Jaunākās izmaiņas nodokļu jomā

Iepazīstinām jūs ar jaunumiem, kas pieņemti valsts likumdošanā un var būt saistoši lauksaimniekiem.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Septembrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Likumā lietoto terminu uzskaitījums ir papildināts ar terminu “pamatdarbības veids”. Pamatdarbības veids ir nodokļu maksātāja darbības veids ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā. Darbības veida klasificēšanai izmanto NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas kodu. Nodokļu maksātājam, kurš savu saimniecisko darbību uzsāk, pamatdarbības veidu nosaka pēc plānotajiem apgrozījuma rādītājiem. Līdz ar šo likuma papildinājumu nodokļu maksātājiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. pantā ir noteikts jauns pienākums – izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, līdz 1. maijam iesniegt nodokļu administrācijai informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies un neatbilst nodokļu administrācijai sniegtajai informācijai. Nodokļu maksātāji, kas uzsāk saimniecisko darbību, informāciju iesniedz mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā.

Jauni MK noteikumi par nodokļu maksātāju reģistrāciju

Ar 2016. gada 1. janvāri spēkā stāsies MK noteikumi Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”, kas aizstās pašlaik spēkā esošos 2001. gadā izdotos noteikumus Nr. 150. Jaunie noteikumi nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātājus un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kas nav jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamos dokumentus.

Nodokļu maksātāji, kas tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā:

1) fiziskās personas:

• kuras veic saimniecisko darbību;
• kuras ir darba devēji;
• kuras ir pašnodarbinātie;
• kuras ir iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka;
• kuras ir ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka;
• kuras atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu;
• kuras atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem no saviem algotā darba ienākumiem pašas aprēķina un maksā algas nodokli;

2) valsts institūcijas un citus subjektus, kas nav reģistrējami Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā:

• budžeta finansētās institūcijas;
• budžeta nefinansētās iestādes;
• ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības;
• zvērinātu advokātu birojus;
• nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, kas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāmas par atsevišķiem iekšzemes nodokļu maksātājiem;
• nodokļu maksātāju struktūrvienības (t. sk. tīmekļvietņu struktūrvienības), kas nav filiāles.

Atšķirībā no iepriekšējiem noteikumiem šajos ir pievienota pieteikuma veidlapa (noteikumu 7. pielikums), kas ir jāiesniedz, ja fiziskā persona izvēlas nereģistrēt saimniecisko darbību un ienākumu nosaka atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 12. daļai. Tas attiecas, piemēram, uz personām, kas iznomā sev piederošu kustamo (piemēram, automašīnu) vai nekustamo (piemēram, zemi) mantu, bet nevēlas reģistrēt saimniecisko darbību. Vienlaikus ar pieteikumu ir jāiesniedz arī kopija katram līgumam, kas noslēgts par nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu, lietu nodošanu apakšnomniekam vai apakšīrniekam, kustamās mantas iznomāšanu, dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem vai ienākumu gūšanu no kustamās lietas atsavināšanas.

Nozares, kurās mikrouzņēmumi nedrīkstēs darboties

Ar MK 22.09.2015. noteikumiem Nr. 540 ir noteiktas nozares, kurās nedrīkst darboties mikrouzņēmumi (t. i., personas, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli). Nozaru saraksts ir šāds:

Atgādinu, ka “Mikrouzņēmumu nodokļa likuma” Pārejas noteikumu 11. punktā ir noteikts, ka:

– nodokļu maksātājs, kas mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ir ieguvis līdz 2015. gada 30. aprīlim un darbojas kādā no nozarēm, kurā nav atļauts maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ir tiesīgs saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu 2016., 2017. un 2018. gadā (ja neiestājas citi apstākļi, kas liedz šo nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu);

– nodokļu maksātājs, kas mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ir ieguvis laika posmā no 2015. gada 1. maija līdz 2015. gada 31. decembrim un darbojas kādā no nozarēm, kurā nav atļauts maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ir tiesīgs saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu 2016. gadā (ja neiestājas citi apstākļi, kas liedz šo nodokļa maksātāja statusa saglabāšanu).

No 30. oktobra – lauksaimniekiem marķētā dīzeļdegviela

Saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli” no š. g. 30. oktobra lauksaimniekiem paredzētā dīzeļdegviela, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi, tiek marķēta. Attiecībā uz šīs marķētās degvielas lietošanu likumā “Par akcīzes nodokli” ir noteikts, ka tā izmantojama traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei, kā arī tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, un zem zivju dīķiem esošās zemes apstrādei (likuma 18. panta piektā daļa). Ar 30. oktobri stājas spēkā likuma “Par akcīzes nodokli” 18. panta  5.¹ daļa, kas nosaka, ka marķēto degvielu atļauts izmantot lauksaimniecības produkcijas ražotāja saražoto vai izaudzēto lauksaimniecības produktu pašpārvadājumiem Latvijas Republikā, ja pašpārvadājumus veic pats lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai viņa darbinieks, izmantojot lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā esošu kravas automobili (kurā sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja sēdvietu, nepārsniedz divas sēdvietas).

VID mājaslapā pieejama informācija par reģistrētajām kvītīm

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka publiski pieejamā VID reģistrēto kvīšu vienotajā datubāzē (reģistrā) ir iekļauta informācija par nodokļu maksātāju reģistrētajām darījumus apliecinošām kvītīm. Pieeja šādai informācijai nodrošina iespēju pārliecināties, ka darījumu partnera izsniegtā kvīts ir reģistrēta VID.

Ievadot attiecīgā nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, kvīts sēriju un kvīts numuru (minētie kritēriji datu atlasei ievadāmi precīzi un obligāti), var saņemt informāciju par konkrētā nodokļu maksātāja reģistrētās darījumu apliecinošās kvīts statusu reģistrēta/izlietota/anulēta) un reģistrācijas datumu. Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamās datubāzes sadaļa “Darījumu apliecinošās kvītis” ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā sadaļā “VID publiskojamo datu bāze” – https://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/DAK.

Linda Puriņa,

LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja