LLKC zirgkopības demonstrējumā par ķēvju ģeneoloģiskajām ģimenēm

LLKC 2019. gadā uzsāka demonstrējumu zirgkopībā par tēmu “Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes ķēvju salīdzinājums ģenētiskās efektivitātes uzlabošanai populācijā”. Lai iepazīstinātu interesentus ar šajā laikā paveikto, Ivetas Janelsiņas saimniecībā “Druvas” Allažos septembrī notika lauka diena.

Ivetas Janelsiņas zirgaudzētava “Druvas”

* Atrodas: Siguldas novada Allažu pagastā.

* Lielākā zirgaudzētava Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijā (LŠZAA) un sestā lielākā valstī.

* Kopā +/- 60 zirgi, no tiem 50 Latvijas siltasiņu šķirnes.

* 22 vaislas ķēves, 8 sertificēti vaislas ērzeļi.

* Gadā iegūst vidēji 10 kumeļus.

* Apsaimnieko 200 ha zemes.

Demonstrējuma lauka dienas teorētiskā daļa notika Siguldas Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas konferenču zālē. Atklājot pasākumu, LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa pastāstīja, ka šogad notikušas jau vairākas lauka dienas par demonstrējumiem lopkopībā, taču šī ir viena no pirmajām, kas pēc Covid-19 noteiktajiem ierobežojumiem risinās klātienē nevis internetkonferences formā, un apliecina, cik ļoti nozares pārstāvjiem nepieciešams satikties. Viņa uzsvēra arī to, ka otrais demonstrējuma gads apliecina, ka uz Ivetu Janelsiņu un viņas saimniecību sadarbībā var paļauties.

Izveidojusies spēcīga speciālistu komanda

Aija Luse, LLKC Ogres konsultāciju biroja vadītāja,  lopkopības konsultante, LŠZAA valdes priekšsēdētāja vietniece, savas uzstāšanās sākumā atzina: “Demonstrējuma īstenošanas laikā mums ir izveidojusies ļoti spēcīga darba grupa, sadarbojoties LLKC un LŠZAA, kuras abas organizācijas pārstāvu arī es. Šādā mijiedarbībā ir vieglāk paveikt darbu un sasniegt labākus rezultātus, kopīgi vērtēt saimniecības zirgus un pieņemt lēmumus, ko, iespējams, turpmāk mainīt ciltsdarbā. Šī saimniecība pirmajam demonstrējumam zirgkopībā izvēlēta tāpēc, ka ir viena no lielākajām Latvijā un tajā ir pietiekams zirgu skaits ar atbilstošu vaislas ķēvju skaitu – mātes, meitas, mazmeitas. Tāpēc var īstenot mūsu mērķi – izvērtēt Latvijas zirgu šķirnes vaislas ķēvju materiāla kvalitāti.

Demonstrējuma sākumā saimniecības vaislas ķēves tika sadalītas divās grupās: kas dzimušas pirms un pēc 2007. gada. Attiecīgi vecākajā grupā iekļautas septiņas ķēves (Zambezi, Lorinda, Lavanda, Leandere, u.c.) un jaunākajā grupā – 20 ķēves (Legra, Legaspī, Demūra, Lobēlija, Lilī, Azu  u.c.). Vecākajā grupā ķēves pārstāv tikai Infantērijas un Juluškas ģimenes, kurām ir visaugstvērtīgākie ciltsraksti, bet jaunākajā grupā ir arī citu ķēvju ģimeņu pārstāves.

Aija Luse turpina: “Saimniecībā vērtējām ķēvju eksterjeru un darbaspējas, veicām lineāro profilēšanu un datu uzskaiti, kā arī tika veikts audzēšanas ekonomiskais vērtējums. Par demonstrējuma starpposma rezultātiem var teikt, ka ir uzlabojies zirgu eksterjers, bet, tā kā ganāmpulkā ir ļoti augstas kvalitātes ķēves, grūti sasniegt vēl labāku rezultātu. Vienlaikus notiek arī vērtētāju apmācība, lai iegūtu ticamākus datus.”

Arī demonstrējuma turpinājumā, tāpat kā to sākot, abu grupu dzīvniekiem tiek noteikts: eksterjera un darbaspēju lineārais profils, eksterjera un darbaspēju vērtēšana 10 ballu skalā, kā arī ķēvju izmēru reģistrēšana. Tiek uzskaitīti dati, kas būtu savstarpēji salīdzināmi, tie tiek analizēti, lai sasniegtu mērķi – noteikt selekcijas efektivitāti, demonstrējot eksterjera un darbaspēju kvalitātes izmaiņas abu grupu vaislas ķēvju sastāvā,  un lai šajā saimniecībā iegūtos secinājumus varētu izmantot nozares attīstībā kopumā.

