Riska nodevas apmērs 2019. gadam

Ministru kabineta 13.11.2018. noteikumi Nr. 694 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2019. gadā” nemaina līdzšinējo riska nodevas apmēru. Arī nākamajā gadā tā būs 36 centi. Nav mainīts arī nodevas samaksas termiņš – tas ir nākamā mēneša 15. datums.

Pieņemts Administratīvās atbildības likums

Likums pieņemts 2018. gada 25. oktobrī un paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Par administratīvo pārkāpumu atbilstoši “Administratīvās atbildības likumam” varēs piemērot šādus sodus:

1. brīdinājumu;
2. naudas sodu;
3. tiesību atņemšanu;
4. tiesību izmantošanas aizliegumu.

Piemēram, attiecībā uz naudas sodu likums paredz, ka tā ir noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu; nolēmumā par sodu norādīs piemērotās naudas soda vienības un naudas soda summu eiro. Viena naudas soda vienība būs pieci eiro.

Līdz brīdim, kad likums stāsies spēkā, vēl ir nedaudz vairāk kā viens gads, kura laikā ar jaunā likuma prasībām varēsim iepazīties.

Čeku loterijas likums

Masu informācijas līdzekļos jau kādu laika sprīdi tiek runāts, ka būs čeku loterija. Nu tam ir apstiprinājums – pieņemtais un 14.11.2018. “Latvijas Vēstnesī” publicētais “Čeku loterijas likums”. Ar šo likumu iecerēts mudināt pircējus par saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci pieprasīt kases čeku, kvīti vai biļeti. Ar čeku likums saprot ne tikai kases aparāta čeku, bet arī reģistrētu kvīti vai biļeti. Čeku loterijai varēs reģistrēt čeku par darījumu, kura kopējā vērtība ir vismaz pieci eiro. Loteriju organizēs mēneša un gada izložu veidā.

Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro vērtībā, trīs naudas balvas 5000 eiro vērtībā un 50 naudas balvas 100 eiro vērtībā. Gada izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 20 000 eiro vērtībā, četras naudas balvas 10 000 eiro vērtībā un piecas naudas balvas 2000 eiro vērtībā.

Likums stāsies spēkā 2019. gada 1. jūlijā. 2020. gadā tiks organizēta čeku loterijas gada izloze par periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 31. decembrim izdotajiem čekiem. Gada izlozē par 2019. gadu varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro vērtībā, četras naudas balvas 5000 eiro vērtībā un piecas naudas balvas 1000 eiro vērtībā.

Grozījumi Darba likumā

Novembrī ir publicēti divi grozījumi “Darba likumā”.

Viens no grozījumiem (likuma 56. pantā) attiecībā uz svešvalodu zināšanām nosaka, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Ja, darba pienākumus veicot, nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu.

Darba sludinājumā turpmāk būs jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūda.

Saistībā ar darba uzteikšanu arodbiedrības biedram likumā paredzēts, ka 110. pantā noteiktā īpašā aizsardzība uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem – arodbiedrības biedriem, kuri ir bijuši arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.

Līdz grozījumu izdarīšanai Darba likums paredzēja izmaksāt likumā noteikto atlaišanas pabalstu arī gadījumā, kad darbinieks pats uzsaka darbu. Tagad likuma norma ir precizēta, paredzot, ka tajā gadījumā, ja darbinieks uzsaka darbu, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu, un darba devējs piekrīt tam, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, tad darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā. Savukārt tajā gadījumā, ja starp pusēm ir strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu. Šāda prasība ceļama viena mēneša laikā no darbinieka atlaišanas dienas.

Grozījumi Iepakojuma likumā

Ja uzņēmums ražo kādu produkciju vai nodarbojas ar tirdzniecību, tas noteikti saskaras arī ar jautājumiem, kas attiecas uz dažādiem ierobežojumiem un nosacījumiem, kas izvirzīti iepakojumam. Līdz ar to, ka vidē nonāk milzīgi izlietotā iepakojuma apjomi, prasības iepakotājiem kļūst arvien stingrākas. Iepakojuma likuma izpratnē iepakotājs ir ne tikai tas, kurš preci ieliek, piemēram, maisiņā vai burciņā. Likuma definīcija paredz, ka iepakotājs ir preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs, pārdevējs vai izplatītājs, kurš iepako preci vai izstrādājumu Latvijā vai ieved iepakotu preci vai izstrādājumu Latvijā no citām valstīm.

Likuma termini ir papildināti ar četriem jauniem skaidrojumiem:

• plastmasas iepirkumu maisiņi – iepirkumu maisiņi ar rokturi vai bez tā, kas izgatavoti no plastmasas un patērētājiem ir pieejami preču vai ražojumu tirdzniecības vietās;
• vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi – plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 50 mikronus;
• ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi – plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus un kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti nefasētas pārtikas primārai iepakošanai, ja to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu;
• oksonoārdāmās plastmasas iepirkumu maisiņi – plastmasas iepirkumu maisiņi, kas izgatavoti no plastmasas materiāla, kurā ir piedevas, kas katalizē plastmasas materiāla sadalīšanos mikrofragmentos.
• Iepakojuma definīcijā ir iekļauts skaidrojums, ka par iepakojumu uzskata arī plastmasas iepirkumu maisiņus.

Likums papildināts ar 12.¹ pantu, kas nosaka, ka plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanas nodrošināšanai:

1. no 2019. gada 1. janvāra iepakotājs tirdzniecības vietā:

• plastmasas, tai skaitā vieglās plastmasas un oksonoārdāmās plastmasas, iepirkumu maisiņus patērētājiem neizsniedz bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus,
• informē patērētājus par plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību, par tirdzniecības vietā pieejamiem alternatīviem iepakojuma veidiem un iespēju izmantot līdzpaņemtu maisiņu vai citu iepakojumu;

2. no 2025. gada 1. janvāra iepakotājs tirdzniecības vietā aizstāj vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likums “Par nodokļiem un nodevām” ir grozīts divas reizes. Vieni no grozījumiem skaidro normas saistībā ar transfertcenām.

Otrie likuma grozījumi precizē struktūrvienības definīciju. Likuma 15. pants, kas nosaka nodokļu maksātāja pienākumus, papildināts ar vairākām normām, kas Valsts ieņēmumu dienestam pilnveidos informācijas pieejamību saistībā ar internetā veiktajiem darījumiem. Likumā pilnveidots regulējums par domēna vārda atslēgšanu.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Likumā precizēti vai papildināti vairāki lietotie termini. Skaidrojums par to, kuras personas tiek uzskatītas par darba ņēmējiem, papildināts ar normu, ka darba ņēmējs ir arī zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas ir darba tiesiskajās attiecībās ar savu zemnieku (zvejnieku) saimniecību. Līdz grozījumu izdarīšanai tas bija tikai netieši saprotams no pašnodarbinātās personas definīcijas.

Obligāto iemaksu un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs no 2019. gada 1. janvāra tiek aprēķināts un noteikts trim gadiem, ņemot vērā iepriekšējā perioda iemaksu objekta maksimālo apmēru, nākamajiem trim kalendāra gadiem Finanšu ministrijas prognozētās tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas vidējo pieaugumu vai samazinājumu un iepriekšējā aprēķina perioda faktisko tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas vidējo pieaugumu vai samazinājumu. Obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs gadā ir 62 800 eiro.

Sākot ar 2021. gadu, plānots ieviest vienotu kontu visiem nodokļu maksātājiem. Ar brīdi, kad šāds konts tiks ieviests, visiem nodokļu maksātājiem sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai tiks noteikts viens datums – mēneša 23. datums, bet pārskatu iesniegšanai termiņš būs mēneša 17. datums.

Jauni MK noteikumi par gada ienākumu deklarāciju

2018. gada 30. oktobrī pieņemti MK noteikumi Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”. Noteikumi nosaka:

• gada ienākumu deklarācijas un tās pielikumu veidlapu paraugus (1. pielikums) un to aizpildīšanas kārtību;
• iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapas paraugu (2. pielikums) un tās aizpildīšanas kārtību;
• deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma veidlapu paraugus (3. pielikums) un to aizpildīšanas kārtību;
• deklarācijā norādāmās informācijas apjomu, kas nodokļa maksātājam ir pieejama valsts informācijas sistēmās, aizpildot deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā;
• kārtību, kādā nodokļa maksātājs saņem no Valsts ieņēmumu dienesta deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamo valsts informācijas sistēmās esošo informāciju.

D3 un D3¹ pielikumos, salīdzinot ar iepriekšējām veidlapām, ieviestas izmaiņas, jo, sākot ar 2018. gadu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem atsevišķiem saimnieciskās darbības izdevumu veidiem ir ieviesti ierobežojumi. D4 pielikums ir piemērots jaunajām likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām attiecībā uz attaisnoto izdevumu summas ierobežojumiem.

Linda Puriņa,

Grāmatvedības eksperte, sertificēta nodokļu konsultante