Jūs atrodaties šeit
Lai piensaimniecībā govis justos labi
Aizvadītā vasara ar karstuma periodu bija zināms izaicinājums visām piensaimniecībām, tajā skaitā arī z/s “Lejas Zosēni” govju novietnē “Alsupes” Gulbenes novada Tirzas pagastā, kur tiek īstenots demonstrējums par tēmu “Slaucamo govju auguma izmēru ietekme uz veselību un produkcijas ieguvi ražojošā saimniecībā”.
Kā ganāmpulka dažādu auguma izmēru govis pārcieta karstuma stresu jūlijā?
Ļoti izteiktu karstuma stresa pazīmju nebija. Slaucamo govju fermu glāba ventilatori. Vecajā novietnē uzturējās tikai ap 10-15 govīm, nebija liels dzīvnieku blīvums, jo tur tika veikta jumta nomaiņa, kas nākotnē uzlabos klimatu fermā. No šīs novietnes govis tika izlaistas ganībās, tāpēc karstuma stresu visvairāk izjuta tieši šie dzīvnieki – cietstāvošās govis un grūsnās teles, kas atspoguļojās nākamajā laktācijā ar nedaudz zemāku izslaukumu.
Vasaras mēnešos konstatēts ganāmpulka vidējās ražības kritums, bet tas bija nebūtisks, kā redzams grafikā:
Vasarā vecajā kūtī, kur parasti tika izvietotas cietstāvošo govju un grūsno teļu grupas, tika veikta renovācija – jumta nomaiņa un griestu likvidēšana, kā arī skausta stieņu un guļvietu izmēru izmaiņas.
Iepriekšējos demonstrējuma posmos tika fiksēts palielināts govju brāķēšanas procents, kas visvairāk bija saistīts ar traumām, lielākoties kāju, jo vecajā kūtī bija neatbilstoša izmēra guļvietas un skausta stieņa augstums pie barības galda, kas būtiski ietekmē lielāka izmēra govju grupas komforta rādītājus. Turklāt tagad uzlabosies arī kūts klimats, jo tika likvidēti zemie griesti un būtiski palielināts jumta augstums.
Karstuma stresa novēršanai būtiska ir ēdināšanas pielāgošana un tās menedžments, jo govis ēd mazāk (10-12%), samazinās izslaukums (15-40%), pasliktinās reproduktīvie rādītāji un paaugstinās slimību risks. Bet tas maksā naudu.
Pirmkārt, jānodrošina svarīgākā barības viela – ūdens. Karstuma stresa ietekmē govis var dzert par 100% vairāk ūdens nekā parasti.
Barības uzņemšanas samazinājums ir jākompensē ar bagātīgāku barības devu, liekot akcentu uz viegli sagremojamo kokšķiedru, bagātināšanu ar taukvielām (līdz 6% uz kg barības sausnas).
Karstuma stresa laikā palielinās arī minerālvielu (K, Na un Mg) vajadzība, kas slaucamo govju devās jāpalielina (līdz 1,5% K, 0,5% Na, 0,35% Mg). Demonstrējuma saimniecībā karstajā laikā tika izēdinātas papildu rauga devas, kā arī BlueLite granulas.
Karstuma stresa mazināšanai var praktizēt arī nakts ēdināšanu. Tā var veicināt ēšanas un gremošanas radītā siltuma producēšanu vēsākās diennakts stundās, kad tas rada mazāku ietekmi uz dzīvnieka organismu. Izēdinot 60-70% no barības devas starp plkst. 20.00 vakarā un 8.00 no rīta, var veiksmīgi noturēt izslaukumu apjomus vai pat palielināt tos.
Šovasar saimniecībā pirmo gadu rupjā barība tika gatavota, smalcinot nopļauto zāles masu un liekot kaudzēs, tādā veidā nomainot iepriekš praktizēto rituļu tehnoloģiju. Rituļu skābbarības analīžu rezultāti bija nestabili, dažādas kvalitātes, līdz ar to sekoja sarežģīta barības devu sabalansēšana. Līdz ar skābbarības kaudžu ieviešanu ir cerības uz vienmērīgāku barības kvalitāti, līdz ar to prognozējamāku ēdināšanu. Tas uzlabos arī demosntrējuma laikā veikto datu uzskaiti un to analīzi dažādu augumu izmēru govīm.
Demonstrējuma vadītāja ir Aija Luse, LLKC Ogres konsultāciju biroja lopkopības speciāliste. Zinātniskā konsultante ir Dr. agr. Daina Jonkus, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Dzīvnieku zinātņu institūts. Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. LAD030619/P33/P35. Darbs demonstrējumā tiek turpināts.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Aija Luse,
LLKC Ogres biroja vadītāja, konsultante lopkopībā