Uzsākot būvniecību, nopietni jāgatavojas

Atsākoties aktīvai būvdarbu sezonai, bieži vien būvdarbu vai remontdarbu gaitā rodas daudz dažādu jautājumu, kurus cenšamies risināt ar apkārtējo cilvēku palīdzību.

Tomēr ikdienā satiekam cilvēkus ar visdažādākajiem uzskatiem un vēl atšķirīgākām uzkrātajām zināšanām. Pat par visvienkāršākajiem būvniecības procesiem cilvēku uzskati atšķiras, un dažreiz pat ļoti kardināli. Lielākoties šīs tehniskās dabas problēmas rodas nepietiekošas būvniecības likumdošanas, tehnoloģisko procesu, būvfizikas pamatprincipu nepārzināšanas ietekmē. Uzsākot būvdarbus vai remontdarbus, vispirms būtu jāpievērš uzmanība šādiem pamatprincipiem.

Latvijas teritorijas klimatiskie faktori un to iedarbība

Vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir +5,9 ⁰C. Visaukstākie mēneši ir janvāris un februāris, tajos vidējā  gaisa  temperatūra ir  -4,6 ⁰C. Iestājoties gaisa temperatūrai no -2 ⁰C līdz +2 ⁰C, tiek novērota neizbēgama maksimālā kondensāta veidošanās ēku konstrukcijās un to daļās (apvērstie jumti, siltinātie pārsegumi, mansarda jumtu konstrukcijas u. c.), tāpēc ir jāpanāk kondensāta mitruma ventilēšanas un izžūšanas tehniskais nodrošinājums. Apkurināmās telpās, kurām ir sarežģītas neviendabīgas daudzslāņu norobežojošās konstrukcijas, jāveic mitruma režīma aprēķina pārbaudes atbilstoši būvnormatīviem.

Vidējais nokrišņu daudzums gadā Latvijā ir 667 mm. Ar nokrišņiem visbagātākie mēneši ir jūlijs un augusts, un vismazāk nokrišņu ir februārī un martā. Gada vidējais gaisa relatīvais mitrums ir 81%. Pastiprināta uzmanība jāpievērš ne tikai koka konstrukciju un to elementu aizsardzībai pret mitrumu, bet arī tērauda un dzelzsbetona aizsardzībai. Biežāk sastopama ir koksnes trupēšana jeb bioloģiskā destrukcija pastiprināta mitruma ietekmē. Koksnes bioloģiskajai destrukcijai labvēlīgi apstākļi ir pozitīva vides temperatūra un koksnes mitrums virs 20%, tādēļ koka būvkonstrukciju izbūvē nepieciešams pielietot zāģmateriālus ar mitrumu līdz 18%, kas apstrādāti ar antiseptiķiem vai antipirēniem uz antiseptiķu bāzes, kā arī nodrošināt to aizsardzību pret agresīvās vides iedarbību (tieši nokrišņi, mitruma migrācija konstrukcijās, ķīmiskā iedarbība).

Būvmateriālu un komplekso būvniecības sistēmu izvēle

Katram būvmateriālam vai būvizstrādājumam piemīt savas fizikālās un mehāniskās īpašības, kas to raksturo (blīvums, tilpumsvars, ūdensuzsūce, siltumvadītspēja, gaiscaurlaidība, mehāniskā izturība, stiprība u. c.). Izvēloties būvmateriālus no plaši pieejamā sortimenta, galvenokārt ir jāsaprot, kādos ekspluatācijas apstākļos šis materiāls tiks iebūvēts (paaugstināta mitruma, temperatūras, mehāniskās iedarbības u. c.) un kādam mērķim (konstruktīvai noturībai, siltumizolācijas, mitrumizolācijas, skaņas izolācijas, apdares u. c.) tas kalpos. Tikai pēc šo kritēriju apzināšanas ir iespējams noteikt, ar kādām īpašībām jābūt apveltītam būvmateriālam. Piemēram, nesošajās konstrukcijās ir svarīgi, lai materiāls un no tā veidotais izstrādājums nodrošina atbilstošu nestspēju (liecē, spiedē, stiepē u. c.), ir ilgmūžīgs un tajā pašā laikā ekonomiski izdevīgs attiecīgajam konstrukcijas tipam.

Pirms pašu spēkiem izveidot kompleksu būvniecības sistēmu (grīdas, sienas, pārseguma, jumta konstrukcijas salikumu), ieteicams apskatīt un pielietot jau būvmateriālu ražotāja piedāvāto, kura ir projektēta atkarībā no iepriekš minētajiem faktoriem. Šāda tipa konstrukcijās nevajadzētu improvizēt, aizstājot komponentes ar analogiem vai līdzvērtīgiem materiāliem, kā arī adaptēt konstrukciju citiem darba apstākļiem, ja vien nav atbilstošu zināšanu un pieredzes konstrukciju izveidē. Piemēram, konstrukcijā aizstājot tvaika izolācijas membrānu ar līdzvērtīgu, bet, galīgi neievērtējot precīzas tās tehniskās īpašības, tas var novest pie kondensāta rašanās un konstrukcijas turpmākas neatbilstošas darbības.

Būvprojekts un tā sastāvs

Atbilstoši Latvijas likumdošanai jebkura paredzētā būvobjekta īstenošanas pamatā ir būvprojekts, kurā atbildīgais projektētājs sniedz tehniskos risinājumus konkrētai būvniecības iecerei. Neskatoties uz izveidotās dokumentācijas saskaņošanas procesu, potenciālie būvniecības ierosinātāji izvēlas izstrādāt būvprojektus tā saucamajā “minimālajā” sastāvā. Šāda tipa projekts bieži vien satur tikai pamatrisinājumus vai tikai aptuvenus norādījumus būves būvniecībai un materiālu izvēlei. Praksē ir bieži pierādījies, ka garants kvalitatīva būvobjekta vai remontdarbu norisei ir detalizēti un pārdomāti izstrādāts būvprojekts, protams, tas krietni sadārdzina projektēšanas izmaksas, bet viennozīmīgi nodrošina mazāk iespējamo nepilnību būvniecības gaitā un krietnu līdzekļu ekonomiju.

Kristaps Stūriška

LLKC Inženiertehniskās nodaļas būvinženieris