Jūs atrodaties šeit
Atskats uz grāmatvedības konferenci
Valsts lauku tīkla pasākumu ietvaros LLKC rīkoto konferenci “Kā atrast vidusceļu starp e-rīkiem un cilvēku” bija iespēja vērot tiešsaistē 6. decembrī. Grāmatvedības konferenci šogad nosacīti varēja iedalīt trīs blokos:
1) e-lietas un digitalizēšana,
2) darba devējiem aktuālais saistībā ar darbinieku nodarbināšanu,
3) grāmatveža un uzņēmuma vadītāja sadarbība.
Konferences ierakstu iespējams noskatīties VLT mājaslapā www.laukutikls.lv
Pirmajā prezentācijā SIA “Balance forte” valdes locekle, sertificēta nodokļu konsultante Ita Bekerta pastāstīja par praktiskajiem aspektiem dokumentu digitalizēšanā. Ja uzņēmums izvēlas papīra dokumentus digitalizēt un turpināt glabāt tikai elektroniskā formā, papīra dokumentu iznīcināšanas procesam ir jābūt aprakstītam, jābūt atbildīgajam par šo procesu. Tomēr jādomā, vai tiešām visus papīra dokumentus vajadzētu iznīcināt – varbūt vairāk ir vērts domāt, kā turpmāk pierast strādāt ar elektroniskajiem dokumentiem, kā rūpēties, lai dati būtu drošībā un loģiski sakārtoti. Jārēķinās ar to, ka dažādu jaunu risinājumu attīstībai uzņēmumam būs nepieciešamas finanses – gan domājot par skeneru iegādi, gan arī par drošu datu uzglabāšanu. Diemžēl ne vienmēr varam būt pārliecināti, ka būs pieejams pietiekami ātrs internets, lai informācijas apmaiņa starp sistēmām notiktu raiti. Jādomā arī par to, ka papīra dokumentu uzglabāšanai nepieciešama fiziska vieta – iespējams, ka digitāla arhīva uzglabāšana varētu būt lētāka. Tās ir tikai dažas lietas, kas ir būtiskas lēmumu pieņemšanai par iešanu digitalizācijas virzienā.
Paredzēts, ka no 2025. gada Latvijā e-rēķini būs obligāti. AS “Unifiedpost” produktu attīstības vadītājs Andis Gulbis stāstīja par e-rēķiniem un par risinājumiem darbam ar e-rēķiniem.
Ne vienmēr ir izpratne par to, kas tad īsti ir e-rēķins. Domāju, ka nu jau liela daļa uzņēmēju un grāmatvežu ir sapratuši, ka e-rēķins nebūt nav dokuments, kurš ir pdf formātā saņemts, piemēram, e-pastā. E-rēķins tiek sagatavots atbilstoši noteiktam standartam un datorsistēmas atpazīst tajā ietverto informāciju. Katra paša uzņēmuma ziņā ir izlemt, vai jau sākt domāt par e-rēķinu izmantošanu vai arī gaidīt līdz pēdējam brīdim, kad e-rēķini būs noteikti kā obligāti. – var īsināt
Ja līdz obligātiem e-rēķiniem laiks vēl ir, tad e-adrese gan uzņēmumiem ir noteikta kā obligāta jau no 2023. gada 1. janvāra. Tātad jau šobrīd e-adresei ir jābūt. Par e-adreses praktisko pielietojumu konferencē stāstīja VARAM Projektu pārvaldības departamenta Digitālo prasmju veicināšanas projektu nodaļas vadītāja Liene Priede.
Ja e-adrese vēl nav izveidota, tad tagad ir pēdējais laiks to darīt. Lai e-adresi izveidotu, jādodas uz latvija.lv un jāizvēlas opcija “izveidot e-adresi”, jāautentificējas, izmantojot e-parakstu (internetbanku piedāvātā autentifikācija šeit nederēs), un tālāk jāizvēlas uzņēmums, kuram e-adrese tiek izveidota. Praktisku informāciju par e-adresi var meklēt vietnē mana.latvija.lv.
Ar šīm prezentācijām tika noslēgta konferences sadaļa, kas attiecas uz e-lietām.
Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošā juriskonsulte Zaiga Strode pastāstīja par pagājušajā vasarā pieņemtajiem būtiskajiem Darba likuma grozījumiem. Tie nosaka vairākas būtiskas lietas, kam turpmāk ir jābūt iekļautām darba līgumā. Ja darbiniekam ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darba līgumā ir jānorāda tas, ka darba grafiks ir mainīgs un jāietver informācija par to nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā. Tāpat pie neparedzama darba grafika pusēm jāvienojas, cik ilgu laiku pirms darba uzsākšanas darba devējs informē darbinieku. Protams, šīs nebūt nav visas svarīgākās izmaiņas Darba likumā, tāpēc aicinu konferences ierakstā iepazīties ar VDI skaidrojumiem.
Lai arī nodokļu likumi nepiedāvā pārāk plašu atvieglojumu klāstu attiecībā uz dažādiem darba devēja piešķirtajiem labumiem darbiniekiem, tomēr tādi ir un par tiem konferencē stāstīja Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja, SIA “INNOVATOR” nodokļu konsultante Dana Muceniece. Piemēram, ja ir noslēgts darba koplīgums, darba devēja apmaksātie darbinieku ēdināšanas izdevumi ar nodokļiem neapliekami; līdz noteiktai summai var atlīdzināt izdevumus, kas rodas darbiniekam, izmantojot personīgo auto; UIN likums paredz noteiktā apmērā izdevumus personāla ilgtspējas pasākumiem; darba devējs var iegādāties darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises u. c.
LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Linda Puriņa prezentācijā atgādināja, kam ir paredzēta riska nodeva, kuru 36 centu apmērā darba devējs maksā par katru darbinieku. Tāpat prezentācijā parādīts, kā tiek aprēķināts neapliekamais minimums, kura apmērs ir atkarīgs no fiziskās personas kopējiem gada ienākumiem. Līdz ar minimālās algas izmaiņām no 2023. gada 1. janvāra darba devējiem ir svarīgi saprast, kādā apmērā pieaugs darbaspēka izmaksas.
Konferences divas noslēdzošās prezentācijas viena otru lieliski papildināja. LLKC Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja un uzņēmēja Terēze Riekstiņa no uzņēmuma vadītāja viedokļa pastāstīja, kas ir tā svarīgā informācija, kuru sniedz grāmatvedība. Arī vadītājam ir svarīgi, ka šobrīd daudzas lietas grāmatvedībā var izdarīt elektroniski, operatīvāk ir iespējams iegūt apkopotus datus, jo biznesā parasti dominē tieši datos balstīti lēmumi.
Savukārt LBTU ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta viesdocente, praktizējoša grāmatvede Laila Kelmere stāstīja par vadītāja un grāmatveža sadarbību. Jau to uzsākot, grāmatvedim ir jāsaprot, kādā griezumā datus vadītājs gribēs redzēt un cik detalizēti. Ja tomēr izrādās, ka vajag datus kādā citādā griezumā vai detalizācijas pakāpē par jau pagājušo laika periodu, uzņēmējam var nākties rēķināties ar papildu izmaksām, jo šāda datu iegūšana prasa laiku.
Noteikti aicinu noskatīties konferenci, jo tajā gan grāmatvedis, gan uzņēmuma vadītājs, gan darbinieks atradīs sev ko noderīgu.
Linda Puriņa,
LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja,
sertificēta nodokļu konsultante