Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību. Papildināts

Demonstrējums tika realizēts LAP 2014-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līgums Nr. LAD160419/P24. Demonstrējuma tēma: ” Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību, produktivitāti, pēcnācēju kvalitāti” (11. lote).

Piensaimniecībās lielāko uzmanību pievērš slaucamo govju grupai. Tās saimniekam ir galvenās ieņēmumu devējas. Savukārt, ja pirmpiene, ienākdama ganāmpulkā, nedod pietiekamu piena daudzumu, vai arī tai pēc atnešanās strauji krītas kondīcija, ne vienmēr saimniecība var pateikt, kā šī pirmpiene augusi kā telīte. Vai telītes izaudzēšana ietekmē pirmpienes un tālāko laktāciju veiksmi, vai arī tai ir nebūtiska ietekme. Ir zināms no ārvalstu pētījumiem, ka pirmpieņu telītes ir stiprākas no imunitātes viedokļa, tomēr Latvijā tas nav apstiprināts fakts [3.]. Mūsu ražojošās saimniecības datus būtu iespējams salīdzināt ar citu piensaimniecību valstu datiem, lai redzētu, kā ražojošas saimniecības blakus faktori veido pirmpienes laktāciju. Katrai ražojošai saimniecībai ir savas saimniekošanas metodes, kas pilnveidojas laika gaitā. Salīdzinot telītes, kas atnesušās agri, ar tām, kas atnesušās vēlu, var iegūt datus, kas vērtīgi citām ražojošām saimniecībām Latvijā. Tāpat interesanti būtu noskaidrot, vai pirmās laktācijas lielākais izslaukums var kalpot par rādītāju kopējā izslaukuma prognozei [1.]. Telītes audzēšana līdz atnešanās brīdim ilgst vismaz 2 gadus. Tas ir pietiekami ilgs laika posms, kur svarīgs ievērojams faktoru skaits [2.]. To uzskaite un rezultātu apkopošana ražojošā saimniecībā, pirmkārt, dod atbildi pašai saimniecībai par jaunlopu izaudzēšanas posmiem un problēmām. Otrkārt, atbildes publicitāte dod mācību vielu citām saimniecībām. Govs ilgmūžības rādītājs atkarīgs no teles izaudzēšanas, tāpēc teles izaudzēšanai pievēršama liela loma.

Demonstrējuma uzdevumi:

• Veidot vaislas teļu 2 grupas, katrā grupā vismaz 10 teles, kas atnesīsies ar atšķirīgu atnešanās vecumu. 
• Noteikt kondīciju, dzīvmasu un augumu visām grupās iekļautajām telēm dažādos vecuma posmos, izsekojot līdzi dzīvnieku otrajai laktācijai.
• Izvērtēt atnešanās norisi un pēcnācējus abu grupu dzīvniekiem, izvērtēt abu grupu pēcnācēju augšanas parametrus.
• Uzskaitīt un analizēt abu grupu dzīvnieku ražības rādītājus. Veikt izslaukuma prognozes, veikt pirmās (abu grupu) un otrās laktācijas lielāko izslaukumu salīdzinājumu.
• Izsekot un izvērtēt pēc atnešanās perioda veselību abu grupu dzīvniekiem, izvērtēt iegūto pēcnācēju veselības rādītājus.
• Noteikt telīšu izaudzēšanas ekonomisko efektivitāti, īpaši izvērtējot ieņēmumu palielinājumu vai samazinājumu.
• Informēt lauksaimniekus un nozares speciālistus par demonstrējumā iegūtajiem rezultātiem, organizējot lauka dienu vienu reizi gadā un publiskojot iegūtos rezultātus.

