Ēdināt vai neēdināt darbinieku?

Vai lauksaimniecības uzņēmums drīkstēs ēdināt savus darbiniekus, nemaksājot par to algas nodokļus? Jau iepriekšējā “Lauku Lapā” informējām, ka no 2017. gada 1. janvāra stājusies spēkā jauna norma, kas sākotnēji, tajā neiedziļinoties, šķita ļoti patīkama. Tā arī būtu, ja vien nebūtu daži “bet”.

Uzskaitīsim vēlreiz, kas tad ir noteikts normatīvajos aktos.  Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 15. daļa nosaka šādus kritērijus, kas jāizpilda, lai no darbinieku ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 480 eiro gadā uz darbinieku, drīkstētu neaprēķināt algas nodokli:

1) darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda;

2) darba devējs nodarbina vismaz 6 darbiniekus;

3) darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā esošo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu), kas kopsummā pārsniedz 150 eiro;

4) darba devējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, pēdējo divu taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu kādā pārkāpumā (tos neuzskaitīsim, lūdzu, skatīt likumā);

5) darba devējs ir veicis saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atbrīvojuma piemērošanu attiecībā uz darbiniekiem;

6) darba devējam nav pasludināts maksātnespējas process, nav apturēta tā saimnieciskā darbība, vai tas netiek likvidēts.

Gadījumā, ja netiek izpildīti minētie nosacījumi, darba devējam no saviem līdzekļiem jāsamaksā nodoklis par gada laikā nepamatoti izmantoto atbrīvojumu attiecībā uz darbinieku ēdināšanas izdevumiem.

Tātad viens no lielākajiem riskiem šajā jaukajā pasākumā ir tas, ka var gadīties, ka uzņēmējam gada beigās var nākties tomēr samaksāt nodokļus par darbinieku ēdināšanas summu, ja nebūs ievērots kaut viens no minētajiem nosacījumiem! Un jāsamaksā būs ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), bet arī sociālās iemaksas (VSAOI) kā par darba algu.

Kur tad ir klupšanas akmeņi, kas var novest pie iepriekš minētās bēdīgās situācijas?

Uzskaitīsim dažus no tiem:

1) Darba koplīgums. Cik lauksaimnieku uzņēmumiem ir darba koplīgumi? Minēšu sliktāko, bet, manuprāt, reālāko variantu – nevienam. Taču ēdināšanas atvieglojumu drīkst piemērot tikai tie, kam ir koplīgums! Labi, nav problēmu – jātaisa koplīgums. Bet kas tas ir? Darba likuma 18. pants nosaka “Darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā”. Kurā lauksaimnieku uzņēmumā ir arodbiedrība? Skaidrs, ka nevienā. Bet kas liedz izveidot arodbiedrību? Arodbiedrību likuma 7. pantā rakstīts: “Uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 15 vai mazāks par vienu ceturtdaļu no uzņēmumā strādājošo kopskaita, kurš savukārt nevar būt mazāks par pieciem strādājošajiem”. Tātad, ja ir 15 darbinieku, kas piekrīt iestāties arodbiedrībā, – var dibināt. Ja nav, tādā gadījumā derēs darbinieku pilnvarotais pārstāvis. Bet kas viņš tāds ir? Darba likuma 10. pants nosaka “Darbinieku pilnvarotus pārstāvjus var ievēlēt, ja uzņēmumā nodarbināti pieci vai vairāki darbinieki”. Kādā lauksaimnieku uzņēmumā varbūt būs 5 un vairāk darbinieku. Tad atliek vien rīkot vēlēšanas un vienu iecelt par pārstāvi, kurš ies runāt ar darba devēju. Tad, ja tik tālu tiek, atliek vien uzrakstīt koplīgumu, kura paraugu var atrast Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības mājaslapā (saite: goo.gl/6rVkWF). Vēršu uzmanību uz to, ka tas ir tikai paraugs, koplīgumā jāraksta lietas, kas attiecas tieši uz konkrēto uzņēmumu, kā arī nedrīkst aizmirst tajā iekļaut punktu par darbinieku ēdināšanu. Bet drošāk būs, ja koplīgumu izveidot lūgsiet palīdzību kādam juridiskas izglītības cilvēkam.

2) Darba devēja gada kopējais bruto algu fonds, – kas tas ir? Par to mums nav nekāda skaidrojuma normatīvajos aktos.

3) Jānodarbina vismaz 6 cilvēki. Kādā periodā? Tas nav pateikts. Burtiski lasot, sanāk, ka jebkurā brīdī ir jābūt 6 darbiniekiem. Nekur nav pateikts, ka būtu jārēķina vidējais skaits.

Izskatās, ka šī jaukā norma par ēdināšanu lauksaimnieku uzņēmumiem diez vai derēs, ja vien nav vēlēšanās:

• ieguldīt daudz laika, veidojot un uzturot  arodbiedrību;
• vai atrast vienu pastāvīgu darbinieku, kurš būtu galvenais sarunās ar darba devēju un kurš parakstītu koplīgumu;
• gatavot koplīgumu;
• nodrošināt katru dienu 6 darbiniekus;
• rakstīt VID uzziņu par to, kas ir algu fonds, kā arī skaidrības labad iekļaut jautājumu par to, kā nosakāms 6 darbinieku skaits;
• vai iet pie savām nevalstiskajām organizācijām, piemēram,  Zemnieku saeimas, LOSP un citām, un ar to iesaisti panākt grozījumus likumā.
• Rakstā izklāstītais attiecas ne tikai uz lauksaimniecības uzņēmumiem, bet uz jebkuru uzņēmumu līdzīgā situācijā.

Anda Skadiņa,

LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vecākā speciāliste