Savstarpējās atbilstības pakalpojums – jaunums mūsu saimniekiem

Kristīne Ragaine-Volnianko

Pēc Latvijas iestāšanās, ES strauji palielinājies lauksaimniecisko darbību un lauku attīstību reglamentējošo tiesību aktu daudzums, kā arī strauji izmainījušās gan izvirzītās prasības, gan lauku saimniekiem pieejamie atbalsta mehānismi. Jebkurš saimnieks, kurš pretendē saņem ES atbalsta maksājumu, ir saskāries ar šādiem formulējumiem: „vides aizsardzība, dzīvnieku labturība, laba lauksaimniecības prakse”. Šie visi dažādie nosacījumi ir apvienoti un nodēvēti vienotā terminā „Savstarpējā atbilstība” (SA).

SA ir nosacījumu kopums, kurš regulē katras saimniecības saimniekošanas metodes – kādu mēslojumu izvēlēties, kādu dzīvnieku novietni būvēt, cik vistas turēt vienā būrī. Uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem atbildes meklējamas SA materiālos.

Kā sākās SA sistēmas izveide Latvijā

Lai palīdzētu lauksaimniekiem saprast un izpildīt likumdošanā noteiktos mūsdienīgus un augstas kvalitātes lauksaimniecības standartus, ES jau pirms kāda laika tika izveidota visaptveroša sistēma, kas sniedza padomus komerciālām saimniecībām. Tādai sistēmai bija jātop arī Latvijā. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) 2005. gada 9. maija vadības komitejā tika apstiprināta Nacionālā programma “Lauksaimniecības konsultāciju un saimniecību paplašināšanās pakalpojumu dienestu izveidošana” un tās projekts „Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide” Latvijā, kas ir sākums par SA jeb Savstarpējās atbilstības pakalpojuma ieviešanai mūsu valstī.

Nevienam nav noslēpums, ka ES normatīvajos aktos noteikto prasību pārzināšana zemniekiem rada problēmas. Galvenais – saimniekiem nav īstas skaidrības, kā šos ES nosacījumus izpildīt, turklāt liela daļa pildāmo nosacījumu nav īsti zināmi izprotami viennozīmīgi, dažkārt par tiem ir tikai dzirdēts. Tomēr kontrolējošās seko šo nosacījumu izpildei, jo – nezināšana neatbrīvo no atbildības. Un tieši tāpēc, lai zemniekiem palīdzētu, ir ļoti svarīgi izveidot kvalitatīvu SA pakalpojuma sistēmu, kuras attiecīgo nozaru konsultanti konstatētu un ieteiktu labākos risinājumus prasību praktiskai izpildei lauku saimniecībās.

Plānots, ka projekta „Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide” konsultanti un speciālisti palīdzēs zemnieku saimniecībām konstatēt un ieteiks, kā labāk un vienkāršāk ieviest saimniecībās ES un Latvijas tiesību aktu prasības, kā efektīvāk izmantot savus ražošanas resursus un izvērtēt ieguldījumus ražošanā. SA konsultanti palīdzēs saimniecībās piesaistīt ES un valsts finansiālo atbalstu, kā arī rosinās zemniekus samazināt lauksaimniecības pakalpojumu un produkcijas pašizmaksu un celt darba ražīgumu, tādējādi veicinot lauku uzņēmēju konkurētspēju gan Latvijā, gan ES.

SA pakalpojuma ieviešanas projekts „Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide” tagad iegājis nobeiguma fāzē. Nākamais solis, lai SA sistēmu iedzīvinātu visā valstī, ir Zemkopības ministrijas lēmuma par SA pakalpojuma ieviešanu pieņemšana.

Projekta gaitā paveiktais

Projekta laikā katra Latvijas rajona LLKC birojā SA konsultāciju sniegšanai tika apmācīti un sagatavoti trīs konsultanti: lopkopībā, augkopībā un veterinārmedicīnā. Tāpat katrā biroja tika apmācīts viens speciālists ekonomikā, kurš, balstoties uz kolēģu konstatētajām nepilnībām, centās rast optimālāko risinājumu saimniecības tālākajai attīstībai (piemēram, ieteica veikt novietnes rekonstrukciju, piesaistīt investīcijas). Projekta gaitā katrā rajonā SA konsultanti papildināja teorētiskās zināšanas prakšu saimniecībās, kurām pirmajām Latvijā bija iespēja saskarties ar SA nosacījumiem – saimniecību izvērtēšanu, rekomendācijām utt.

