Ieguvumi, pareizi apsaimniekojot ganības

Piena lopkopības saimniecībām, kuras govis vasaras periodā gana, aizvien aktuāls ir jautājums par ekonomiski efektīvu ganību izmantošanu un apsaimniekošanu. Svarīgi zināt arī to, kas gaidāms nākotnē, jo Eiropas Zaļais kurss vērsts uz saimniekošanu emisijām draudzīgi. Svarīga būs arī ganīšana, ganību sezonas pagarināšana, izmantojot kvalitatīvus zālājus.

Lai labāk izprastu ganīšanas sistēmas, zemnieku saimniecībā „Ramanīši” 2019. gadā Latvijas Lauku konsultāciju centrs uzsāka demonstrējumu “Videi draudzīgas, daudzlauku ganību sistēmas demonstrējums piena lopkopības saimniecībā ar mērķi samazināt produkcijas pašizmaksu”. Šogad ir noslēgusies demonstrējuma otrā ganību sezona, jau pagājušajā gadā tika izveidotas divas demonstrējumu grupas. Pirmā grupa – aploku sistēmā, otrā grupā –  porciju ganīšana. Līdzīgi arī šogad tika izveidotas divas demonstrējuma grupas. Aploku sistēma – 45 govis un otrā grupa –   porciju ganīšanā10 govis. Pirmās grupas dzīvnieki ganās 7 dienas aplokā ar vidējo platību 2,6 ha. Otrajā grupā, kur porciju ganīšana,  govis ganās (2+2+3 dienas), aploku maina ik pēc 2 līdz 3 dienām. Porciju aploka platība vidēji 0,185 ha.

Ganību sezonā gan pagājušajā gadā, gan arī šogad tika veikti 8 apganīšanas cikli. Šī gada martā ganību zālāji tika  mēsloti  ar 100 kg/ha NPK 16:16:16 un 150 kg/ha N. Tika veikta ganību ecēšana un piesēja. Ganību sezona tika uzsākta 11. maijā. Uzsākot ganīšanu, un pēc noganīšanas tika veiktas ganību zelmeņa analīzes abām grupām. Pirmajā ganību laukā (lauks, kur tika uzsāktas ganības pirmajā ciklā maijā) abu grupu govis atgriežas 8. jūnijā, un tas jau ir 5, cikls, un zelmeņa ražība 12,3 t/ha, zāles augstums 26 cm. Uzsākot ganīšanu,  dominēja stiebrzāles, tikai jūnija pirmajā dekādē arī āboliņš sāka straujāk augt.

Ganību zālei šajā pavasarī bija pietiekams mitruma nodrošinājums, kas sekmēja strauju zelmeņa augšanu un ataugšanu arī pēc noganīšanas. Tika veikta ganību ražības uzskaites analīze visos ganību ciklos. Tika izanalizēti un izvērtēti zelmeņa rādītāji visos ciklos abu variantu govju grupām – sausnas, kopproteīna, kokšķiedras, koppelnu saturs zāles sausnā. Visi ganību zālāji pēc noganīšanas tika appļauti.

1. tabula

 Porciju ganību ciklu sausnas ražas kvalitātes rādītāji

2. tabula
Aploku ganību ciklu sausnas ražas kvalitātes rādītāji

Pirms rezultātu analīzes būtiski ir atzīmēt to, ka abi demonstrējumā  izmantotie ganīšanas veidi (aploku un porciju) ir zālāju zelmeņa kvalitatīvai uzturēšanai un ganāmpulka produktivitātes celšanai daudz labvēlīgāki salīdzinājumā ar brīvo ganību sistēmu.

Brīvajā (bezsistēmas) ganīšanā, kad ganāmpulks ilglaicīgi uzturas lielākā ganību platībā, zālājs netiek kvalitatīvi izmantots. Dzīvnieki vairākkārt pārstaigā platību bez sistēmas, zāle netiek vienmērīgi noēsta un tiek traucēta zāles ataugšana. Tā rezultātā degradējas zelmeņu botāniskais sastāvs, samazinās ražība un ražas kvalitāte. Brīvajā (bezsistēmas) ganīšanā ir grūti izvērtēt, kādas kvalitātes zāle tiek apēsta un kāda ir zelmeņa ražība, jo tā var būt ļoti atšķirīga dažādās ganību platības vietās.