Demonstrējums veikts laika periodā no 2019. gada marta līdz 2022. gada 1. jūlijam Cēsu novada Stalbes pagasta  saimniecībā SIA “Vienotnes”. Saimniecībā tiek apsaimniekoti 169 liellopi, no kuriem 50% Holšteinas sarkanraibās (HS), 37% Latvijas brūnās un 13% ir Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes slaucamās govis. Uzsākot pētījumu, bija piesietā turēšanas sistēma. No 2021. gada septembra saimniecība pārgāja uz nepiesieto turēšanas sistēmu un govju slaukšanu DeLaval virzītās kustības robotā. Paralēli saglabājās piesieto govju tehnoloģija, kur nonāca govis, kuras neder apsaimniekošanai slaukšanas robotā. Uzsākot izmēģinājumu, vidējais izslaukums no govs gadā bija 8673 kg piena, tauku saturs 4,34%, olbaltums 3,47%, somatisko šūnu skaits 1 ml piena 106 tūkstoši, kas ir ļoti labs rezultāts. Servisa periods 113 dienas, cietstāves periods 60 dienas.  Ganāmpulkā audzē 128 dažāda vecuma teles, pirmpieņu atnešanās vecums 25 mēneši. SIA “Vienotnes” apsaimnieko 360 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lielāko daļu zemes klāj zālāji, tiek audzēti graudi 50 ha platībā, vidējā ražā 3,5–4 t/ha, audzē kukurūzu 25–30 ha platībā lopbarībai. Dzīvnieki netiek ēdināti ar TMR. Zāles skābbarību samaisa mikserī, bet spēkbarību dala slaucējas ar roku. Spēkbarības maisījums tiek gatavots divām nedēļām  un regulāri koriģēts pēc rupjās lopbarības analīzēm. Rupjā lopbarība tiek glabāta stirpās, tranšejās un rituļos. Rupjai lopbarībai veic analīzes.

Demonstrējuma galvenais mērķis- noskaidrot kopsakarības starp telīšu atnešanās vecumu ražojošā saimniecībā un pirmpieņu laktācijas ražību, kg.

Demonstrējuma rezultāti un to analīze

Saimniecībā izraudzītas divas vaislas telīšu grupas:

1. grupa – teles, kuru atnešanās plānojas līdz 24 mēnešu vecumam:
   
   1. 1. atkārtojums vidēji 23,6 mēn. vecums uz atnešanos.
   2.  2. atkārtojums vidēji 22,9 mēn. vecums uz atnešanos.
2. grupa – teles, kuras atnesas pēc 24 mēnešu vecuma:
   
   1. 1. atkārtojums vidēji 26,6 mēn. vecums uz atnešanos.
   2.  2. atkārtojums vidēji 26,4 mēn. vecums uz atnešanos.

1. tabula

Demonstrējuma dzīvnieku atnešanās vidējais vecums (mēn.) un pēcnācēju dzīvmasa (kg)

Pēcnācēju augšanas parametru vērtēšana sākas ar dzimšanas svara noteikšanu un salīdzināšanu. Starp abu atnešanās vecumu grupām nav vērojamas atšķirības. Savukārt atšķirības starp 1. atkārtojuma dzīvmasu un 2. atkārtojuma dzīvmasu nosaka izteikta rupjās lopbarības atšķirība kvalitātes ziņā. Telēm vienmēr ēdina kvalitātes ziņā nabadzīgāko skābbarību, ja labākas kvalitātes skābbarības trūkst govīm. Tātad ēdināšanas pamatbāzes izvēle nosaka jau teļa dzimšanas svaru vairāk kā vecuma atšķirības.

Dzimušie teļi pirmpienēm ir ar labu augšanas potenciālu un labu zīšanas refleksu. Ja skaita kopā dzemdības, kurās netika sniegta palīdzība, ar dzemdībām, kurās tā tika sniegta nelielā apjomā, kas arī uzskatāmas par vieglām, tad 1. atkārtojumā starp grupām nebija būtisku atšķirību.

2. tabula

Dzemdību norises vērtējums telēm

Visā izmēģinājuma laikā atnešanās abu grupu telēm ir viegla abos atkārtojumos, kas apstiprina telīšu vēlamo kondīciju un pareizi izvēlētus vaisliniekus ar vieglu atnešanos.

