Govs barības uzņemšanas un piena izslaukuma kopsakarības

Lauksaimnieku aprindās dzirdēts teiciens, ka govij piens rodas uz mēles. Nereti tiek runāts gan par kvalitatīvas barības nozīmi, gan ģenētikas ietekmi, gan diskutēts par govju komforta nozīmi, lai dzīvnieki ražotu pietiekami daudz piena un tajā pašā laikā būtu veselīgi.

Arvien biežāk izskan viedokļi, ka dzīvniekiem jāspēj atrasties ganāmpulkā un ražot pienu krietni ilgāk par 2. vai 3. laktāciju. Diemžēl mūsu piensaimniecībās nereti ir situācijas, kad dzīvnieki tiek neplānoti brāķēti tāpēc, ka govis slimo ar dažādām vielmaiņas slimībām. Un dzīvniekiem, kam ir problēmas ar vielmaiņas slimībām, ir problēmas ar kāju veselību, atražošanu, ražību.

Tāpēc piensaimniecībās būtu ļoti jāseko līdzi un jākontrolē barības devas precīza sastādīšana, izbarošana dzīvniekiem, un jāuzrauga process, lai viss, kas sarēķināts un piedāvāts, tiktu arī apēsts. Piensaimniecībās veselības garants ir pietiekama sausnas uzņemšana katrā laktācijas posmā. Uz 1 kg apēstās barības sausnas vidēji būtu jāiegūst 1,6 kg piena no govs. Laktācijas sākumā nereti govis, apēdot 1 kg sausnas, ir spējīgas saražot pat 1,9 kg piena. Ja saimniecībā to laikus nepamana, tad govis var strauji samazināt izslaukumu un iedzīvoties problēmās, kas saistītas ar barības vielu deficītu.

Pēdējos 30 gados mūsu piensaimnieki ir ļoti parūpējušies, lai govju ģenētiskais potenciāls būtu augsts, vēl būtu jāpanāk, lai govis pilnvērtīgi to varētu realizēt. Katram papildus uzņemtajam barības sausnas kilogramam laktācijas sākuma fāzē govs potenciāli varētu saražot papildus 0,8–1 kg piena.

Pareizi un meistarīgi apsaimniekojot ganāmpulku, kurā ir veseli dzīvnieki, izēdinot pareizi sagatavotu, kvalitatīvu barības devu, jāpanāk, ka govis apēd cik iespējams vairāk barības (sausnas kg), tā dodot iespēju pilnvērtīgi parādīt dzīvnieku ģenētisko potenciālu.

Piemērs: slaucama govs ar dzīvmasu  600 kg 3. laktācijā ar barības devu uzņem 6,8 MgJ/ kg NEL sausnas.

Situācija, kad govīm nevajadzētu palielināt vai samazināt dzīvmasu

Avots: Calculated using information in: Nutrient Requirements of Dairy Cattle.Sixth Revised Edition.

Sausnas uzņemšanas aprēķinam orientieris ir govju grupa attiecīgajā fizioloģiskajā un izslaukuma fāzē. Laiku pa laikam būtu jāpārbauda rupjās lopbarības sausna, jo sausnas apjoms skābbarībās dažādu faktoru ietekmē mainās. Ja ganāmpulku ēdināšanā izmanto sienu, tad sausnas apjoms nebūs svārstīgs, bet izaicinājums ir siena kvalitāte.

Sausnas uzņemšana vērtēta demonstrējumā par sabalansētas ēdināšanas nozīmi piena sausnas palielināšanā, kas tika uzsākts 2019. gadā SIA “Kalnāji”, Tukuma novada Slampes pagastā. Saimniecība periodā, kopš tiek realizēts demonstrējums, vidējo izslaukumu no govs ir kāpinājusi vidēji par 500–700 kilogramiem. Viens no pasākumiem, ko veicām, bija uzņemtā sausnas daudzuma kontrole demonstrējumā iesaistītajiem dzīvniekiem. Gribu pieminēt, ka saimniecība govis baroja pēc iepriekš sagatavotas barības devas un ievēroja tikai lielas svārstības barības sausnas iztrūkumā vai pārpalikumos. Demonstrējuma laikā īpaša uzmanība tika pievērsta miksētās barības daļiņu garumam, notika pāreja no vienreizējās barošanas uz barības maisījuma izdalīšanu 2 reizes dienā, regulāri tika uzsākta skābbarības sausnas izmaiņu fiksēšana un novēršana, kā arī veikta vēl virkne pasākumu, lai govis, kas atradās grupā līdz 150. laktācijas dienai, un arī pirmpieņu grupa saņemtu un apēstu cik vien iespējams vairāk sausnas barībā. Demonstrējumā varējām novērot, ka barības un līdz ar to sausnas uzņemšana svārstījās periodos, kad apkārtējās vides temperatūra paaugstinājās virs 24 °C.