Ierobežojot un mērķtiecīgi organizējot dzīvnieku pārvietošanos ganībās, tiek nodrošināta kvalitatīva zelmeņa izmantošana un celta ganāmpulka produktivitāte. Lopi tiek apgādāti ar augstvērtīgu zāli, un zelmenis tiek uzturēts labā kvalitātē visu ganību sezonu, jo tiek noganīts vienmērīgāk un zāle var netraucēti ataugt. Samazinās dzīvnieku nevajadzīga pārvietošanās, un dzīvnieki zāli izmanto pilnīgāk. Zelmeņa ražība var palielināties līdz pat 45% salīdzinājumā ar brīvo ganīšanu. Zelmeņa ražības un kvalitātes paaugstināšanās nodrošina arī ganāmpulka produktivitātes celšanu un augstākus izslaukumus.

Mūsu demonstrējuma mērķis bija parādīt kvalitatīvus ganīšanas veidus – aploku un porciju. Abās ganību sistēmās tiek kontrolēts dzīvnieku uzturēšanās ilgums noteiktā ganību platībā. Tāpēc ir iespējams precīzi noteikt zāles ražību un kvalitāti noganāmajā platībā.

Visos ganību ciklos konstatētas zāles kvalitātes izmaiņas. Ganību ciklam sākoties, zāles kvalitātes rādītāji bija labāki – augstāks kopproteīna saturs sausnā un zemāks kokšķiedras saturs sausnā.

1. attēls

Kopproteīna un kokšķiedras saturs sausnā (%) sešos aploku ganību ciklos

Ganību ciklam noslēdzoties (gan porciju, gan aploku), zāles kvalitātēs rādītāji bija zemāki. Tas liecina, ka septiņu dienu laikā zāles kvalitāte zelmenī būtiski samazinās. Jo ilgāk govis atrodas ganībās, jo zemākas kvalitātes zāles lopbarība tiek apēsta.  Demonstrējuma izmēģinājumos ganību ciklu nobeigumos vasarā kopproteīna saturs (9,04% līdz 12,54%) bija apmierinošs. Taču ilgāka govju uzturēšanās ganībās nebūtu vēlama, jo tiktu apsēta zāle ar vēl zemāku kopproteīna saturu.

Izņēmums ir pirmais ganību cikls maija sākumā, kad zelmenī vēl neveidojas ģeneratīvie dzinumi. Pavasarī zāle arī pārkoksnējas lēnāk, un līdz ar to arī kvalitātes izmaiņas nav tik straujas. Tāpēc pirmā cikla nobeigumā konstatēts augstāks proteīna saturs sausnā salīdzinājumā ar citiem ganību cikliem. Kopproteīna saturs pirmā cikla nobeigumā ir ļoti labs (16,8% porciju ganībās un 16,5% aploku ganībās).       

2. attēls

Kopproteīna un kokšķiedras saturs sausnā (%) sešos porciju ganību ciklos

Abos ganīšanas veidos (aploku un porciju) zāles kvalitātes rādītāji bija samērā līdzīgi. Analizējot ciklu nobeiguma zāles kvalitātes rādītājus, nedaudz labāki rādītāji iegūti porciju ganību sistēmā. Tabulā apkopoti visu ganību ciklu nobeiguma vidējie sezonas rādītāji.   

3. tabula

Sausnas ražas kvalitātes rādītāji (vidēji sešos ganību ciklos) pēc noganīšanas

Proteīna saturs zāles sausnā ir viens no svarīgākajiem zāles kvalitātes rādītājiem. Konstatēts, ka porciju ganīšanā arī pēc zālāja noganīšanas  veiktajās analīzēs ir augstāks proteīna līmenis visos ganību ciklos salīdzinājumā ar aploku ganībām.  

4. attēls

Proteīna līmeņa salīdzinājums pa ganību sistēmām pēc noganīšanas 2020. gadā

Viens no galvenajiem aploku un porciju ganību sistēmu mērķiem ir ierobežot dzīvnieku uzturēšanos un pārvietošanos noteiktā ganību platībā. Jo mazāka ir vidējā ganību platība vienai govij, jo mazāk notiek lieka dzīvnieku pārvietošanās, meklējot barību. Protams, samazinot vienam dzīvniekam paredzēto ganību platību, biežāk ir jāmaina aploki, un zelmenim jābūt kvalitatīvam. Mūsu demonstrējumu izmēģinājumos vienam dzīvniekam ganīšanās platība aploku sistēmā bija vidēji 586 m² vienai govij, bet porciju sistēmā 185 m² vienai govij. Tas nozīmē, ka aploku sistēmā platība, pa kuru dzīvniekiem bija iespēja pārvietoties ganību cikla laikā, bija būtiski lielāka.

