Jūs atrodaties šeit

Ceļā uz veselīgu un ražīgu piena govju ganāmpulku

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Progresīvākie uz ilgtermiņa biznesu orientētie piensaimnieki pasaulē, Eiropā un arī pie mums cenšas slaucamo govju ganāmpulkus apsaimniekot tā, lai produktīvo dzīvnieku ārstēšanā antibiotiku lietošanu samazinātu līdz minimumam.

Ģenētikas pareiza izvēle var nākamajās paaudzēs dot veselīgākas govis, tā maksimāli atveseļojot slaucamo govju ganāmpulku. Šāds ģenētiskais uzlabojums dzīvniekiem būtu ļoti vērtīgs, jo rezistence pret antibiotikām ir nopietna problēma visā pasaulē.

Jau vairākus gadu desmitus vadošie ģenētikas speciālisti pasaulē un Eiropā ir strādājuši, lai slaucamo govju ģenētiskās līnijas veidotu pēc eksterjera un veselības pazīmēm. Tāpēc veselība ir ļoti nozīmīgs vaislai audzējamo dzīvnieku atlases mērķis. Ne mazāk būtisks ir arī mājas darbs saimniecībās, kur ļoti atbildīgi jāizturas pret vaislai audzējamo teļu ēdināšanu ar pirmpienu, kurš ir kvalitatīvs un nav iegūts no govīm, kas slimo ar mastītu. Kopējo sasniegumu ģenētiskajā indeksā klīnisko mastītu pašreiz ietver kā daļu no tesmeņa veselības indeksa. Vērtēta tiek arī pazīmju grupa, kas ietver visizplatītākās slimības, izņemot mastītu: piena trieka, ketoze un ar auglību saistītās problēmas. Salīdzinot ar citām piena šķirnēm, tieši sarkano šķirņu govīm ilgākā laika posmā vairāk strādāts pie tādu īpatņu atlases, kuriem ir nevainojamas veselības pazīmes. Norvēģijas zinātnieku pētījumos sarkanās šķirnes ģenētiskās tendences rāda: neraugoties uz nelabvēlīgu ģenētisko korelāciju starp izslaukumu un mastītu, ir iespējams iegūt abu pazīmju ģenētisko uzlabošanu, ja aprēķinātās ciltsvērtības ir ticamas un pazīmes tiek attiecīgi novērtētas un izmantotas kopējā indeksā. Arī tādā piena ražotāju valstī kā ASV Holšteinas šķirnes vaislai paredzēto dzīvnieku sniegumu indeksos ir informācija par dzīvnieka veselību.

Nenoliedzami, fenotips ir ļoti būtisks tiešai veselības pazīmju izvērtēšanai, protams, ir jāreģistrē un jāuzskaita dažādi ar veselību saistītie notikumi, saslimšanas, problēmas.

Tāpēc katrs veterinārās ārstēšanas gadījums jāreģistrē katrai govij individuāli, un tur, kur to ilgtermiņā veic godprātīgi, var cerēt uz veselīgu ganāmpulku.

Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra demonstrējumā par sabalansētas ēdināšanas nozīmi piena sausnas palielināšanā piena lopkopības saimniecībā (LAD160419/P20, 15. lote), kas tiek realizēts SIA “Kalnāji” govju novietnē “Līvas”, Tukuma novada Slampes pagastā, tiek veikta dzīvnieku produktivitātes uzskaite un piena rādītāju vērtējums un analīze, kā arī dzīvnieku veselības vērtējums un problēmu uzskaite, ja tādas govīm radušās. Veicot trešo demonstrējumu atkārtojumu no demonstrējumu grupām kur LB grupā bija 37 govis un HM grupā 39 govis brāķēšanas rezultātātika izsēgti no LB grupas 2govis un no HM 4 govis. Ikdienā tiek veikta katra ārstēšanas gadījuma uzskaite, ārstēšanas gaita un analīze.  Realizējot šādu pieeju ganāmpulka veselības ikdienas uzraudzībā, monitorēšanā un izvērtēšanā, gadu no gada uzlabojas govju veselības stāvoklis un līdz ar to dzīvnieku ilgmūžība ganāmpulkā pieaug. Saimniecības mērķis ganāmpulkā ir panākt vidēji 4 laktācijas, realizējot demonstrējumu varam secināt ka virzība uz mērķi notiek.  Saimniecības speciālisti regulāri izvērtē un analizē individuālos veselības uzskaites ierakstus, tā soli pa solim virzoties uz veselīgāka ganāmpulka statusu.