Ķēvju ģimeņu salīdzināšana parādīja, ka starp Infantērijas un Juluškas ģimeņu ķēvēm nav būtiskas atšķirības eksterjera vērtējumā, izmēros un lineārās profilēšanas rezultātos nevienā no pazīmēm. Izņēmums bija darbaspēju vērtējums, kur Infantērijas ģimenes ķēves parādīja augstāku sniegumu, kā arī konstatēts elegantāks un izteiksmīgāks sporta tips, izteiktāka kvadrātveida forma, augstāks kakla pieslēgums, mazāki ķermeņa platumi un slīpāki krusti.

Lineārā profilēšana abās ķēvju ģimenēs liecina, ka ķēvēm ir mainījies tips uz modernāku, ko rāda augšupvērsta ķermeņa līnija un elegantāka galvas forma, tāpat uzlabojusies kāju kvalitāte un saišu attīstība, veicot pārdomātu pāru atlasi.

Arī salīdzinot abas pēc vecuma izveidotās demonstrējuma grupas, tika secināts, ka abās ir tikai minimālas atšķirības  izmēros un lineārās profilēšanas rezultātos visās pazīmēs (+/- 0,05 balles). Eksterjera vērtējums jaunāko ķēvju grupai bija tikai par 0,11 ballēm lielāks kā vecākajām, kā arī konstatēts elegantāks un vieglāks tips ar pievilcīgāku galvas formu un augšupvērstu ķermeņa līniju, taču atšķirības nebija būtiskas.

Lai palielinātu datu objektivitāti, demonstrējuma turpinājumā notiks atkārtota ķēvju vērtēšana.

Audzējot ķēvju ģimenēs – prognozējamāks rezultāts

Laine Orbidāne, LŠZAA valdes locekle,  ciltsdarba speciāliste un demonstrējuma zinātniskā vadītāja, uzsvēra, ka, audzējot zirgus ķēvju ģimenēs un rūpīgi izvēloties pārus, ir labāk prognozējams rezultāts – iegūto kumeļu kvalitāte, tāpēc arī notiek šis pētījums. Turklāt vismaz 50% no pazīmēm nākamais kumeļš pārmanto no mātes, tāpēc ir ļoti svarīgi veidot kvalitatīvu ķēvju ganāmpulku. Īsi rezumējot secinājumus, Laine Orbidāne teica, ka saimniecības ķēves savā uzbūvē kļūst kompaktākas un ļoti spilgti bērniem nodod savas pazīmes. Šobrīd aktuāla tendence ir selekcijas rezultātā panākt, lai zirgiem būtu īsāka mugura, jo tāda ir spēcīgāka, izturīgāka, un arī vizuāli mēs nevēlamies redzēt pārāk izstieptu zirgu. Tips mainās, modernizējas, kļūst elegantāks.

Demonstrējuma turpinājumā tiks sekots eksterjera un darbaspēju kvalitātes rādītāju izmaiņām Latvijas siltasiņu zirgu ģimenēs, tāpēc īsi iepazīstinām ar ciltsmātēm, kuru ģimeņu ķēves atrodas I. Janelsiņas saimniecībā.

* Infantērija – dzimusi 1973. gadā Kaļiņingradas zirgaudzētavā no angļu pilnasiņu ērzeļa Jordan un Meklenburgas izcelsmes ķēves Fiola. Startējusi konkūrā un iejādē, vismaz 9 kumeļu māte. Latvijā patlaban ir ap 30 Infantērijas ģimenei piederīgas ķēves, no tām 17 atrodas I. Janelsiņas saimniecībā.

* Juluška – dzimusi 1959. gadā Vācijā, Holšteinas tīršķirnes ķēve, izmantota vaislā Kaļiņingradas zirgaudzētavā, bet mūža beigās atvesta uz Latviju, Kocēniem, kur izveidota radniecīgu ķēvju grupa. Latvijā patlaban atrodas ap 30 Juluškas ģimenei piederīgas ķēves, no tām 10 atrodas I. Janelsiņas saimniecībā.

Laine Orbidāne arī demonstrēja, kā lineārās vērtēšanas tabulās tiek ievadīti dati par zirgu galveno pazīmju vērtēšanu – izcelsmi/tipu un eksterjeru, un konkrēti kādas pazīmes tiek vērtētas ar attiecīgu ballu skaitu. Tāpat viņa grafikos parādīja, kādi rezultāti šajos rādītājos bijuši pa ķēvju ģimenēm un demonstrējuma grupām.