Nenoliedzami, interese par SA pakalpojumu saimniecību starpā bija un ir. Jo saimniecību straujā attīstība un vēlme iekļauties lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes apritē tagad un arī nākotnē prasa noteiktu standartu ievērošanu, kuru izsekošana liels klupšanas akmens – tas, lai izvērtētu likumdošanas materiālu iespaidīgo daudzumu, prasa daudz laika.

Kā darbosies SA pakalpojums

Katram projekta konsultantam ir savi noteikti uzdevumi, kas SA sistēmas ietvaros jāpilda. Tomēr sekmīga un produktīva rezultāta panākšanai ļoti nozīmīga ir konsultantu cieša sadarbība ar saimniekiem, lai savlaikus identificētu nepieciešamos uzlabojumus, novērstu izpildāmo nosacījumu pārkāpumus un sakārtotu saimniecības atbilstoši Regulā (EK) Nr. 1782/2003 minētajām prasībām.

SA pakalpojums darbosies šādi:

• Saimniecības īpašnieks vispirms sniegs informāciju konsultantiem par savu saimniecību;
• Konsultanti analizēs un apkopos informāciju, aizpildīs Vizītes lapu (kurā apkopoti saimniecības nozarei aktuālie ES tiesību akti un MK noteikumi), lai noteiktu, vai saimniecība atbilst/neatbilst nepieciešamajiem nosacījumiem;
• Saimniecība saņems aizpildītu Vizītes lapu, kurā jau būs norādītas neatbilstības saimniecībai viņas izvēlētajā darbības sfērā, šī informācija ir konfidenciāla un to izmano saimnieks lēmumu pieņemšanai;
• Saimniecības vadītāja pieņems lēmumus:
  • attīstīt/neattīstīt tālāk savu saimniecisko darbību,
  • labot/nelabot konsultantu konstatētās nepilnības;
• Konsultanti izstrādās saimniecības attīstības plānu ar vairākiem ieteikumiem (saimniecības attīstības plāns ietvers veicamos pasākumus SA prasību ieviešanai, kā arī nepieciešamo izvērtējumu un ieteikumus).

LLKC turpina attīstīt un pilnveidot SA pakalpojumu sistēmu arī 2007. gadā. Tādēļ līdzdalība ZM plānotajās darba grupās un atbilstošu risinājumu radīšana, ko varētu piedāvāt saimniekiem kā labāko metodi viņu darbā, turpinās. Tāpat LLKC turpina apmācīt profesionālus konsultantus – atbalstu mūsu lauku saimniekiem.

SA sistēmas darbības paredzamie pozitīvie un negatīvie aspekti

Pozitīvie:

• Jaunu zināšanu ieplūšana lauku saimniecībās;
• SA konsultantu apmācība;
• Jaunas informācijas plūsma ZM un tās pakļautības iestādēs par problēmām lauksaimniecībā;
• SA pakalpojuma apdrošināšanas sistēmas izveide un darbība;
• Zemnieka iespējas brīvi izvēlēties nepieciešamā SA pakalpojuma sniedzēju;
• SA pakalpojuma Akreditācijas sistēmas izveide un nepārtrauktas darbības nodrošināšana;
• Likumdošanas “sabiedriskais audits” no lauksaimnieku puses;
• Iespēja veidot jaunus atbalsta pasākumus problēmu risināšanai lauksaimniecībā

Negatīvie:

• Neskaidrs SA pakalpojuma programmas sākšanās laiks un tās tālākā uzturēšana;
• Neskaidra SA pakalpojuma programmas finansējuma plūsma;
• Centralizētas SA konsultāciju sistēmas pārvaldes trūkums valstī;
• Likumdošanas izmaiņu adaptēšanas un ieviešanas sistēmas trūkums;
• Neskaidrs SA konsultāciju kompāniju atzīšanas un uzraudzības modelis;
• Jaunas kontroles sistēmas izveidošana SA konsultantu kompāniju akreditācijai un uzraudzībai;
• Vienotas SA pakalpojuma kvalitātes un izpratnes par pakalpojuma sniegšanu nodrošināšana valstī;
• Mazs SA pakalpojuma sniedzēju – konsultantu skaits Latvijā;
• Sabiedriskā atbalsta ļoti zemais līmenis (60%) kas neveicinās saimnieku interesi par šo programmu.