Atnešanās vieglums ir atkarīgs no dzīvnieku ķermeņa kondīcijas, un to savukārt ietekmē grūsno telīšu ēdināšana. Laba ķermeņa kondīcija atnešanās laikā ir robežās no 3,0 līdz 3,4 ballēm (5 baļļu sistēmā). Pārsniegt kondīciju un nobaroties parasti ir tendence vecākām telēm, tomēr šajā demonstrējumā nav konstatēti pārbaroti dzīvnieki neatkarīgi no vecuma. Pārbarotām telēm ir smagas dzemdības, arī nepietiekami izaudzētām telēm, nesasniedzot vajadzīgo dzīvmasu, notiek apgrūtinātas dzemdības.

1. attēls

Ķermeņa kondīcijas vērtējums (ballēs) abu vecumu grupās

Abās pētījuma grupās teles bija ar līdzīgu ķermeņa kondīciju, vidēji 3,1–3,4 balles, kas ir labs vērtējums, lai noritētu vieglas dzemdības. Zilais punktojums rāda grupu līdz 24 mēn. atnešanās vecuma kondīciju, savukārt zaļais punktojums rāda grupu pēc 24 mēn. atnešanās vecuma kondīciju. Atsevišķiem dzīvniekiem ar lielāku atnešanās vecumu (zaļais punktojums) ir augstāka ķermeņa kondīcija, bet grupai kopumā tā paliek vēlamajās robežās. Saimniecībā telēm no 10 mēnešu vecuma līdz apsēklošanas brīdim izbaroja dienā rupjo lopbarību ar 6–8 kg sausnas, vidēji 600–1200 g saulespuķu spraukumu un 0,5–0,8 kg maltu graudu atkarībā no rupjās lopbarības kvalitātes un 80–120 g mikroelementu.

2. attēls

Pirmā un otrā atkārtojuma teļu dzīvmasas vidējie pieaugumi (kg) pirmajos dzīves mēnešos

2. attēlā aplūkojami 1. un 2. atkārtojuma pēcnācēju augšanas parametri – dzīvmasas pieaugums diennaktī kg. Telītēm, kas atnesušās jaunākas, teļu dzīvmasas pieaugumi kā pirmajā, tā otrajā dzīves mēnesī ir būtiski zemāki. Tomēr mērķa dzīvmasas pieaugums saimniecībā teļiem netiek sasniegts vispār neatkarīgi no grupas. Vadošie piena lopkopības eksperti uzsver, ka teļu ēdināšana un vēlamā dzīvmasas pieauguma (virs 1 kg) panākšana pirmajā dzīves mēnesī ietekmē govs nākotni: atnešanās vieglumu, veselību pēc atnešanās,  izslaukumu, ko var iegūt par 1400 kg augstāku pirmajā laktācijā, kā tad, ja dzīvmasas pieaugums ir tikai 0,6–0,7 kg diennaktī. [1.].

Rezultātus ietekmē cilvēciskais faktors, kad cilvēki neievēro teļu apkopšanas un ēdināšanas protokolu. Tāpat nonākam pie secinājuma, kas atkārtosies demonstrējuma laikā: agri apsēklot var tikai pietiekami izaugušas teles. Ja ataudzējamās teles nav pietiekami izaugušas (dzīvmasa, kondīcija, augums), tad tas ietekmē mazo teļu dzīvmasas pieaugumus. Demonstrējuma saimniecībā telītēm pēc 4 mēnešu vecuma tiek veidota ļoti liela grupa, kurā ievērojami atpaliek augšana atsevišķiem dzīvniekiem. Grupā, kas veidota pārāk liela, notiek rangu hierarhija, kad kādi dzīvnieki tiek atgrūsti un pastāvīgi pakļauti stresam. Tāpēc, pieņemot lēmumu veikt teles sēklošanu, stresam pakļautie dzīvnieki slikti aug.

3. tabula

Demonstrējuma grupu augšanas parametri

3. tabula ietver abu atkārtojumu teļu dzimšanas svaru (kg); svaru  atnešanās laikā (kg); ķermeņa kondīciju atnešanās laikā (balles); augumu skaustā atnešanās laikā (cm); svaru pēc atnešanās (kg); ķermeņa kondīciju pēc atnešanās (balles); mērķa atnešanās svaru (kg); augšanas atšķirības no vajadzīgā svara atnešanās laikā (kg).