Vidējā sausnas uzņemšanas spēja, kg

Autores sagatavota tabula

Lai saprastu, cik govs apēd barības sausnas, precīzi jāizmēra apēstās barības daudzums, un barības līdzekļiem jāatrēķina ūdens daļa. Precīzāk – katram barības līdzeklim jānosaka sausna. Maltiem graudiem un proteīna koncentrātiem parasti sausna no visa apjoma ir ap 88 %, līdzīgi arī ar sienu un salmiem. Problēma parasti rodas, ja skābbarībai sausna ir noteikta, bet, bedres vai ruļļus apsaimniekojot, barība netiek pasargāta no nokrišņiem vai tiešiem saules stariem.

Sausnas apjomu jebkurā laikā var noteikt, izmantojot mikroviļņu krāsnī nožāvēto mitruma frakciju.

Barības uzņemšana un sausnas saturs skābbarībā un blakusproduktos būtu jānosaka katru reizi, kad tiek sākta barības gatavošana no jaunas bedres vai cita pļāvuma. Būtiski ir lopbarības uzņemšanu noteikt precīzi. Ja saimnieks nezina, cik dzīvnieks spēj apēst barību, tad novirzes no plānotā izsekot nevarēs un situācija kļūs nekontrolējama. Skatīt: http://llkc.lv/lv/sausnas-noteiksana-mikrovilnu-krasni

Ārzemju pētnieku ziņojumos pieejamajā informācijā ir norādes, ka ganāmpulkos, kur vidējais izslaukums ir ap 12 000 kg no govs, vidējais sausnas daudzums, ko uzņem govs vidēji dienā, ir 25–27 sausnas kilogrami.

Sausnas uzņemšana palielinās tad, ja palielinās piena ražošana un ir tendence palielināties dzīvnieku dzīvmasai.

Piemēram, govs ar dzīvmasu 600 kg, saražojot 23 kg piena ar 4 % piena tauku un 3,1 % olbaltumvielu, patērē 18 kg lopbarības sausnas. Ja piena ieguve tai pašai govij palielināsies līdz 35 kg piena, tad sausnas uzņemšanai būtu jāpieaug līdz 22,5 kg – tātad apēstajai sausnai jābūt vismaz par 4 kg vairāk nekā tai pašai govij, ražojot 23 kg piena.

Praksē arī var novērot, ja pieaug izslaukums, nepalielinoties apēstajam sausnas daudzumam, tad parasti dzīvnieka organisms izmato ķermeņa tauku rezerves, ko nevajadzētu pieļaut. Pirmās laktācijas govis parasti ēd mazāk nekā pārējo laktāciju govis. Ganāmpulki, kuros ir pirmpieņu īpatsvars, novērota zemāka sausnas uzņemšana, nekā paredzēts, aprēķinot devu.

Novērots, ja ganāmpulkā samazinās izslaukums, dažādu iemeslu dēļ ir samazinājusies sausnas uzņemšana – vai nu govis neapēd to, kas paredzēts, vai arī kādu brīdi govīm barība nav bijusi pieejama, apstākļi var būt visdažādākie.

Maksimālā sausnas uzņemšana laktācijas sākumā ir īpaši svarīga. Parasti agrās laktācijas govis 21–30 dienas pēc atnešanās uzņem mazāk barības, bet barības vielu vajadzība šiem dzīvniekiem  ir lielākā. Barības uzņemšana var samazināties pat par 17–20 % 3. un vecāku laktāciju govīm, kuras ir pārāk augstā ķermeņa kondīcijā.

Govīm, kas uz atnešanos bija ar palielinātu ķermeņa kondīciju (ķermeņa kondīcijas rādītāji ir lielāki par 3,7 ballēm 5 ballu skalā), gandrīz vienmēr ir mazāka sausnas uzņemšana laktācijas sākumā. Laktācijas sākumā govīm ļoti jāgrib ēst, lai maksimāli palielinātu sausnas uzņemšanu. Tādā veidā katrs papildus uzņemtais sausnas daudzums, kas apēsts laktācijas sākumā, tiek izmantots piena ražošanai.

