Kas drīkst rīkoties ar mantojumu, kamēr tas vēl nav pieņemts

Nomirst tuvinieks, un mantinieki sāk kārtot mantojuma lietu, un ļoti bieži tas ir aktuāli lauku apvidos. Laiks, kādu notārs var izsludināt, lai pieteiktos mantojumam, var būt atšķirīgs – no trim mēnešiem līdz gadam. Kurš šajā laikā rīkojas ar mantojumu, kurš kārto rēķinus un maksā nodokļus? Par to šajā LV portāla skaidrojumā, ko sagatavojusi žurnāliste Inese Helmane.

“Atbilstoši Civillikuma 383. pantam mantojums ir juridiska persona, un mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības. Tas turpina pastāvēt līdz tam laikam, kad mantinieki to ir pieņēmuši un ieguvuši, tādējādi pārņemot visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības,” skaidro Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes docētāja, Mg. iur. Linda Kumpe.

“Kamēr neviens mantinieks nav pieņēmis mantojumu, vienīgais ceļš šādos gadījumos ir dibināt aizgādnību mantojumam,” saka Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Subbota. “Tad jādodas pie notāra, kurš izdos aktu par aizgādnību mantojumam, un nākamais solis būs mantinieku iesniegums bāriņtiesā, kura iecels vai nu mantojuma lietā ieinteresētās personas ieteiktu, vai, ja tāda nebūs, bāriņtiesas noteiktu aizgādni.”

Civillikuma 661. pants nosaka: “Kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa.”

Aizgādņus ieceļ bieži

Rīgas bāriņtiesa skaidro, ka aizgādņa iecelšana mantojumam ir katrā otrajā, trešajā pieteikumā, kuru saņem par mantojumu un aizgādņu jautājumiem.

Arī zvērināta notāre Zane Ankrava apstiprina, ka salīdzinoši  bieži konstatējami gadījumi, kad tiek lūgts mantojumam nodibināt aizgādnību.

Uz jautājumu, kad ir nepieciešams iecelt aizgādni, notāre skaidro, ka tas ir gadījumos, ja mantojuma atstājējs ir bijis kapitālsabiedrības dalībnieks un valdes loceklis, un sabiedrībai ir jāturpina saimnieciskā darbība – jāpilda līgumi, jāmaksā darbiniekiem algas.

Iespējams, mantojuma atstājējam ir īpašums, par kuru ir spēkā esoši nomas/īres līgumi, arī līgumi par platību maksājumiem vai jebkādi citi līgumi, kas paredz saistību izpildi vai tiesības saņemt saistību izpildi. Tad aizgādnis ir nepieciešams, lai varētu maksāt vai saņemt naudu, neradītu mantai zaudējumus un varētu turpināt pildīt to, ko būtu pildījis mantojuma atstājējs.

Arī Rīgas bāriņtiesa atklāj, ka lielākoties steidzamība aizgādņu iecelšanai tiek pamatota ar nepieciešamību maksāt algas un/vai nodokļus. “Situācijas ir dažādas, bet steidzami bijuši arī, piemēram, gadījumi, kad lielajiem nekustamajiem īpašumiem jāturpina saņemt nomas maksas, tāpēc tiek iecelts aizgādnis,” saka G. Subbota.

Visu rakstu lasiet: https://lvportals.lv/skaidrojumi/344852-kas-drikst-rikoties-ar-mantojumu-kamer-tas-vel-nav-pienemts-2022