Atnešanās vecuma atšķirības neietekmē svaru atnešanās laikā, tāpat tā neietekmē ķermeņa kondīciju. Toties atnešanās vecuma atšķirības ietekmē svara krišanos uzreiz pēc dzemdībām, kas 1. atkārtojumā ir par 20 kg zemāks jaunāko telīšu grupā, bet 2. atkārtojumā pat par 69 kg zemāks jaunāko telīšu grupā. Savukārt ne vecāko, nedz arī jaunāko telīšu grupā svars nesasniedz vēlamo svaru atnešanās laikā saimniecībā, kas ir 590 kg. Tātad šajā saimniecībā principiāli jāmaina telīšu audzēšanas faktori, ja pirmpienēm vēlas sasniegt labus izslaukumus, kurus vēlas uzlabot. Atšķirības starp 1.un 2. atkārtojumu telītēm varam izskaidrot ar pamatbāzes ēdināšanas atšķirībām. Tātad nodrošināt lielāka apjoma augstākas kvalitātes rupjo lopbarību, kuru var izēdināt arī telītēm.

4. tabula

Vidējie rādītāji demonstrējuma dzīvniekiem salīdzinājumā ar saimniecības pieaugušo govju rādītājiem

Analizēti iespējamie cēloņi teliņu zemam dzīvmasas pieaugumam. Lai noskaidrotu augšanas atpalikšanas cēloņus, analizēta pirmpiena kvalitāte ar BRIX refraktometru un noteikts kopējais olbaltumvielu līmenis teļu asinīs 24 h līdz 7 dienas pēc piedzimšanas. Kopējais olbaltuma līmenis asinīs parāda pirmpiena izēdināšanas praksi saimniecībā – to, cik labu pasīvo imunitāti teļš būs ieguvis ar pirmpienu. Laikā, kad norisinājās demonstrējums, saimniecībā ar BRIX refraktometru izanalizējām 83 pirmpiena paraugus. 4. tabulas rezultāti sagrupēti pēc aktualizētiem ASV un Kanādas piena lopkopības ekspertu pirmpiena kvalitātes standartiem [2.], kur par kvalitatīvu pirmpienu uzskata, sākot ar 25% pēc BRIX skalas. Demonstrējuma saimniecībā izcila pirmpiena kvalitāte bija 45%, vidēja – 37% un slikta kvalitāte 18% paraugos. Detalizētāk:  izcils jaunpiens bija 11 otrpienēm un 18 vecākas laktācijas govīm, un tikai 5 pirmpienēm. Vidējas kvalitātes pirmpienu veido gandrīz vienāds skaits visu laktāciju govju. Sliktas kvalitātes jaunpiens bija tikai 3 otrpienēm un 1 vecākas laktācijas govij. Vissliktākās kvalitātes pirmpiens ar zemu imūnglobulīna līmeni pirmpienā pēc BRIX skalas bija 11 pirmpieņu paraugos.

Apkopojot demonstrējuma datus par pirmpiena daudzumu telēm, secinām, ka tikai 2,2 litri pirmpiena bija telēm grupā līdz 24 mēnešu vecumam, bet grupā virs 24 mēnešu vecumam pirmpiens vidēji bija 4,9 l, kas ir par 2,7 litriem vairāk. Tātad agra neizaugušu telīšu sēklošana ietekmē saražotā pirmpiena daudzumu. Ganāmpulka vecākās laktācijas govīm vidējais pirmpiena daudzums bija 9,9 l. Tātad pirmpienēm dzimušo teliņu ēdināšanā būtu jāizmanto tikai sasaldētais vecāko govju jaunpiens. Tādas prakses saimniecībā nav, jo cilvēkfaktors izslēdz noteiktas prakses ieviešanu. Teļam pirmā ēdināšanas reizē jāizēdina piens 10–12% no teļa svara, tas būtu minimāli 3,1–3,4 l. Pirmpieņu pirmpiens nesasniedz vēlamo kvalitāti, nesatur pietiekamu imūnglobulīna līmeni, un iegūtais daudzums nav pietiekams. Otrpienēm un vecākām govīm pirmpiens biežāk ir teicamā kvalitātē un pietiekamā daudzumā.

