Bērnu un pusaudžu nodarbināšana

Sākoties vasarai un brīvlaikam, aktuāls jautājums ir bērnu un pusaudžu nodarbināšana – ko drīkst? cik daudz? kādā veidā? Par to sīkāk šajā rakstā.

Darba likuma izpratnē:

• bērns ir persona, kura jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību;
• pusaudzis ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

Bērnus un pusaudžus nodarbināt drīkst

Darba likuma 37. pants aizliedz bērnus nodarbināt pastāvīgā darbā, tomēr tas nenozīmē, ka bērnus nedrīkst nodarbināt nekādos darbos. Bērnu un pusaudžu darbs ir jāsamēro ar likuma normām.

• Darba likums paredz, ka bērnus vecumā no 13 gadiem var nodarbināt:
  • ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu;
  • no mācībām brīvajā laikā;
  • vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā.
• Ikvienu bērnu var nodarbināt kā izpildītāju kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, ja šāda nodarbināšana nav kaitīga bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai:
  • ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un
  • saņemta Valsts darba inspekcijas atļauja.

Bērnus vecumā no 13 gadiem no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt šādos darbos:

• dārzu ravēšana un laistīšana;
• ražas novākšana;
• ziedu novākšana;
• ārstniecības augu vākšana;
• augļu, dārzeņu un ogu iepakošana;
• koku, ziedu un augu stādīšana un kopšana;
• stādu sagatavošana;
• mājdzīvnieku barošana, apkopšana un ganīšana, ja darbs nenotiek vietās, kurās mākslīgi apsēklo un aplecina dzīvniekus, un ja darbs nav saistīts ar plēsīgu dzīvnieku, vaislas ērzeļu un buļļu kopšanu;
• nemehanizēta siena sagatavošana;
• laukumu un skvēru sakopšana;
• tīrās veļas šķirošana un gludināšana;
• mājstrādnieka darbu veikšana;
• kantoru, viesnīcu, kafejnīcu un citu līdzīgu telpu uzkopšana;
• transportlīdzekļu, logu un citu priekšmetu mazgāšana, ja darbs nav saistīts ar dažādu tilpņu un iekārtu attīrīšanu, kā arī cauruļu, krāšņu, gāzes vadu un ventilācijas iekārtu tīrīšanu;
• kurjera darbu veikšana;
• preču iesaiņošana un iepakošana;
• etiķešu līmēšana uz precēm un izstrādājumiem;
• apavu tīrīšana un citu vienkāršu ielu pakalpojumu sniegšana (plakātu līmēšana, logu mazgāšana, izsūtāmā pienākumu veikšana);
• preču piegādāšana mājās;
• pārtikas un nepārtikas preču pārdošana uz ielām (2002. gada 8. janvāra MK noteikumos Nr. 10 „Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”).

Darbi, kuros bērnus un pusaudžus nodarbināt nedrīkst

Pusaudžus aizliegts nodarbināt darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.

2002. gada 28. maija MK noteikumi Nr. 206 „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību” nosaka konkrētus darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus un uzrāda darba vides riska faktorus, kuriem aizliegts tieši pakļaut pusaudžus. Pusaudža nodarbināšana šajos noteikumos minētajos darbos ir pieļaujama izņēmuma gadījumos, ja tā ir saistīta ar viņa profesionālo apmācību, darbs tiek veikts tiešā darba vadītāja vai uzticības personas klātbūtnē un ir nodrošināta ar darba aizsardzību saistīto normatīvo aktu ievērošana.

Obligāti jāinformē un jāveic medicīniskā apskate

Darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par (Darba likuma 37. panta piektā daļa):

• darba vides riska novērtējumu;
• darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.

Obligāts nosacījums ir medicīniskās apskates. Darba likuma 37. panta sestā daļa nosaka: „Personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskas apskates, un tām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ik gadu ir jāveic obligātā medicīniskā apskate”.

Darba līgums

Darba līgums ir galvenais dokuments, lai uzsāktu darba tiesiskās attiecības. Bez rakstveidā noformēta darba līguma uzsākt darbu nebūtu ieteicams. Darba līgumā bez personas datiem ir jānorāda:

• darba tiesisko attiecību sākuma datums;
• darba tiesisko attiecību paredzamais ilgums;
• darba vieta;
• vispārīgs veicamā darba raksturojums, profesijas kods (atbilstoši Profesiju klasifikatoram);
• darba samaksas apmērs;
• nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks (Darba likuma 40. panta 2. daļa).

Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nav atļauts noteikt pārbaudes laiku (Darba likuma 46. panta 1. daļa).

Darba laiks

Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa.

• , kuri sasnieguši 13 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt:
• ilgāk par divām stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā;
• ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā, ja izglītības iestādē ir brīvlaiks.

Darba likuma 138. panta 6. daļa nosaka, ka personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, aizliegts:

• nodarbināt nakts laikā (Darba likuma 138. panta 6. daļa);
• iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā (Darba likuma 143. pants).
• nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā. 

Tāpat Darba likums nosaka – ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, papildus darbam turpina iegūt izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Darba samaksa

Pusaudžiem mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par MK noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros.

Bērniem par darbu samaksā atbilstoši paveiktajam darbam. Nepilngadīgām personām minimālā stundas tarifa likme ir Ls 1,375.

Tātad, pirms uzsākt darbu:

• jābūt viena vecāka vai aizbildņa atļaujai strādāt;
• nepilngadīgajam jāveic medicīniskā pārbaude;
• ar rakstveida darba līgumu jānoformē darba attiecības.

Atceries! Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 34. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina apstākļi, ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais.

Tāpat Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss  paredz administratīvo atbildību, tostarp naudas sodus, par Darba likuma neievērošanu. Piemēram, LAPK 41. pants nosaka, ka par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no 50 līdz 250 latiem, bet juridiskajai personai – no 500 līdz 2500 latiem.

Raksts tapis sadarbībā ar Zemgales reģionālo Valsts darba inspekciju (vecāko inspektori Silviju Emuli).

Sagatavoja LLKC juriskonsulte Kristīne Cimermane

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr. 6 (99)