Jauni MK noteikumi par reliģisko organizāciju grāmatvedību

Jaunā Grāmatvedības likuma pieņemšana nozīmēja arī to, ka tiks pieņemti vairāki šīs jomas MK noteikumi. 2022. gada 21. jūnijā pieņemti MK noteikumi Nr. 380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā. Līdz ar šo noteikumu pieņemšanu spēkā vairs nav 14.11.2006. MK noteikumi Nr. 928 “Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem”.

MK noteikumi Nr. 380 nosaka:

- kārtību, kādā reliģiskās organizācijas un to iestādes kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;

- reliģiskās organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

Saskaņā ar Grāmatvedības likuma 10. pantu grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā drīkst kārtot reliģiskās organizācijas, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem divus iepriekšējos pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz 100 000 eiro pārskata gadā. 

Reliģiskās organizācijas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ietver visus reliģiskās organizācijas ieņēmumus, kas norādīti ieņēmumu un izdevumu pārskatā atbilstoši šo noteikumu prasībām. Apgrozījumā (ieņēmumos) netiek ietverts tāds viens saimnieciskais darījums (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšana vai mantojuma saņemšana) vai saņemtais mērķa finansējums no publiskā sektora (piemēram, valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem), ārvalstu fondiem un citām organizācijām un institūcijām nekustamā īpašuma renovācijai, restaurācijai vai atjaunošanai noteiktā projekta realizācijas ietvaros, kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma vienā no diviem iepriekšējiem pārskata gadiem ir pārsniegusi 100 000 eiro.

Reliģiskā organizācija grāmatvedības kārtošanai vienkāršā ieraksta sistēmā skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu reģistrēšanai iekārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu, ņemot vērā gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatā noteiktos ieņēmumu un izdevumu posteņus, vai divus atsevišķus žurnālus – kases grāmatu un kredītiestāžu kontu grāmatu. Ieņēmumu un izdevumu uzskaites veikšanai noteikumu 1. pielikumā ir pieejams žurnāla veidlapas paraugs.

Lai reģistrētu un apkopotu gada pārskata daļu sagatavošanai un nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī, lai veiktu mantas un norēķinu kontroli, papildus var iekārtot attiecīgus grāmatvedības reģistrus, brīvi izvēloties reģistru veidu (piemēram, žurnāls, kartīte), kuros elektroniski vai ar ierakstiem papīra reģistrā tiek uzkrāta un pēc konkrētām pazīmēm grupēta (sistematizēta) attaisnojuma dokumentos ietvertā informācija par saimnieciskajiem darījumiem, piemēram:

- materiālu, preču un citu krājumu uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz materiālās vērtības nosaukumu un daudzumu;

- debitoru uzskaites reģistru un kreditoru uzskaites reģistru;

- no valsts vai pašvaldības iestādes saņemtā valsts vai pašvaldību budžeta finansējuma uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz saņemto finansējuma summu, izlietojuma summu un neizmantotā finansējuma atlikuma summu;

- no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem vai citiem ārvalstu fondiem saņemtā finansējuma uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz saņemto finansējuma summu, izlietojuma summu un neizmantotā finansējuma atlikumu;

- reliģiskās organizācijas nekustamo īpašumu objektu, kas atzīti par kultūras pieminekļiem, rituālu priekšmetu, mākslas un citu vērtību uzskaites reģistru;

- citus nepieciešamos uzskaites reģistrus (piemēram, darba algas aprēķinam).

Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā:

- par ilgtermiņa ieguldījumiem (nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi) uzskata līdzekļus, kuri paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un kuru sākotnējā vērtība pārsniedz 1000 eiro;

- ar ilgtermiņa ieguldījumu iegādi saistītās skaidrās naudas izmaksas un bezskaidrās naudas izdevumus norāda attiecīgajā žurnālā atvērtā atsevišķā izdevumu ailē “Ilgtermiņa ieguldījumu iegādes izdevumi”. Minētos izdevumus norāda ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī “Ilgtermiņa ieguldījumu iegādes izdevumi” (šo posteni sāk izmantot, sākot ar 2023. gada pārskatu; 2022. gada pārskatā šādus izdevumus iekļauj citā izdevumu postenī un paskaidro vadības ziņojumā par šādu izdevumu esamību);

- nerēķina ikgadējo nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājumu un pamatlīdzekļu nolietojumu un nav saistošs ieņēmumu un izdevumu pārskata postenis “Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana”;

- par iegādātajiem ilgtermiņa ieguldījumiem iekārto atsevišķu grāmatvedības uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz iegādāto ilgtermiņa ieguldījumu nosaukumu, iegādes vērtību, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu. Ilgtermiņa ieguldījumus izslēdz no uzskaites reģistra, ja tie tiek atsavināti (piemēram, pārdoti vai apmainīti, ziedoti vai dāvināti, nodoti citai reliģiskajai organizācijai) vai tiek likvidēti.