Ja pirmpiens ir teicams, tad tomēr ne vienmēr arī teļu pasīvā imunitāte ir laba. Pasīvā imunitāte pasargā teļu no dažādām saslimšanām, īpaši pneimonijas, caurejas pirmajā un otrajā dzīvības mēnesī. Imūnglobulīns no pirmpiena caur zarnu bārkstiņām nokļūst tieši teļa asinīs un paceļ kopējo olbaltuma jeb kopproteīna līmeni. Teļu asins kopproteīna līmeni demonstrējuma teļiem noteica humānajā laboratorijā. Ja asinīs kopproteīna līmenis ir  55–60 mmol/l, tad ir iegūta zema, ja 60–65 mmol/l – laba, 65–70 mmol/l un lielāks – teicama imunitāte. Pirmpiena izdzirdināšanas laiks saimniecībā vidēji bija 2,4 h pēc piedzimšanas, kas ir laba prakse. Izdzirdinātā pirmpiena daudzums bija 2–2,5 l jeb viena piena pudelīte. Veiktajos teļu asins izmeklējumos kopproteīna līmenis teicams – 26%, labs – 26%, bet slikts – 48% no paraugiem. Tātad noteiktas prakses ieviešana telīšu apsaimniekošanā ir vienīgais iespējamais ceļš rezultātu uzlabošanā. Demonstrējuma saimniecībā pirmpieņu teļi piedzimst ar labu zīšanas refleksu, bet tiem ir iespēja saslimt, jo pirmpiena kvalitāte ir zema un iegūtais pirmpiena daudzums nav pietiekams. Izdzirdinot 2–2,5 l pirmpiena vidēji 2–2,5 h laikā pēc atnešanās, nav iespējams nodrošināt teicamu pasīvās imunitātes līmeni teļa asinīs. Tātad saimniecībā nav laba pirmpiena pārvaldības prakse.

Lai noskaidrotu vēlamo dzīvmasu pirmās sēklošanas laikā, jānosaka dzīvmasa trešās un vecākas laktācijas govīm 100.–200. laktācijas dienā. Sēklošana jāveic, kad telītes svars sasniedz 60–65% no vecāko govju svara, bet atnešanās svaram jābūt 90–95% no pieaugušas govs svara. Saimniecībā vidējais pieaugušas govs svars pēc veiktajiem mērījumiem bija 656 kg. Līdz ar to telīšu svaram jābūt 394 kg, uzsākot sēklošanu, un 590–620 kg, kad dzīvnieks ir atnesies un uzsāk 1. laktāciju. Demonstrējuma grupā teles, kas vecākas par 24 mēnešiem, vidējais atnešanās svars bija 583 kg, kas par 7 kg atpalika no minimālās robežvērtības. Savukārt teles, kas atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, vidējā dzīvmasa bija 569 kg, kas par 21 kg atpalika no vajadzīgās dzīvmasas atnešanās laikā. Līdz ar to daļa no telēm, kas atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, nebija pietiekami izaugušas, kad tika uzsākta mākslīgā apsēklošana.

3. attēls

Pirmpieņu svars (kg) atnesoties un iegūtais laktācijas izslaukums (kg), sadalot pa šķirnēm (1. atkārtojums)

3. attēla pirmajā daļā ar dažādām krāsām izcelti 1. un 2. grupas pirmpieņu vidējie svara rādītāji pa šķirnēm – sākumā teles, kas atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, un tad ar atstatumu teles, kas atnesas pēc 24 mēnešu vecuma. Zilā – HM tīršķirnes un krustojuma ar HM gēnu asinību virs 50% teles, violetā – DS un HS teles;  dzeltenā – LB un LB krustojuma teles ar HM gēnu asinību zem 50%. Labākie atnešanās svari ir DS un HS šķirnēm kā jaunāko, tā vecāko grupu dzīvniekiem. Atpaliek HM šķirnes dzīvnieki, kam būtu jābūt ar augstākajiem atnešanās svariem. Šādas apsaimniekošanas tipa kūtī vislabāk jūtas DS un HS šķirnes dzīvnieki, kuriem arī lielāka atnešanās svaru atšķirība, ja salīdzina starp atnešanās vecumiem. Labākais atnešanās svars ir DS un HS vecākās atnešanās grupai virs 24 mēn. vecuma.

