Piensaimniekiem jāmācās veicināt govju ilgmūžību

Piensaimnieku māka ilgāk ganāmpulkā turēt ražojošās govis varētu pozitīvi ietekmēt saimniecību ekonomiskos rādītājus, samazināt piena ražošanas nozares ietekmi uz vidi un kopumā veicināt dzīvnieku ilgtspējīgu izmantošanu pārtikas ražošanā. Pievēršot lielāku uzmanību piena ražošanas ekonomikai, svarīgi vērtēt, cik daudz piena govs saražo vienā mūža dienā, vai lielāka auguma un dzīvmasas govis ir ekonomiski izdevīgākas, jo šādi dzīvnieki patērē vairāk barības.

Lai pētītu aktualizēto jautājumu, 2019. gadā LLKC uzsāka demonstrējumu “Slaucamo govju auguma izmēru ietekme uz veselību un produkcijas ieguvi ražojošā saimniecībā” ar mērķi izvērtēt un demonstrēt slaucamo govju auguma izmēru ietekmi uz veselību un tās nozīmi kvalitatīvai, ekonomiskai produkcijas ražošanai, ņemot vērā slaucamo govju auguma izmērus, palielināt kvalitatīva piena ieguvi govs vienā mūža dienā.

Demonstrējuma vadītāja ir Aija Luse,  LLKC Ogres konsultāciju biroja lopkopības speciāliste; zinātniskā konsultante ir Dr. agr. Daina Jonkus, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Dzīvnieku zinātņu institūts; bet demonstrējums ierīkots z/s “Lejas Zosēni” govju novietnē “Alsupes” Gulbenes novada Tirzas pagastā.

Demonstrējuma realizēšanai izvēlēta saimniecība, kurā slaucamās govis tur brīvajā turēšanas sistēmā ar iespēju tām brīvi uzņemt barību un ūdeni, kā arī izvēlēties guļvietu izveidotajā dzīvnieku grupā. Saimniecībā galvenokārt audzē Holšteinas melnraibās un sarkanraibās govis un arī daļu sarkano šķirņu govis.

2022. gada 6. aprīlī notika lauka diena, kurā klātienē Tirzas pagasta kultūras namā un saimniecībā tikās ap 30 dalībnieki.

Lauka dienas pirmajā daļā demonstrējuma vadītāja Aija Luse iepazīstināja ar iegūtajiem starpposmu rezultātiem gan produktivitātes rādītāju analīzē, gan barības izmantošanas efektivitātes noteikšanā.

1. tabula. Z/s “Lejas Zosēni” ganāmpulka produktivitātes rādītāji
(LDC, 03/2022)

Saimniecības izraudzītie mērķi ir sasniegt izslauktā vidējā enerģētiski koriģētā piena (EKP) daudzumu 40 kg dienā, samazināt slaukšanas dienu skaitu < 80, uzturot sabalansētu ēdināšanu, noturēt urīnvielas daudzumu pienā pienā (UV) – 15-25 mml/dl. Atražošanai izmanto WMS pāru atlases progammu, kura vērtē arī eksterjeru. Mērķis ir uzlabot kājas, tesmeņa īpašības un produktīvo dzīvi. Izvēlas arī buļļus ar piena produktivitātes palielinājumu. Diezgan daudz izmanto šķiroto biomateriālu. Mēģina ganāmpulka saražotajā pienā "saglabāt" olbaltumvielas un taukus.

2. tabula. Produktivitātes dati demonstrējuma grupās (01/22)

* Barības izmantošanas efektivitāte (BIE)

Kā redzams tabulā Nr. 2, tad tiek izvērtēti un salīdzināti iegūtie dati abās demonstrējuma grupās, uzsvaru liekot uz metodikā noteiktajiem mērķiem – saražotais enerģētiski koriģētais piena (EKP) daudzums uz 100 kg dzīvmasas, barības izmantošanas efektivitāte (to rēķina, dalot saražoto EKP kg ar kopējo uzņemtās sausnas daudzumu), ražība vienā mūža dienā un kopējā mūža ražība. Pēc šobrīd iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka kopēji EKP kg vairāk saražo lielākās grupas govis, bet,  pārrēķinot jau uz 100 kg dzīvmasas, nedaudz lielāks piena daudzums ir mazākā izmēra grupas govīm. Demonstrējuma laikā regulāri tiek noteikta sausnas uzņemšanas spēja jeb barības devas apēdamība (DMI), lai noteiktu barības izmantošanas efektivitāti (BIE). Optimāla barības izmantošanas efektivitāte ir tad, ja govs saražo 1,5 kg EKP no katra uzņemtās barības sausnas kg. Jo augstāka barības izmantošanas efektivitāte, jo mazāks barības patēriņš. Taču jāņem vērā tas, ka, ja barības izmantošanas efektivitāte ir virs 1,7, tas nozīmē, ka lielākā daļa dzīvnieku izmanto savas ķermeņa rezerves, lai ražotu pienu.

3. tabula. TMR sausnas kg uz 1 govi dienā 2021 (augstražīgā grupa)

Lauka dienas turpinājumā demonstrējuma zinātniskā konsultante Dr. agr. Daina Jonkus no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dzīvnieku zinātņu institūta iepazīstināja ar aprēķiniem par laktāciju noslēgušo govju auguma un dzīvmasas korelāciju.