Ja reliģiskā organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no:

- bilances,

- ieņēmumu un izdevumu pārskata,

- ziedojumu un dāvinājumu pārskata,

- gada pārskata paskaidrojuma,

- vadības ziņojuma.

Ja reliģiskā organizācija grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no:

- ieņēmumu un izdevumu pārskata,

- ziedojumu un dāvinājumu pārskata,

- vadības ziņojuma.

Pārskatu shēmas ir atrodamas MK noteikumu pielikumā.

Gada pārskata paskaidrojumā sniedz detalizētu skaidrojumu par bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem. Paskaidrojumā ietver šādas ziņas:

- informāciju par nemateriāliem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem (pamatlīdzekļu grupas nosaukums, sākotnējā un atlikusī vērtība);

- informāciju par fondiem:

1) atlikumi pārskata gada sākumā un beigās;

2) fondu līdzekļu palielinājums pārskata gadā kopsummā un sadalījumā pa to veidošanās avotiem – no ieņēmumu un izdevumu pārskatā aprēķinātās ieņēmumu un izdevumu starpības, no fondu līdzekļu pārdales vai no citiem avotiem;

3) fondu līdzekļu samazinājums pārskata gadā kopsummā un sadalījumā pa virzieniem – pārdale uz citiem fondiem, fondos turēto līdzekļu izlietojums vai to vērtības samazinājums;

- detalizētu informāciju par visām būtiskākajām saistībām, kas nav ietvertas bilancē, par reliģiskās organizācijas dotajām garantijām (galvojumiem), kā arī par tiem apstākļiem, kādos šo garantiju (galvojumu) dēļ varētu rasties saistības, norādot aizņēmumu summas, procentus un samaksas termiņus. Ja aizņēmumi ir nodrošināti ar ķīlu, par šo faktu ziņo un norāda, kurš īpašuma objekts izmantots par nodrošinājumu;

- ja reliģiskās organizācijas vadība (vadības institūcija) ir saņēmusi algu vai atlīdzību par noteikta veida izdevumiem, – algas vai atlīdzības kopsummu un paskaidrojumu, kāda veida izdevumi atlīdzināti;

- informāciju par saņemtajām dotācijām un to izlietojumu;

- informāciju par ziedojumā vai dāvinājumā saņemtajiem pamatlīdzekļiem (atsevišķi par katru pamatlīdzekļu veidu):

1) atlikumi pārskata gada sākumā un beigās;

2) nolietojums un vērtības norakstīšana pārskata gadā;

- informāciju par ziedojumā vai dāvinājumā saņemtajiem krājumiem:

1) atlikumi pārskata gada sākumā un beigās;

2) vērtības norakstīšana pārskata gadā;

- informāciju par pārskata gadā izlietoto Eiropas Savienības fondu, Eiropas Ekonomikas zonas fondu un citu ārvalstu fondu finansējumu un šo līdzekļu atlikumu pārskata gada beigās;

- informāciju par nemateriāliem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un krājumiem, kas uzskaitīti natūrā (pamatlīdzekļa vai pamatlīdzekļu grupas nosaukums, sākotnējā un atlikusī vērtība).

Reliģiskā organizācija var nesniegt informāciju par mērķfondiem, ja šāda informācija ar reliģiskās organizācijas vadības (vadības institūcijas) lēmumiem uzskatāma par konfidenciālu.

Vadības ziņojuma vispārīgajā informācijā par reliģisko organizāciju ietver šādas ziņas:

- nosaukums un juridiskā adrese;

- reģistrācijas numurs un datums;

- reliģiskajai organizācijai ir vai nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss;

- ziņas par grāmatvedi, kas parakstīja gada pārskatu, – vārds, uzvārds.

Vadības ziņojumā reliģiskā organizācija sniedz informāciju par saņemtiem naudas maksājumiem, kas paredzēti un tika pārskaitīti citai reliģiskajai organizācijai (starpniecība) un netika iekļauti ieņēmumu un izdevumu pārskatā, norādot vismaz attiecīgās reliģiskās organizācijas nosaukumu, reģistrācijas numuru un pārskaitītās naudas summu. Reliģiskā organizācija, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, sniedz informāciju par reliģiskās organizācijas mērķu sasniegšanai un saimnieciskajā darbībā izmantotajiem nekustamajiem īpašumiem (grupas nosaukums pa veidiem un to sākotnējā vērtība).