Sausnas uzņemšanu ietekmē apsaimniekošana un apkārtējā vide saimniecībā. Palielinoties mitrumam un gaisa temperatūrai, barības un līdz ar to barības sausnas uzņemšana samazinās. Govis vislabāk jūtās un labi ēd tad, ja apkārtējās vides temperatūra ir 5–20 °C. Kad temperatūra paaugstinās virs +25 °C vai ir augsts mitrums, govis kļūst nomāktas un sausnas uzņemšana samazinās. Tas bieži izraisa piena ražošanas samazināšanos. Tāpēc karstuma stresa mazināšana vasarā ir būtiska, lai uzturētu sausnas uzņemšanu. Protams, arī barības devas īpašības var ietekmēt barības apēdamību. Lai maksimāli palielinātu sausnas uzņemšanu, barībai jābūt labi sagremojamai, lai tā atbilstu govs barības vielu vajadzībām un būtu garšīga.

Barība, kas gatavota no zemas kvalitātes pārauguša zelmeņa, slikti ieskābusi, ar augstu skābes saturu un lielu kokšķiedras (ADF) frakciju un arī pārlieku augstu  (NDF) frakciju, ievērojami samazina barības sausnas uzņemšanu. Ja skābbarība, un līdz ar to kopējā deva ir pārāk mitra (sausna kopējā devā mazāk nekā 35 %), tad sausnas uzņemšana būs samazināta. Ja skābbarības deva ir pārāk sausa (sausna kopējā devā vairāk nekā 50 %), tad ir grūti samaisīt neizšķirojamu maisījumu, kas attiecīgi var samazināt barības vielu uzņemšana un līdz ar to piena ražošanu.

Lai maksimāli palielinātu sausnas uzņemšanu, govis jābaro ar sabalansētu devu. Pareizi jāapsaimnieko barības galds novietnē, laikus jāpiestumj govīm barība. Lai govīm būtu laba apetīte pastāvīgi, nevar pieļaut, ka dzīvnieki izjūt izsalkumu vai pat badu. Vienmēr jābūt pieejamai kvalitatīvai barībai.

Nedrīkst liegt piekļuvi barībai ilgāk kā trīs stundas dienā.

Govīm patīk, ja tās saņem svaigu barību vienmēr vienā un tajā pašā laikā un vietā. Govis ir ieraduma dzīvnieki. Barības galds jātīra katru dienu, lai novērstu barības bojāšanos. Visām govīm, arī pirmpienēm, jābūt vienādai piekļuvi gan pie barības galda, gan pie guļvietas. Govis baro ar svaigu barību vismaz divas reizes dienā. Govju barošana vairākas reizes dienā stimulē govis biežāk doties pie galda, tā palielinot kopējo uzņemto sausnas daudzumu.

Regulāra barošana palīdz stabilizēt spurekļa fermentācijas procesus, tas uzlabo šķiedru sagremošanu un palielina piena tauku daudzumu. Īpaši karstā laikā biežāka barošana palīdz veicināt lielāku barības uzņemšanu. Vēlama govju pārvietošana no grupas uz grupu pēc iespējas retāk, bieža govju pārvietošana no vienas grupas uz citu (īpaši telēm) palielina savstarpējo cīņu par sociāli dominējošo stāvokli, līdz brīdim, kamēr tas notiek, grupā samazinās barības patēriņš.

Ja jāmaina lopbarība, tad tas jādara pakāpeniski, lai spureklī esošās baktērijas pielāgojas šīm izmaiņām. Agrīnās laktācijas govīm, protams, ir ierobežotas sausnas uzņemšanas spējas. Tāpēc pati labākā lopbarība jātaupa un jāizbaro tieši agrīnās laktācijas govīm. Ja šos faktorus ievēro, tad govis ir veselas un piensaimniecība ir rentabla.

Darbs demonstrējumā turpinās SIA “Kalnāj” govju novietnē “Līvas”, Tukuma novada Slampes pagastā, tēma: “Sabalansētas ēdināšanas nozīme piena sausnas palielināšanā piena lopkopības saimniecībā” LAD līguma Nr. LAD160419/P20,15.lote.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Anita Siliņa,
Lopkopības kompetenču centra vadītāja