Vērtīga informācija par ērzeļiem

Anna Veidemane, veterinārārste, sertificēta zirgu vērtēšanas eksperte, mākslīgās apsēklošanas speciāliste, bija sagatavojusi plašu prezentāciju par laika posmā no 2016. līdz 2019. gadam Latvijā mākslīgajai apsēklošanai izmantotajiem sertificētajiem ērzeļiem. To bija vairāk nekā 50, un no vairākām pasaules valstīm. Bija redzams katra ērzeļa attēls un informācija par viņa izcelsmi (vecākiem), panākumiem sportā un līdzdalību vaislas darbā (izcilākajiem pēcnācējiem), rakstura īpašībām un jājamību, iegūtajām atzīmēm darbaspēju pārbaudēm u. c. Tāpēc pēc pasākuma dalībnieku lūguma prezentācija ievietota LŠZAA mājaslapā: https://ej.uz/8d13.

Gan izzinoši, gan sirsnīgi

Pasākuma otrā daļa notika zirgaudzētavā “Druvas”. Iveta Janelsiņa paredzamā lietus dēļ ar savām kumeļmātēm iepazīstināja stallī, kur arī pastāstīja svarīgāko par demonstrējuma grupās iekļautajām ķēvēm. Taču, laikam noskaidrojoties, ārā tika izvesti visi sertificētie ērzeļi, kur tie nodemonstrēja gan savu izcilo eksterjeru, gan temperamentu.

Iveta Janelsiņa, zirgaudzētavas “Druvas” īpaniece: “Protams, interesējos par zirgaudzēšanas niansēm, sekoju jaunumiem. Taču tā, kā mans ganāmpulks tiek analizēts no zinātniskā viedokļa demonstrējuma laikā, pati to nespētu. Piemēram, uzzināju par dažām pazīmēm, kas iedzimst tikai no ērzeļiem ērzeļiem un no ķēvēm – ķēvēm. Turklāt secinājumu apkopojums bija kodolīgs un labi saprotams. Biju ļoti priecīga par to, ka uz manu saimniecību atbrauca interesenti, kuri te vēl nekad nebija viesojušies, turklāt arī jauni cilvēki, kuri tikai sāk darbu zirgkopībā, un ceru, ka viņiem noderēs uzzinātais. Daudzi no pieredzējušiem audzētājiem savukārt nezināja, ka saimniecībā ievesti vairāki augstas kvalitātes ērzeļi no Vācijas, kuri pieejami ciltsdarbam. Mums ar vīru, protams, pasākums sagādāja nervu spriedzi – kā izdosies, kā visu paveikt labāk, taču domāju, ka tikām galā, un pasākumu kopā var vērtēt pozitīvi.”

Iveta pastāstīja arī, ka pati ar jāšanas sportu sākusi nodarboties 1973. gadā 11 gadu vecumā pie Austras Melbārdes Allažos, aktīvi startējot sportā līdz 1984. gadam, bet pēc bērnu piedzimšanas, vēl nedaudz turpinot, tomēr 1989. gadā beidza startēt sacensībās. 1992. gadā kopā ar vēl trim cilvēkiem viņa privatizēja kolhoza zirgu stalli, bet tagad no īpašniekiem palikusi viena, jo citiem darbs izrādījies par grūtu. Taču Iveta atzīst, ka viņas audzētavas pašreizējos panākumus bijis iespējams sasniegt tāpēc, ka pašā sākumā no kolhoza pārņemtais zirgu sastāvs bijis kvalitatīvs un perspektīvs. Vēl viņa izsaka nožēlu, ka Latvijā tagad nav daudz tādu cilvēku kā Austra Melbārde, kura pratusi jātniekiem iemācīt disciplīnu un, galvenais, – cieņu pret zirgu.

Pēcpusdienu sirsnīgi kuplināja Ivetas vīrs Uldis Janelsiņš un viņa krustdēls Māris Alksnis, izmantojot latviešu tautas instrumentus un dziedot diesmas par zirgiem. Šajā atmosfērā atbraukušie zirgaudzētāji labprāt sadalījās neformālās interešu grupās un gan apsprieda aktuālo, gan vienkārši priecājās par tikšanos.

Pasākuma dalībnieku viedoklis

Elita Valaine, Lauku atbalsta dienesta pārstāve: “Pasākums bija interesants,  un tajā varēja uzzināt daudz jauna, kas notiek Latvijas zirgaudzēšanā. Tā bija arī laba iespēja satikties nozares pārstāvjiem un apmainīties ar viedokļiem. Tā kā agrāk savā tiešajā darbā esmu bijusi saistīta ar zirgaudzētājiem, bija patīkami satikt pazīstamus cilvēkus, ar kuriem bijusi laba sadarbība.”