Analizējot atsevišķi demonstrējuma dzīvniekus, redzams, ka HM dzīvnieki viennozīmīgi dod augstākus izslaukumus abās vecumu grupās. Tai pat laikā vecākās atnešanās grupas HM šķirne dod augstāku izslaukumu laktācijā kā jaunākās atnešanās grupa. Tātad agri sēklo tikai pietiekami izaugušas teles, jeb cieš izslaukums. Maldīgs ir apgalvojums, ka teles agri jāsēklo. Agri sēklojot, dzīvmasas un augums ir noteicošie faktori, lai sasniegtu pētījumos minēto augstāko izslaukumu.

Lielāka dzīvmasa atnešanās laikā nenodrošina lielāku izslaukumu. Atsevišķi dzīvnieki, piemēram, Rudene (633 kg), Turcija ( 622 kg), Kaiba (694 kg) ir sasniegušas vēlamo atnešanās svaru, bet izslaukumi ir zemi, to parāda smalki zilā izslaukuma līkne. Savukārt Malta HM100% (556 kg), Vārpa HM 64,9% (610 kg), Ženēva DS 26,5% (500 kg), Manta HM 70,3% (513 kg) ir ar mazu dzīvmasu atnešanās laikā, bet lielu izslaukumu. Tātad bez labas dzīvmasas izaudzēšanā ir vēl kāds svarīgs faktors, kas ietekmē pienīgumu, un tā ir ģenētika.

Zemākie ir tieši LB un LB krustojuma dzīvnieku izslaukumi ar HM gēnu asinību zem 50%. Kopumā ganāmpulkā ir daudz krustojuma dzīvnieku. Lai iegūtu labus izslaukumus, jāstrādā pie šķirnes izkopšanas, un ģenētika katras šķirnes ietvaros prasa turēties pie vienām vadlīnijām.

4. attēls

Pirmpieņu svars (kg) atnesoties un iegūtais laktācijas izslaukums (kg), sadalot pa šķirnēm (2. atkārtojums)

Tieši tāpat kā 3. attēlā, arī 4. attēlā analizēti dati otrā atkārtojuma dzīvniekiem. 2. atkārtojuma dzīvniekiem jau HM šķirne sevi pierāda ar labākiem dzīvmasu rādītājiem vismaz vecākā atnešanās grupā. Tas, ka dati neatkārto 1. atkārtojuma DS un HS šķirņu rādītājus, apliecina, ka lielās teļu audzēšanas grupas pēc 4 mēn. vecuma var individuāli ietekmēt dzīvnieku attīstību. Atkārtojas HM šķirnes augstākie izslaukumi vecākajā atnešanās grupā. Šoreiz gan dati nav tik pārliecinoši kā 1. atkārtojumā, tomēr tendence ir līdzīga.

2. atkārtojumā izslaukumu atšķirība starp šķirnēm ir mazāka, un arī vidējie izslaukumi ir zemāki abās demonstrējuma grupās. Galvenais faktors, kas mazina izslaukumu šajā periodā, ir zemas kvalitātes rupjā lopbarība, kas tiek patērēta lielos daudzumos. Pierādās, ka govju ģenētika labāk izpaužas un dod izcilus rezultātus, ja ir laba vai ļoti laba rupjā lopbarība. Lielākus izslaukumus parāda HM100% vai HM krustojumi, kur HM asinība ir virs 50%.

5. attēls

Piena izslaukuma prognoze (1. atkārtojums)

6. attēls

Piena izslaukuma prognoze (2. atkārtojums)

Kopumā par 5. un 6. attēlu – HM tīršķirne vai HM gēnu pārsvars dod vislielākos izslaukumus, pat nepilnīgos apsaimniekošanas apstākļos. Dzīvmasa nav noteicošais lielums augstai ražībai, svarīgākā ir ģenētika, ēdināšana, rupjās lopbarības kvalitāte un apsaimniekošana. Neiegūtā ražība liecina par pieļautajām kļūdām dažādos telīšu izaudzēšanas un attīstības posmos.