Kā pozitīvu piemēru valsts mērogā gribētu minēt Norvēģijas piena ganāmpulku uzskaites sistēmu, kurā iesaistīti 97 % visu slaucamo govju – tur individuālais veselības ieraksts ir integrēts kopējā valsts datu bāzē. Veterinārārsti ziņo par ārstēšanu tieši centrālajā datu bāzē. Tā kā antibiotikas un citas zāles var izrakstīt tikai veterinārārsti, šie veselības dokumenti tiek uzskatīti par reprezentatīviem un kvalitatīviem.

Eiropas Zāļu aģentūras ziņojums par veterināro pretmikrobu līdzekļu pārdošanu 31 Eiropas valstī liecina, ka Norvēģijā no šīm valstīm izmanto vismazāk antibiotiku uz vienu lauksaimniecības dzīvnieku dzīvmasas kilogramu. Salīdzinājumam – lopkopībā Zviedrijā izmanto gandrīz četras reizes, Dānijā 10 reizes, Vācijā 30 reizes un Itālijā 100 reizes vairāk antibiotiku uz produkta vienību nekā Norvēģijā. Latvijā šāda informācija nav pieejama.

Labā situācija Norvēģijā ir veikto pasākumu kopuma mērķtiecīgs rezultāts, kurus apmēram pirms 10 gadiem veica šo valstu lauksaimnieku organizācijas, lai samazinātu nevajadzīgu antibiotiku lietošanu. Piena ražošanā mainot dzīvnieku ārstēšanas stratēģiju, tika izveidots liellopu veselības dienests, tas izstrādāja mastīta kontroles programmu un ieviesa ganāmpulka konsultēšanas sistēmu, kas vērsta uz profilakses pasākumu kopumu. Tika palielināta slaucamo govju izvērtēšana, ņemot vērā dzīvnieku fenotipiskās jeb ārējās pazīmes, jo īpaši sarkano šķirņu audzēšanas programmā.

Rezultātā tika samazināts ārstēšanas reižu skaits uz vienu govi. Kopējais veterināro ārstēšanas gadījumu skaits uz govi Norvēģijā šo 10 gadu laikā tika samazināts no 1,3 reizēm uz 0,4 reizēm gadā. Šeit gan jāpiezīmē, ka šajā valstī sarkanās šķirnes dominē un veido apmēram 90 % no kopējā slaucamo govju skaita. Galvenais ieguvums ir mazāks mastīta gadījumu skaits šīm šķirnēm. Mastīta samazināšana ir iekļauta šīs valsts sarkano šķirņu audzēšanas programmā jau kopš 1978. gada, tādējādi ir panākts ievērojams ģenētiskais uzlabojums. Līdz ar to veterinārās ārstēšanas samazināšanās uz vienu govi ir cieši saistīta ar ģenētisko uzlabošanos, govis ir veselīgākas un tām ir labāki slimību izturības gēni.

Dzīvnieku audzēšana notiek ar mērķi veidot ganāmpulkus, kas būtu veselīgi, līdz ar to arī ilgmūžīgi. Nenoliedzami, ļoti svarīgs aspekts ir arī dzīvnieku labturība, tā ir svarīga ekonomikai un lopkopības produkcijas kvalitātei.

Veselīgāku govju audzēšana veicinās arī mazāku vajadzību pēc antibiotikām. Tas var būt arvien svarīgāk laikā, kad rezistence pret antibiotikām ir nopietna un pieaugoša problēma visā pasaulē. Darbs demonstrējumā tiek turpināts, pasākums norit norit LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvarā.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Anita Siliņa,
LLKC lopkopības kompetenču centra vadītāja