Ganību sezonas laikā novērots, ka aploku ganībās zāle tika nobradāta vairāk salīdzinājumā ar porciju ganībām. Tas nozīmē, ka aploku ganībās dzīvnieki nelietderīgi pārvietojās labākas barības meklējumos. Savukārt porciju ganībās dzīvnieki zāli noēda vienmērīgāk, un zelmenis tika izbradāts mazāk.

Nevajadzīga pārvietošanās pa ganību platību ir lieks enerģijas un laika patēriņš dzīvniekam. Tas ir viens no cēloņiem zemākam piena izslaukumam aploku ganībās salīdzinājumā ar porciju ganībām.     

5. attēls

Piena izslaukumu apjomu salīdzinājums pa ganību sistēmām 2020. gadā

Analizējot 2020. gada rādītājus, var secināt, ka piena izslaukums,  ganot porciju ganību sistēmā, arī 2020. gadā ir lielāks kā aploku ganību sistēmā. Rādītāju starpība attēlota tabulā.

Pārrēķinot vienai govij izmantojamās ganību platību vienā dienā, starpība starp aploku un ganību sistēmām nav tik liela – 79,2 m² govij/dienā porciju sistēmā un 83,77 m² govij/dienā aploku sistēmā, jo porciju sistēmā govis ik pēc 2–3 dienām tika pārvietotas uz jaunu ganību platību.

Līdz ar to secināms, ka pašizmaksa uz saražoto vienību samazinās, jo,  izmantojot līdzvērtīgus resursus – ganības  – un mainot ganīšanas sistēmu, iespējams kāpināt saražotās produkcijas apjomu.

6. attēls

Vienas govs vidējā izslaukuma un ganību platības salīdzinājums pa ganību sistēmām 2020. gadā

Aploku ganībās astoņos ganību ciklos tika noganīts ganību zelmenis 21,44 ha platībā. Ja šo platību pārrēķinām uz visu slaucamo govju skaitu ganāmpulkā, tad būtu nepieciešami 25,8 ha.

Savukārt astoņos ganību ciklos porciju sistēmā tika noganīts ganību zelmenis 4,44 ha platībā. Ja šo platību pārrēķinām uz visu slaucamo govju skaitu ganāmpulkā, tad būtu nepieciešami 24,42 ha.

25,80-24,42=1,38 ha platība, par cik iespējams samazinājums un kuru saimniecība būtu iespējams izmantot graudaugu audzēšanai, lai daļēji nodrošinātu ganāmpulku ar pašu saimniecībā izaudzētu spēkbarību.

1,38 ha x 5 t/ha=6,9t pašražotā spēkbarība

6,9:55 govis= 125 kg spēkbarības govij

 (125: 30 dienām =4 kg)

6,9 t x 120 eiro= 828 eiro

Saimniecībā zālāji tiek regulāri atjaunoti, gan tos ierīkojot no jauna, gan izmantojot piesējas metodi agri pavasarī. Iekļaujot zelmeņa sastāvā tauriņziežus, iespējams izmantot mazāku slāpekļa mēslojuma daudzumu, līdz ar to arī iespēja samazināt emisijas. Ņemot vērā iepriekšējā gada pieredzi, noganāmās ganību platības tika ierīkotas, veidojot aplokus proporcionāli, cenšoties panākt, lai aploka garuma un platuma attiecības būtu pēc iespējas vienādas, vairāk līdzinātos kvadrātam, kas savukārt sekmē labāku zelmeņa izmantošanu. Nepieciešams mazāks ganu mietiņu skaits un mazāks ganību auklas garums. Ganību izmantošanā jāatceras, ka nav vēlama gan nepilnīga zelmeņa noganīšana, gan arī pārāk intensīva noganīšana, lai, beidzot ganīšanu, zelmenis nebūtu zemāks par 5 cm. Pavasarī un vasaras sākumā pēc noganīšanas zāle ataug ātrāk. Lai ganību zelmenis būtu labāk izmantojams, tad šogad tika ņemts vērā konsultanta ieteikums –    ganīšanu pavasarī sākotnēji uzsākt tajās platībās, kurās iepriekšējā gadā agrāk tika pabeigta noganīšana, bet krietni vēlāk uzsāka ganīšanu laukos, kuri rudenī tika noganīti pēdējie.

Darbs demonstrējumā turpinās, ar rezultātiem varēsiet iepazīties  LLKC mājaslapā. Pasākums tiek realizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. LAD160419/P26, lote 13.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Materiālu sagatavoja

Zita Briška,
LLKC Preiļu konsultāciju biroja konsultante lopkopībā

Dr. agr. Iveta Gūtmane