4.  tabula. Slaucamo govju krustu augstuma un dzīvmasas sakarība

Laktāciju noslēgušo govju krustu augstuma un dzīvmasas korelācija bija pozitīva un vidēji cieša r_p= 0.62.

5. tabula. Krustu augstuma un dzīvmasas sakarība demonstrējuma grupās

Demonstrējuma grupu govīm, kuras 2021. gadā noslēdza standartaktāciju, vidējais krustu augstums bija 1. grupā 142,8 cm; 2. grupā 149,6 cm; vidējā dzīvmasa 1. grupā 668,6 kg; 2. grupā 751,7 kg.

Vidējais enerģētiski koriģētā piena daudzums standartlaktacijā 2. grupā bija 11 225,3 kg, bet 1. grupā 10 188,2 kg, starpība bija 1037,1 kg,  kas nebija būtiska  (p=0,8).

Standartlaktācijas laikā 1. grupas govis ražoja 1529,7 kg EKP uz 100 kg dzīvmasas, 2. grupas govis – 1504,3 kg EKP uz 100 kg dzīvmasas.

Pirmajās sešās pārraudzības kontrolēs 1. grupā 27,1% govju novēroja pazeminātu vai paaugstinātu tauku olbaltumvielu satura attiecību; 2.  grupā 34,1% govju bija pazemināta vai paaugstināta attiecība.

Lielāks mūža un produktīvā mūža ilgums un lielāks izslaukums mūža dienā bija 1. grupas govīm – 15,41 kg, bet vienā produktīvā mūža dienā lielāks izslaukums bija 2. grupas govīm – 27,30 kg.

Lauka dienas otrajā daļā dalībnieki apmeklēja saimniecību “Lejas  Zosēni”, kur saimnieki iepazīstināja ar piensaimniecības menedžmentu, veiktajiem rekonstrukcijas darbiem, kā arī interesenti varēja apskatīt demonstrējuma dzīvniekus.

Starpposmu secinājumi

• Ganāmpulka produktivitāte un atražošanas rādītāji 2021. gada laikā ir būtiski uzlabojušies. Tas saistīts ar ģenētisko progresu, kukurūzas skābbarības ieviešanu ēdināšanā, zināšanu pieaugumu saimniekošanā, kā arī cilvēcisko faktoru – vairāk uzmanības tiek pievērsta kvalitatīvas ganāmpulka apsaimniekošanas detaļām.
• Rupjās lopbarības analīžu rezultāti ir nestabili, jo ļoti dažādas kvalitātes SKB rituļi – sarežģīta barības devu sabalansēšana. 2021. gadā SKB sāka gatavot kaudzēs.
• Demonstrējuma pirmajā daļā bija palielināts govju brāķēšanas procents, kas visvairāk saistīts ar traumām, lielākoties kāju, jo vecajā kūtī ir neatbilstoša izmēra guļvietas un skausta stieņa augstums pie barības galda, kas būtiski ietekmē lielāka izmēra govju grupas komforta rādītājus. Patlaban situācija uzlabojusies sakarā ar rekonstrukciju.
• Demo govju grupā diennakts barības maisījuma sausnas patēriņš ir no 24,3 kg (23,7 kg 2020).
• Spēkbarības DM kg/1 kg EKP mazā grupa 0,29 (iepr. 0,38 1), spēkbarības DM kg/1 kg EKP lielā grupa 0,27 (iepr. 0,36) (rekomendē <0,3). Iemesls – kukurūzas skābbarības iekļaušana devā, samazinot spēkbarības īpatsvaru.
• Mazās grupas govis saražoja 37,7 kg EKP, bet lielās – 40,1 kg, kas ir par 2,4 kg vairāk.
• Pārrēķinot uz 100 kg dzīvmasas, mazās grupas govis ražo par 0,6 kg EKP vairāk nekā lielās (<145 cm – 6,2 kg, >145 cm – 5,6 kg).
• Barības izmantošanas efektivitāte (BIE) grupai līdz 145 cm – 1,55, grupai virs 145 cm – 1,65.

Ieteikumi

• Šobrīd  selekcija veicina lielu govju ieguvi, veicot izlasi pretēji barības izmantošanas efektivitātei. Tas ir loss-loss jeb zaudējumu scenārijs.
• Lielākas govis uzņem vairāk barības, lai sasniegtu nobriedušu ķermeņa izmēru, un vairāk barības, lai saglabātu šo ķermeņa izmēru pēc nobriešanas. Tā rezultātā barības efektivitāte samazinās dzīvnieka dzīves laikā.
• Vaislinieku izvēlē vajag ņemt vērā ne tikai produktivitātes  indeksus, bet pievērst uzmanību izvēlētā vaislinieka eksterjera grafiskajam attēlam, kur pirmā attēlotā pazīme ir meitu krustu augstums, balstoties uz konkrētās saimniecības iespējām.
• Veikt govju izlasi ar lielāku barības izmantošanas efektivitāti un, veicot pāru atlasi, šim rādītājam pievērt uzmanību.

 LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” LAD030619/P33/P35, “Slaucamo govju auguma izmēru ietekme uz veselību un produkcijas ieguvi ražojošā saimniecībā” (LAD līguma Nr. LAD030619/P33/P35) 8.lote

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Aija Luse,
LLKC Ogres KB vadītāja, lopkopības konsultante

Dr. agr. Daina Jonkus,
Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Dzīvnieku zinātņu institūts