Lauksaimniecības produkcijas tirdzniecība tirgū un ielu tirdzniecības vietā

Darījumu apliecinošie dokumenti

Pārdodot lauksaimniecības produkciju tirgū un ielu tirdzniecības vietā un saņemot samaksu skaidrā naudā vai ar banku norēķinu kartēm, var nelietot kases aparātu:

- ar pievienotās vērtības nodokli neapliekama persona;¹⁾

- ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, tirgojot pašu iegūtu vai ražotu produkciju.²⁾

Minētajos gadījumos pēc pircēja pieprasījuma noformē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu kvīti.Tātad tirgotājiem, kas ir reģistrēti VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un tirgojas ar iepirktu lauksaimniecības produkciju, darījumi ir obligāti jāreģistrē kases aparātā un pircējam ir obligāti jāizsniedz kases čeks.

1. piemērs. Tirgus dalībnieks (neatkarīgi – ir vai nav reģistrēts VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā) tirgus teritorijā ir reģistrējis pastāvīgo darbības vietu (struktūrvienību) un tirgojas ar iepirktu un/vai pašu iegūtu vai ražotu lauksaimniecības produkciju. Šajā gadījumā darījumu reģistrācijai ir obligāti lietojami kases aparāti un izsniedzami kases čeki, jo tirgus teritorijā reģistrētajās nodokļu maksātāju struktūrvienībās minētie atbrīvojumi no kases aparātu lietošanas nav piemērojami.

Fiziskai personai, kurai nav jāreģistrē sava saimnieciskā darbība (fiziskā persona, kuras ienākumi, tirgojot lauksaimniecības produkciju no savas piemājas saimniecības vai savvaļas veltes, nepārsniedz 3000 eiro gadā), nav jālieto kases aparāts, nav arī pienākuma pircējiem izsniegt VID reģistrētās kvītis.³⁾

2. piemērs. Tirgotājs, kurš var nelietot kases aparātu, tomēr negrib piemērot šo atbrīvojumu un ir izvēlējies lietot kases aparātu. Šajā gadījumā katrs darījums ir obligāti jāreģistrē kases aparātā un pircējam ir obligāti jāizsniedz kases čeks.

Lai noteiktu preču izcelsmi un piederību, nogādājot pārdošanai paredzēto preci tirdzniecības vietā, noformē preču piegādes dokumentu.⁴⁾

VID prasības pārbaudes laikā

Veicot pārbaudi tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, VID:

1. identificē tirdzniecības dalībnieku saskaņā ar tirdzniecības vietā izvietoto informāciju un pārbauda dokumentus vai to kopijas atbilstoši saimniecisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Tirdzniecības vietā patērētājiem redzamā vietā ir jānodrošina šāda skaidri salasāma informācija:

- ja tirdzniecības dalībnieks ir komersants, – uzņēmuma nosaukums (firma), nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un tās personas vārds un uzvārds, kura ir atbildīga par tirdzniecību attiecīgajā tirdzniecības vietā;

- ja tirdzniecības dalībnieks ir fiziskā persona (izņemot fizisko personu, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība), –vārds un uzvārds.⁵⁾

2. var veikt kontrolpirkumu un pārliecināties, kādu darījumu apliecinošu dokumentu lauksaimniecības produkcijas ražotājs izsniedz (kases aparāta čeku vai VID reģistrētu kvīti pēc pieprasījuma);

3. lūdz paskaidrot, kādā veidā tiek veikta ienākumu uzskaite, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 3000 eiro gadā, un uzrādīt ienākumu uzskaites reģistru;

4. noskaidro, vai fiziskās personas, kura nodarbojas ar lauksaimnieciskās ražošanas produkcijas realizāciju, bet nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, īpašumā vai nomā ir zeme un viņas piemājas saimniecībā vai personīgajā palīgsaimniecībā tiek audzēti pārdošanā esošie lauksaimniecības produkti. Ja nepieciešams, veic saimniecības apsekošanu. Konstatējot, ka fiziskā persona realizē lauksaimniecības produktus, kas nav ražoti tās saimniecībā, vai likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktās saimnieciskās darbības veikšanas pazīmes ⁶⁾ (piemēram, ir veikti trīs un vairāk darījumu taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumu trijos taksācijas periodos), fizisko personu aicina reģistrēties VID;

5. pārbauda, vai preču realizācijas vietā lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas ir reģistrējis saimniecisko darbību (juridiskajai personai, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, individuālajam komersantam) un tirgo pašražoto produkciju, ir:

- preču piegādes vai pārvadājumu dokuments, kas apliecina preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietā;

- preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrs vai cits reģistrs;⁷⁾

- pārliecinās, vai preces tirgo pats lauksaimniecības preču ražotājs. Ja preces tirgo cita persona, veic pārbaudi tās darba devējam.

Pievienotās vērtības nodoklis

Lauksaimniecības produkcijas ražotājam, reģistrētam pievienotās vērtības nodokļa (PVN)  maksātājam, kurš vēlas tirgot savu saražoto vai pārstrādāto produkciju tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, PVN ir jāpiemēro katrai tirgotajai precei. Savukārt lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kurš nav reģistrēts kā PVN maksātājs, jāievēro Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie nosacījumi attiecībā uz pienākumu reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Iekšzemes reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš veic ar PVN apliekamus darījumus, t. sk. pašu ražotas vai pārstrādātas produkcijas pārdošanu, ir pienākums reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro.⁸⁾

Šis nosacījums jāievēro neatkarīgi no izvēlētās komercdarbības formas, proti, zemnieka vai piemājas saimniecība, saimnieciskās darbības veicējs vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Ienākuma nodokļi

Ja lauksaimnieciskās ražošanas produkcijas realizētājs gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā, viņam ir tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam. Savukārt, ja gūtais ienākums pārsniedz 3000 eiro gadā, ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam. Lai noteiktu, kad ienākumi no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas sasniedz 3000 eiro gadā, ir jāveic ienākumu uzskaite brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus.⁹⁾

3. piemērs. Pensionāre ielu tirdzniecības vietā, tirgojot no personīgās palīgsaimniecības iegūtus zaļumus, meža ogas un sēnes, saņēma gada laikā 3095 eiro. Par tirdzniecības vietas nomu viņa samaksāja gada laikā 350 eiro. Tā kā ienākums ir 2745 eiro (3095 - 350), pensionārei ir tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējai.

Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.¹⁰⁾

Ja realizē iepirkto lauksaimnieciskās ražošanas produkciju, ir jāreģistrējas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši izvēlētajam juridiskajam statusam, kā arī jākārto grāmatvedības uzskaite, lai noteiktu ar nodokļiem apliekamo ienākumu.

Sagatavoja VID Nodokļu pārvalde un Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde

-------

¹⁾ Ministru kabineta (MK) 2014. g. 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 82.1.4. apakšpunkts.

²⁾ MK 2014. g. 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 82.1.5. apakšpunkts.

³⁾ MK 2014. g.11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 8. punkts.

⁴⁾ MK 2003. g. 21. oktobra noteikumu Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 35.11. punkts.

⁵⁾ MK 2010. g. 12. maija noteikumu Nr. 440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” 5. punkts.

⁶⁾ Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 1.3. daļa.

⁷⁾ MK 2003. g. 21. oktobra noteikumu Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 47.1. punkts.

⁸⁾ Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmā daļa.

⁹⁾ Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 1. punkts un 11. panta 13. daļa.

¹⁰⁾ Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 1.1. daļa.