Ilze Bule, Carnikavas novads: “Esmu gan tikai divu zirgu īpašniece, bet man šis pasākums bija ļoti interesants. Abas savas ķēvītes esmu izaudzējusi pati un ieguvusi no savas ķēves, kura tagad, 20 gadu vecumā, dzīvo pansijā citā saimniecībā. Viena no jaunajām ķēvēm ir krustojuma ķēve Samanta, kuras tēvs ir angļu pilnasiņu šķirnes. Savukārt četrus gadus vecā Krēta ir Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa  zirgs, un jūlijā notikušajā skatē “Nacionālais dārgums” ieguva pirmo vietu četrgadīgo jaunzirgu klasē. Tā kā cilvēki izrādījuši interesi iegūt kumeļus tieši no manām ķēvēm, kas gan varētu notikt ātrākais pēc diviem gadiem, braucu skatīt, kādi “brūtgāni” pieejami. Man bija ļoti interesanti uzzināt, ka pieejams sēklas materiāls vai no visas pasaules. Noderīga bija arī informācija par ķēvju ģimeņu veidošanu, kā arī zirgu tipa modernizēšanas tendenci, saīsinot muguras garumu.”

Daiga Vilne, Dobeles novads, Jaunbērzes pagasts: “Lauka dienā uzzināju to, ko gaidīju, un pat vēl vairāk – par ērzeļiem, kuru sēklas materiāls pieejams mākslīgajai apsēklošanai. Man ļoti patika zirgu un kumeļu apskate Ivetas Janelsiņas saimniecībā. Varēja arī uzzināt, kādas pazīmes zirgos šobrīd tiek vērtētas visaugstāk un pēc kādiem zirgiem ir lielākais pieprasījums. Tas noteikti noderēs turpmākajā darbā. Manā saimniecībā patlaban ir septiņi zirgi, un esmu nolēmusi nodarboties uz zirgaudzēšanu, lai izaudzētu perspektīvus kumeļus hobija jāšanai vai sportam, un, galvenais, – veselīgus, tāpēc mani īpaši interesēja zirgu pāru izvēle, lai pārmantotu labākās īpašības.”

Gunta Baumane, saimnieko īpašumā “Kardaši” Iecavas novadā: “Esmu vienmēr bijusi priecīga izmantot iespēju mācīties, īpaši par zirgaudzēšanu, kas nu kļuvusi par manu un ģimenes sirdslietu. Katrs šāds seminārs man sniedz informāciju, kas noderīga mums šodien, rīt un nākotnē, jaunus plānus plānojot. Man kā jaunam zirgaudzētājam šis seminārs bija īpaši vērtīgs, jo bija iespēja dzirdēt un redzēt, kā veidojušās Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes ķēvju ģeneoloģiskās ģimenes vienā saimniecībā, kā pašas ķēves un to pēcnācēji ir novērtēti, ko pārmanto pēcnācēji, kas ir uzlabojies eksterjera un darbaspēju  ziņā, un kas ne, kā arī: cik svarīga ir selekcija zirgaudzēšanā. Un, protams, pētnieciskie secinājumi no projekta realizētājiem  saimniecībā “Druvas” ir ļoti vērtīga informācija. Šajā seminārā gūtās zināšanas dod man iespēju vēlreiz novērtēt vaislas materiālu manā saimniecībā un izsvērt rūpīgāk nākotnes selekcijas prioritātes. Esmu ļoti priecīga, ka manā saimniecībā ir labas vaislas ķēves, un, pēc Aijas Luses vārdiem, man jau ir “ķēves ģimenes ligzdiņa”, jo man ir, māte, meita un mazmeitiņa, kuras noteikti paliks saimniecības vaislas pamatsastāvā, lai pie mums dzimtu talantīgi un skaisti Latvijas sporta zirgi.”

Informācija par demonstrējumu

* Tēma: “Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes ķēvju salīdzinājums ģenētiskās efektivitātes uzlabošanai populācijā”.

* Darbības laiks: 2019. –2021. gads, kopā 27 mēneši.

* Ražotājus pārstāvošā biedrība: LŠZAA.

* Zinātniskā organizācija: Agroresursu un ekonomikas institūts.

* Notiek LAP 2014.–2020. g. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD160419/P19, 1.lote.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Sagatavoja: Dace Millere, LLKC