Papildu prasības informācijas norādīšanai vadības ziņojumā ir noteiktas reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Reliģiskās organizācijas gada pārskatu paraksta vadība (vadības institūcija), kā arī persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kurai ar reliģisko organizāciju ir noslēgts rakstveida līgums, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu, vai komersanta firmu un amata nosaukumu. Gada pārskata iesniegšanas termiņš – nākamā gada 31. marts.

Jauni MK noteikumi par biedrību pārskatiem

Jauni MK noteikumi pieņemti arī saistībā ar biedrību un nodibinājumu grāmatvedības uzskaiti un pārskatiem. MK noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” nosaka:

- kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;

- organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

Tāpat kā MK noteikumos par reliģisko organizāciju pārskatiem, arī šeit ir noteikts, ka ieņēmumu summā, kas ļauj grāmatvedību kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā, ieskaita visus ieņēmumus, kas norādīti ieņēmumu un izdevumu pārskatā. Apgrozījumā (ieņēmumos) netiek ietverts tāds viens saimnieciskā darījuma gadījums (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšana vai mantojuma saņemšana), kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma vienā no diviem iepriekšējiem pārskata gadiem ir pārsniegusi 100 000 eiro pārskata gadā.

Noteikumu pielikumā ir ietverts žurnāla paraugs, kādu vienkāršās grāmatvedības kārtošanai organizācija var izmantot. Lai organizācija – vienkāršās grāmatvedības kārtotāja – reģistrētu un apkopotu gada pārskata daļu sagatavošanai un nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī lai veiktu mantas un norēķinu kontroli, papildus iekārto attiecīgus analītiskās uzskaites reģistrus (piemēram, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistru, materiālu uzskaites reģistru, debitoru uzskaites reģistru un kreditoru uzskaites reģistru). Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība iekārto arī:

- uzskaites reģistru, kurā norāda katram dzīvojamās mājas īpašniekam aprēķinātos un saņemtos maksājumus;

- katras atsevišķas pārvaldāmās mājas dzīvokļu īpašnieku reģistru par noteiktajiem naudas maksājumiem uzkrājumu fondā, kurā norāda katra dzīvojamās mājas īpašnieka iemaksātos naudas maksājumus, kas paredzēti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam (piemēram, turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem, remontam, atjaunošanai, pārbūvei), kā arī norāda šo līdzekļu izlietojumu pārskata gadā.

Vienkāršās grāmatvedības kārtotāji par pamatlīdzekli atzīst inventāru, kura sākotnējā vērtība pārsniedz 1000 eiro. Ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas aprēķina, vienmērīgi sadalot pa gadiem derīgās lietošanas laikā norakstāmās summas, kas atbilst attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību sākotnējai vērtībai. Nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu uzskaites vienību derīgās lietošanas laiku (gados) nosaka organizācijas vadība (vadības institūcija). Šīs aprēķinātās nolietojuma summas norāda ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī “Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana”. Divkāršās grāmatvedības kārtotāji var noteikt, ka pamatlīdzekļos uzskaita inventāru, kura vērtība ir mazāka par 1000 eiro.

Ja organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no:

- bilances,

- ieņēmumu un izdevumu pārskata,

- ziedojumu un dāvinājumu pārskata,

- gada pārskata paskaidrojuma,

- vadības ziņojuma.

Ja organizācija grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no:

- ieņēmumu un izdevumu pārskata,

- ziedojumu un dāvinājumu pārskata,

- vadības ziņojuma.

Bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, kā arī ziedojumu un dāvinājumu pārskatu shēmas ir noteikumu pielikumos. Noteikumu 7. pielikumā ir forma, kāda izmantojama gada pārskata vadības ziņojuma sagatavošanai, bet tā būs izmantojama, sākot ar 2023. gada pārskatu. Par 2022. gadu vadības ziņojumu sagatavo un iesniedz brīvā formā.

Aicinu visus tos grāmatvežus, kas darbojas ar nevalstisko organizāciju grāmatvedības kārtošanu, kā arī nevalstisko organizāciju vadītājus rūpīgi iepazīties ar jauno noteikumu prasībām.

Bezalgas atvaļinājums tuvinieka aprūpei

Kā arī iesaku noderīgu informāciju no lvportals.lv par izmaiņām Darba likumā. Tiks piešķirts jauns bezalgas atvaļinājums – brīva nedēļa tuvinieka aprūpei: https://saite.lv/FQk