7. attēls

Pirmās un otrās laktācijas ražības prognoze pa šķirnēm telēm, kas jaunākas par 24 mēnešiem (1. un 2. atkārtojumi)

Demonstrējumā piena prognozes aprēķinam tika izmantoti pārraudzības dati, piena daudzums augstākajā punktā un slaukšanas dienas. Piena prognozes aprēķiniem izmantota ASV Floridas štata Čārlza Stapla Dzīvnieku zinātniskā departamentā izstrādāta metode kopējā izslaukuma aprēķināšanai laktācijas 305 dienu periodā [3.].

7. un 8. attēlos katras šķirnes ietvaros sākumā redzama izslaukuma prognoze, un tam seko iegūtais faktiskais izslaukums vispirms pirmās laktācijas dzīvniekiem, tad otrās laktācijas dzīvniekiem. Otrajā laktācijā redzams būtiski lielāks neiegūtā piena potenciāls jaunākā atnešanās vecuma telēm,  salīdzinot ar 8. attēlā redzamajām vecākā atnešanās vecuma telēm. Tātad, sēklojot agrākā vecumā nepietiekami izaugušus dzīvniekus, ieņēmumi par pienu būs zemāki pat arī otrajā laktācijā. Izslaukuma atšķirības no prognozes ietekmē arī būtiski atšķirīga rupjās lopbarības kvalitāte.

8. attēls

Pirmās un otrās laktācijas ražības prognoze un izpilde pa šķirnēm telēm, kas vecākas par 24 mēnešiem (1. un 2. atkārtojumi)

7. un 8. attēlos zemākie izslaukumi ir LB krustojuma dzīvniekiem, kur HM gēnu klātbūtne ir mazāk par 50%. Tomēr jāatzīmē, ka ganāmpulkā būtu vēlams akurāts darbs pie ģenētikas izkopšanas katras šķirnes ietvaros. Lielākos izslaukumus bija iespējams iegūt no HS un HM dzīvniekiem, kur HM gēnu klātbūtne ir virs 50%, pat grupā telēm, kas jaunākas par 24 mēnešiem. Rezultāti starp pirmo un otro laktāciju parāda, ka pirmajā laktācijā teles vēl nav pietiekami izaugušas un turpina augt.

5.tabula

Pirmās un otrās laktācijas lielāko izslaukumu salīdzinājums

Laktācijas līkni apskatot, to sadala periodos ar intervālu pa 30 slaukšanas dienām, līdz tas pārsniedz 100 slaukšanas dienas [4.], jo pēc simtās slaukšanas dienas maksimālais izslaukums vairs nav iespējams. Demonstrējuma grupās pirmajā laktācijā tas  sasniegts periodā no 50. slaukšanas dienas, kamēr otrajā laktācijā jāuzskata, ka nav maksimālā izslaukuma, jo šis laktācijas līknes augstākais punkts nevar būt pirmajā slaukšanas mēnesī. Pēc tā var spriest, ka laktācijas līkne būtībā ir lejupejoša. Tātad pirmpienes nav pietiekami izaugušas pirmajā laktācijā un otrajā laktācijā turpina augt, tāpat pirmpieņu apgāde ar barības vielām nav bijusi pietiekama. Ja pirmpienes nav pietiekami pabarotas, tad otrās laktācijas izslaukumi vienmēr ir zemāki. Atkārtoti redzams, ka vecākā atnešanās grupa iedod “pīķa” periodā kā pirmpienes par 1,9 kg vairāk piena kā jaunākā atnešanās grupa. Tā ir būtiska atšķirība.

9. attēls

Lielākā izslaukuma grafiskais salīdzinājums slaukšanas dienu periodos

6. tabula

Mērķa par piena ieguves palielinājumu atainojums – ražības salīdzinājums un aprēķinātie zaudējumi no telēm pirmajā un otrajā laktācijā pie trīs dažādām piena cenām

2022. gada pārraudzības pirmās laktācijas 305 dienu izslaukums ir 6300 l, pēc LDC datiem. Demonstrējuma teles, kas ir vecākas par 24 mēn. uz atnešanos dod 6720 l, kas ir par 420 l vairāk kā vidēji pirmajā laktācijā pēc pārraudzības. Jau secinot, ka jaunākās teles pienu devušas būtiski mazāk, dots ieteikums saimniecībai neaizrauties ar agru sēklošanu, kamēr nav panākti uzlabojumi protokolu ievērošanā un rupjās lopbarības sagatavošanā. Demonstrējuma vecākā atnešanās grupa vidēji devusi par 172 l piena vairāk kā jaunākā atnešanās grupa. Piena ieguves palielinājums panākts tieši vecāko teļu grupā, tomēr palielinājums pret vidējo visu pirmpieņu grupu ir būtisks un to var ņemt par pamatu saimniecības rādītāju uzlabošanā.

6. tabulā aprēķināti zaudējumi no telēm pirmajā un otrajā laktācijā, kas jaunākas par 24 mēnešiem, un telēm, kas vecākas par 24  mēnešiem. Aprēķinos ņemta saimniecības vidējā piena cena 2020., 2021. un 2022. gadā.

Secinājumi

1. Atnešanās vieglums ir atkarīgs no govju ķermeņa kondīcijas, un to savukārt ietekmē pareiza grūsno telīšu ēdināšana. Viegli nesas teles līdz 24 mēnešu vecumam, ja ķermeņa kondīcija atnešanās laikā ir no 3,0 līdz 3,4 ballēm (5 baļļu sistēmā).
2. Ne tikai pārbarotām telēm ir smagas dzemdības, arī nepietiekami izaudzētām telēm, nesasniedzot vajadzīgo dzīvmasu, notiek apgrūtinātas dzemdības.
3. Demonstrējuma saimniecībā pirmpieņu teļi piedzimst ar labu zīšanas refleksu un labu augšanas potenciālu, bet tiem ir iespēja saslimt, jo pirmpiena kvalitāte ir zema un iegūtais pirmpiena daudzums no pirmpienēm nav pietiekams.
4.  Saimniecībā teles, kas atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, vidējā dzīvmasa bija 525 kg, kas par 65 kg atpalika no vajadzīgās dzīvmasas, tās nebija pietiekami izaugušas, kad tika uzsākta mākslīgā apsēklošana.
5. Izslaukumi pirmajā un otrajā laktācijā iespējami labi, liela loma ir apsaimniekošanai, telīšu izaudzēšanai, rupjās lopbarības kvalitātei.
6. Piena izslaukumu ietekmē ģenētika kā papildu faktors, kurš pētījumā izrādījās nozīmīgāks kā citi pētītie faktori.
7. Katras šķirnes ietvaros jāstrādā ģenētikas uzlabošanā, bet nav rezultatīvi audzēt krustojumus.
8. Saimniecībā jāuzlabo un jāizstrādā sava pirmpiena izēdināšanas prakse, periodiski jāveic pirmpiena kvalitātes un pasīvās imunitātes pārvaldības pārbaudes teļiem.
9. Procentuāli vidējie zaudējumi no neiegūtā piena, kas radušies no apsaimniekošanas kļūdām pirmajā laktācijā uz vienu teli, kas nesas līdz 24. mēnesim  – 11%, vecākām telēm 13%, bet otrajā laktācijā zaudējumi no jaunākām telēm ir 18% un no vecākām telēm 16%.

 Izmantotā literatūra

1. Hoard’s Dairyman. The National Dairy Farm Magazine. March 10, 2018- 145 p. A.F Kertz. Our heifers become cows
2. Hoard’s Dairyman. The National Dairy Farm Magazine. February 25, 2018- 113 p. Geof W. Smith. Still too many stillbirths.
3. Hoard’s Dairyman. The National Dairy Farm Magazine. October 10, 2018- 577 p.
4. Hoard’s Dairyman. The National Dairy Farm Magazine. October 10, 2018- 586 p. A.F.Kertz Win at weaning; jump-start the rumen.

Demonstrējums tiek realizēts LAP 2014-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līgums Nr. LAD160419/P24. Demonstrējuma tēma): ”Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību, produktivitāti, pēcnācēju kvalitāti” (11. lote).

Andra Seredina,
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Antra Gražule,
atgremotāju ēdināšanas konsultante

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.