Jūs atrodaties šeit
Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu saglabāšanas un audzēšanas tendences
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Zirgkopības mācību centrā “Mušķi” 13. jūlijā norisinājās lauka diena demonstrējumā “Dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa ērzeļu pēcnācēju kvalitātes salīdzinājums selekcijas efektivitātes noteikšanai”.
Lai sniegtu atbalstu zirgu audzētājiem audzēšanas darbā, 2023. gadā tika uzsākts demonstrējums zirgkopībā. Demonstrējuma vadītāja ir LLKC Ogres KB vadītāja, lopkopības konsultante Aija Luse, zinātniskā konsultante – biedrības “Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” ciltsdarba speciāliste Mg. agr. Laine Orbidāne.
Demonstrējums ierīkots un tiek realizēts Māra Parfianoviča saimniecībā “Jaunvangas”, Siguldas pagasts, Siguldas novads (saimniekošanas veids bioloģisks) un Ingas Jaunzares SIA “Ādažu veterinārā klīnika”, novietnē “Kroņi”, Skultes pagasts, Limbažu novads (saimniekošanas veids konvencionāls) zirgu audzēšanas saimniecībās, veidojot divas Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu grupas. Vienā grupā zirgi, kas pārstāv tipiskas šķirnes braucamā tipa līnijas un radniecīgās grupas (Ammon, Siego, Spēkoņa, Markgrāfa, Māda, Kru-Kru, Gaida, Redžinalda), otrā grupā – zirgi, kas pārstāv kādreiz šķirnes sporta tipam pieskaitītās zirgu šķirnes līnijas un radniecīgās grupas (Flagmaņa, Gintera un citas).
Lauka dienas ietvaros bija iespēja uzzināt par demonstrējuma norises gaitu un iesaistītajām saimniecībām, nozari raksturojošajiem rādītājiem, audzēšanas darbu braucamā tipa zirgu populācijā. Norisinājās arī braucamā tipa ērzeļu un ķēvju demonstrēšana, vērtēšana un demonstrējuma dzīvnieku apskate.
Lai iepazīstinātu ar demonstrējumu, tā vadītāja Aija Luse dienas pirmajā daļā sniedza informāciju par demonstrējuma mērķi, aktualitāti un norisi.
Demonstrējuma mērķis ir salīdzināt un demonstrēt dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļu pēcnācēju kvalitāti ar vēlmi uzlabot tipu, eksterjeru, piemērotību universālai izmantošanai, saglabājot ģenētisko resursu populāciju Latvijā.
Tēma tika izvēlēta, pamatojoties uz aktualitāti nozarē, jo par svarīgu šķirnes saglabāšanas virzienu braucamajam tipam tiek uzskatīta audzēšana atbilstoši ģenealoģiskajām līnijām, kas ļauj izsekot izcelsmei līdz pirmajiem ciltsgrāmatas sējumiem.
Ģenealoģiskās līnijas, kas apliecina piederību braucamajam tipam, cēlušās lielākoties no Oldenburgas un Groningenas zirgu šķirnēm.
Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa saglabāšana uzsākta 2004. gadā, uzņemot vaislas zirgu sastāvā zirgus, kas ir šo līniju un radniecīgo grupu turpinātāji, tostarp atzīstot par atbilstošu braucamajam tipam arī Flagmaņa radniecīgo grupu, kas veidojusies no Hanoveras šķirnes ciltstēva.
Ir pieņemts uzskatīt, ka zirgi ar mazāk braucamā tipa izcelsmi – masīvi, sporta tipa zirgiem raksturīgāku eksterjeru, augstāku skaustu, garāku kaklu, vieglāku galvu, īsāku ķermeņa formātu, smalkāku pēdvidu, mazākiem ķermeņa platumiem. Tā kā braucamā tipa zirgu saglabāšana tiek īstenota jau 18 gadus un ir atražotas vairākas zirgu paaudzes, ir svarīgi saprast, vai tipa saistība ar izcelsmi joprojām saglabājas, lai varētu izteikt pareizus secinājumus un plānotu selekcijas darbu populācijā kopumā.
Demonstrējuma rezultāti ļaus izvērtēt Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa zirgu vientipiskumu, nosakot, vai mūsdienās pastāv atšķirības izmēros, tipā un eksterjera pazīmēs starp zirgiem ar tipisku braucamā tipa zirgu izcelsmi no tipam atbilstošajām ģenealoģiskajām līnijām un zirgiem, kuru līnija vai radnieciskā grupa pieskaitāma sporta tipam.
Iegūtie rezultāti ļaus izdarīt secinājumus par populācijas attīstību, Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes zirgu tipu un audzēšanas virziena atbilstību audzēšanas mērķim un šķirnes standartam, kā arī uzlabot selekcijas darbu Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamajā tipā.
Demonstrējuma zinātniskā konsultante Laine Orbidāne lauka dienas dalībniekus iepazīstināja ar šķirnes vēsturiskajām ģenealoģiskajām līnijām un to pārstāvniecību demonstrējuma saimniecībās.
Mūsdienās saglabātās vēsturiski braucamajam tipam pieskaitītas līnijas un radniecīgās grupas: Ammon, Siego, Spēkoņa, Markgrāfa, Māda, Kru-Kru, Redžinalda.
Vēsturiski šķirnes sporta tipam pieskaitītās zirgu šķirnes līnijas un radniecīgās grupas: Flagmaņa, Gintera, Detektīva, Albiona, Valerik, Ladykiller.
No tām demonstrējuma saimniecību zirgi pārstāv šādas vēsturiskās braucamā tipa līnijas – Kru-Kru, Ammon, Spēkoņa un Markgrāfa, savukārt sporta tipa līnijas ir pārstāvētas ar Flagmani, Detektīvu un Ladykiller kā ciltstēviem.
Biedrības “Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” zirgu vērtēšanas speciāliste Anna Veidemane iepazīstināja ar audzēšanas darba analīzi Latvijas siltasiņu braucamā tipa zirgu populācijā.
Demonstrējuma uzdevumi ir tā realizēšanas laikā veikt abu zirgu grupu kvalitātes noteikšanu un salīdzināšanu – tipa un eksterjera lineāro profilēšanu, un eksterjera vērtēšanu, izmēru noteikšanu. Kā arī salīdzināt abu zirgu grupu tipu, eksterjeru un izmērus, nosakot atšķirības starp dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļu pēcnācējiem.
Lauka dienas otrajā daļā klātesošajiem tika demonstrēti saimniecību zirgi, kuri pārstāv vēsturiskās līnijas, gan no Māra Parfianoviča, gan no Ingas Jaunzares saimniecības.
Tā kā Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa selekcijas mērķis ir saglabāt vietējās apdraudētās šķirnes ar vēsturiski veidotām īpašībām – spēcīgu konstitūciju, eksterjeru, kas atbilst Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa prasībām, labdabīgu un nosvērtu raksturu, korektu, plašu un enerģisku gaitu, izturīgus, elegantus un universāli izmantojamus zirgus, tad demonstrējumā iegūtie rezultāti ļaus veikt precīzāku selekcijas darbu, lai sasniegtu audzēšanas mērķus.
Demonstrējums tiek realizēts: LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” LAD Līguma nr. Nr. 10.2.1-2.36/23/P9, 14.lote, ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Aija Luse
LLKC Ogres KB vadītāja, lopkopības konsultante
Biedrības “Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” valdes priekšsēdētāja vietniece.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests
Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē ŠEIT