par kādu darījumu bija kļūdaina izpratne.

Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis metodisko materiālu, kurā nodokļu maksātājiem skaidro, kā kļūdas labojumi būtu veicami. Bet primāri, protams, jāņem vērā normatīvo aktu prasības. Tas ir “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums”, kā arī MK noteikumi Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”.

Būtisku kļūdu, kas radusies un atklāta pārskata gadā vai gada pārskata sagatavošanas laikā, labo līdz gada pārskata parakstīšanas dienai, koriģējot attiecīgos finanšu pārskata posteņus.

Ja pārskata gadā vai gada pārskata sagatavošanas laikā atklāta iepriekšējos pārskata gados radusies būtiska kļūda, to labo šādi:

*  ciktāl tas iespējams, nosaka kļūdas ietekmi uz attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem un tās kopējo ietekmi;

* koriģē kļūdas ietekmētos aktīva, pašu kapitāla, uzkrājumu vai kreditoru posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā;

* ciktāl tas iespējams, koriģē pārējos salīdzināmos rādītājus pārskata gada sākumā.

To, vai kļūda ir būtiska, jāvērtē pašiem, ņemot vērā gan summu, gan pašas kļūdas būtību.

Ja gada pārskatā ir veikta iepriekšējo periodu kļūdas labošana, tad gada pārskata pielikumā ir jāsniedz šāda informācija:

* kļūdas būtība (piemēram, matemātiska kļūda, grāmatvedības politikas kļūda, neuzmanības kļūda, kļūdaina faktu interpretācija, krāpšanas gadījums);

* ar kļūdas labojumu saistīto korekciju summas, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt (tai skaitā kļūdas labojuma ietekme uz peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokli un peļņu);

* ja kļūdas ietekmes noteikšana uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta kļūdas kopējās ietekmes aprēķināšana.

Attiecībā uz iepriekšējo periodu kļūdas labošanu skaidrojumam izmantošu VID metodiskā materiāla piemēru:

SIA “BIO” grāmatvedis 20X3. gadā pēc gada pārskata iesniegšanas konstatējis kļūdu 20X2. gada pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinā, kā rezultātā sabiedrības 20X2. gada pārskatā uzrādīta par 9250 EUR lielāka peļņa un pamatlīdzekļu atlikums. Atklājot kļūdu, tiek veikts grāmatojums:

D “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi” 9250 EUR

K “Pamatlīdzekļu nolietojums (pasīva konts)” 9250 EUR

VID metodika gan iesaka nedaudz garāku grāmatojumu ceļu:

D “Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (iepriekšējā perioda kļūda)” 9250 EUR

K Pamatlīdzekļi 9250 EUR un

tā kā pamatlīdzekļu nolietojums 9250 EUR nav SIA „BIO” 20X3. gada izdevumi, tas jāizslēdz no 20X3. gada peļņas vai zaudējumu aprēķina; to izdara ar grāmatojumu:

D “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi” 9250 EUR

K “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” 9250 EUR

Katram uzņēmumam savā grāmatvedības politikā jāizvēlas kārtība, kādā iepriekšējo periodu kļūdas labo un labojumu iegrāmato, un pie izvēlētās kārtības arī jāpieturas.

Vienotais nodokļu konts

Ar 2021. gada 1. janvāri tiek ieviests vienotais nodokļu konts, kurā būs jāiemaksā VID administrētie nodokļu maksājumi. Līdz ar vienotā konta ieviešanu mainīti arī vairāku atskaišu un pārskatu iesniegšanas termiņi. Piemēram, vienots termiņš būs darba devēja ziņojuma iesniegšanai; līdz šim tā iesniegšanas termiņš dažādiem nodokļu maksātājiem atšķīrās.

VID savā mājaslapā skaidro, ka, lai nodrošinātu iespēju visus nodokļus samaksāt, noformējot tikai vienu bankas maksājuma uzdevumu, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, mainīti regulāro nodokļu maksājumu termiņi uz 23. datumu. Vienotajā kontā iemaksātā naudas summa tiks sadalīta nodokļu maksātāja saistību segšanai pa nodokļu veidiem, ievērojot FIFO principu. Vienlaikus ar vienoto kontu VID administrēto valsts ieņēmumu uzskaitē tiks ieviests uzkrāšanas princips, tā nodokļu uzskaiti padarot vienādu gan valsts, gan nodokļu maksātāju grāmatvedībā.

Nodokļu maksātājs vienotajā kontā iemaksā šādus VID  administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus (nokavējuma naudas un soda naudas):

1) iedzīvotāju ienākuma nodokli;

2) uzņēmumu ienākuma nodokli;

3) pievienotās vērtības nodokli;

4) akcīzes nodokli;

5) Muitas likuma 1. panta 4. punktā minētos maksājumus;

6) dabas resursu nodokli;

7) izložu un azartspēļu nodokli;

8) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

9) elektroenerģijas nodokli;

10) mikrouzņēmumu nodokli;

11) subsidētās elektroenerģijas nodokli;

12) uzņēmējdarbības riska valsts nodevu;

13) valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām;

14) patentmaksu;

15) maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu;

16) maksājumus saskaņā ar ES dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem par nodokļu parādu piedziņu.

Muitas nodokļi vienotajā kontā būs jāiemaksā, sākot ar 2023. gadu. Līdz tam saglabājas līdzšinējā kārtība.

Linda Puriņa,
LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja