SUDAT – apgrūtinājums lauksaimniekam vai atbalsts

Kas ir labāk, – saņem mazāku atbalstu lauksaimniecībai no valsts vai Eiropas, vai nesaņemt vispār? Kas ir pamatā valsts un Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta (subsīdiju) aprēķiniem gan ES, gan Latvijā? Kā var zināt, vai lauksaimniecību vajag atbalstīt un cik daudz?

Kāds varbūt teiks, – vai tad to nevar redzēt, ka lauksaimniecību vajag atbalstīt? Nenoliedzami, ja iestājusies piena krīze vai noticis kas ārkārtējs, to var redzēt. Bet kā zināt, tieši cik liels atbalsts nepieciešams? Un kurā nozarē ir lielāka krīze? Un vai Eiropas Komisija Latviju uzklausīs, ja tā tikai ar vārdiem teiks, – mums ir krīze?

Ilustrēšu situāciju ar kādu piemēru. Ja lauksaimniekam ir nepieciešams aizņēmums no bankas, vai pietiks aiziet uz banku un pateikt: “Man ir problēmas, lūdzu, iedodiet man 50 000 eiro”? Vai banka uzreiz iedos šo naudu? Laikam jau nē. Banka palūgs iesniegt iepriekšējo gadu datus – gada pārskatu vai deklarāciju, tad analizēs tos, pieprasīs vēl citus datus, un tikai pēc tam pieņems lēmumu, – dot vai nedot, un arī – cik daudz dot.

Lielā mērā attiecībā uz subsīdijām gudri ir rīkoties līdzīgi, – vispirms apskatīt datus, analizēt tos un tad pieņemt lēmumu. Tā kā subsīdiju lielumu sākotnēji neizvērtē katram lauksaimniekam, bet gan kopēji valstī, – tātad ir nepieciešami kādi kopēji dati, pēc kuriem veikt analīzi.

Lai arī tas lauksaimniekam šķiet apgrūtinoši, nav citur, kur ņemt šādus datus, kā no... pašiem lauksaimniekiem.

Lauksaimnieku vismazāk novērtētais instruments

Kā tas notiek? Droši vien negribas to dzirdēt, bet nav cita ceļa kā ar noteikta veida atskaišu sniegšanu statistikas pārvaldei un citām institūcijām. Lauksaimniekiem viens no būtiskākajiem informācijas avotiem, uz kuriem balstās daudzi lauksaimniekiem svarīgi lēmumi gan valstī, gan Eiropas mērogā, ir lauku saimniecību uzskaites datu tīkls jeb SUDAT. Šo datu avotu nodrošina Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI; iepriekš tas bija Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts), sadarbojoties ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC), kas veic lauku saimniecību datu apkopošanu.

Lauksaimnieki, šie dati nav nepieciešami ne AREI, ne LLKC, ne valstij, – tie nepieciešami jums pašiem! Bez šiem datiem Latvijas lauksaimnieki nevarētu pretendēt uz atbalstu no Eiropas, jo Eiropā ir obligāts nosacījums, – visām dalībvalstīm ir jāapkopo dati vienotā – SUDAT formā, un tikai pēc tam var sākt sarunas.

Kāds varētu iebilst, – vai tad šiem datiem var ticēt, mēs labi zinām, ko tur uzrādām! Tad man jājautā, – kur lai ņem datus, kas būtu ticami? Ir tāds teiciens, – “Zāģē zaru, uz kura pats sēž.” Būsim tie, kas nezāģē!

Aicinājums piedalīties

Latvijai ir jānodrošina 1000 lauku saimniecību dalība, pārstāvot visas nozares un dažāda lieluma saimniecības. Tātad – ne visiem ir priekšrocības būt šī tīkla dalībniekiem, bet tiem, kam tās tikušas – un tas notiek izlases kārtībā – vēlos teikt, ka jūs esat dalībnieki ļoti nozīmīgā projektā. Jūs ar saviem datiem palīdzat ne tikai sev, bet ikvienai lauku saimniecībai, nodrošinot vienīgo visaptverošo informācijas avotu, kuru izmanto gan Latvijas valdība, gan Eiropas komisija, veidojot kopējo lauksaimniecības politiku.

Bet, ja arī neesat SUDAT dalībnieks, nekas vēl nav zaudēts, jo jūs varat par tādu kļūt. It sevišķi, ja nodarbojaties ar dārzeņkopību, ilggadīgo kultūru audzēšanu, cūkkopību un putnkopību vai arī, ja jums ir jaukta augkopība (audzējat gan graudus, gan dārzeņus), jaukta lopkopība (audzējat gan liellopus, gan cūkas un/vai putnus) un jaukta specializācija (jums ir gan lopi, gan augkopība). Tas tāpēc, ka tieši minētās nozares šobrīd Latvijā ir maz pārstāvētas. Kāpēc? Visbiežākais iemesls ir lauksaimnieku nevēlēšanās sniegt datus. Līdz ar to minētās nozares nevar gaidīt, ka valsts vai Eiropa varētu sniegt nepieciešamo palīdzību.

Tāpēc aicinu ikvienu minēto nozaru saimniecību pieteikties dalībai SUDAT. Jūs to varat izdarīt, rakstot vēstuli uz adresi sudat@llkc.lv, vai zvanot uz 63050226, vai sazinoties ar jebkuru LLKC biroju visā Latvijā.

Šobrīd ir atbrīvojušās dažas vietas dalībai SUDAT. Ja nebūs neviens, kas brīvprātīgi pieteiksies, tad izlases kārtībā dažām saimniecībām, kas vēl nepiedalās, tiks nosūtīta uzaicinājuma vēstule ar lūgumu piedalīties. Lūdzu, atsaucieties! Neesiet pārsteigti, ja ar jums sazināsies kāds no LLKC speciālistiem. Lai pārliecinātos, vai saimniecība atbilst SUDAT nosacījumiem, viņi uzdos dažus jautājumus, piemēram, cik ir platību, ko audzē, cik lopu. SUDAT nevar piedalīties saimniecības, kam ir tikai viens hektārs vai viens lops. Noteikts slieksnis, no kura sākot, var piedalīties. Lai piedalītos SUDAT, jābūt kārtotai grāmatvedībai.

Piedaloties SUDAT, saimniecībai tiks vairāki labumi, tai skaitā arī:

– samaksa – atkarībā no paveiktā 18–137 eiro (ja valsts budžets nemainīsies);

– gada beigās grafiska, rakstiska analīze ar nelieliem ieteikumiem tieši par konkrēto saimniecību salīdzinājumā ar līdzīgām saimniecībām.

Iesniegšanas termiņš

Jau esošajiem SUDAT dalībniekiem atgādinu, ka, kā jau katru gadu, arī šogad līdz 1. maijam visi LLKC biroji gaidīja jūsu datus par 2016. gadu, kā arī pastāvēja iespēja pašiem ievadīt šos datus sistēmā. Ļoti lūdzam visus, kas to vēl nav izdarījuši, steidzami iesniegt informāciju, citādi visai vēlu – tikai decembrī – varam tikt pie apkopojuma, kā arī vēlu jūs varat tikt pie samaksas par paveikto. Datu apjoms ir liels, un darbinieki, kas spētu profesionāli apstrādāt datus, šai laikā ir ļoti noslogoti. Lai paspētu informāciju par visām 1000 saimniecībām sagatavot un nodrošināt kvalitāti, LLKC darbu ar saimniecībām sāk jau martā, kā pirmos apkopojot savu biroju klientu datus. Nopietns ieteikums no manas puses saimniecību grāmatvežiem un vadītājiem, – gada pārskatu sagatavot laicīgi, kā nekā tam ir četri mēneši laika, neatlikt uz pēdējo, un gatavot to paralēli ar SUDAT, jo, kā ir atzinis ne viens vien grāmatvedis, SUDAT ir labs palīgs, lai izķertu kļūdas gada pārskatā.

Dažas piezīmes par datu gatavošanu

Lai arī, sagatavojot SUDAT datus, ir nepieciešams iesniegt arī gada pārskatu, tas nenozīmē, ka visiem datiem ar to jāsakrīt. Var atšķirties, ja SUDAT ir uzrādīts kas vairāk vai mazāk nekā gada pārskatā, un ja tas atbilst faktiskajai situācijai saimniecībā 2016. gadā. Bet ir lietas, kam ir jāsakrīt ar pārskatu, – piemēram, nodokļu parādi, nauda, aizņēmumi no bankas u. c. Tāpēc vajadzīgs arī gada pārskats, lai pārliecinātos, ka ir pareizi uzrādīti SUDAT tie dati, kuri arī gada pārskatā ir pareizi uzrādīti.

Lai kliedētu bažas – SUDAT dati ir konfidenciāli. Tie nenonāk Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un tie nenonāk Lauku atbalsta dienestā (LAD), kā arī ne pie viena cita, kas nav iesaistīts šo datu sagatavošanā vai apstrādē un analīzē, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar saimniecību. Par datu konfidencialitātes nodrošināšanu var pārliecināties Ministru Kabineta noteikumos Nr. 1348 “ Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība”. Datus publicē tikai kopsavilkumu veidā, nenorādot konkrētas saimniecības. Internetā ievadītajiem datiem klāt nevar tikt jebkurš, – dati ir aizsargāti.

Kā mums veicies?

Apkopojot SUDAT datus, var veikt dažādas analīzes. Eiropas līmenī pašlaik pieejami vēl tikai 2013. gada dati, jo to apkopošana no visām valstīm ir laikietilpīgs process. Viens no svarīgākajiem rādītājiem ir neto pievienotā vērtība (NPV). To veido saražotās produkcijas un atbalsta summas, atņemot specifiskās un pieskaitāmās izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojumu un ražošanas nodokļus. NPV ir vienīgais pieejamo līdzekļu avots saimniecībā darbaspēka apmaksai, nomas un procentu maksājumiem, un iespējamai peļņai. Tā 1. attēlā redzams, ka Latvijā (LVA) NPV ir viens no zemākajiem ES. Visaugstākais ir Dānijā. Lietuvā (LTU) ir līdzīgi, bet Igaunijai (EST) ir labāks rādītājs. Turklāt redzams, ka Latvijā lielāko daļu NPV veido tieši atbalsts, nevis pašu spēkiem saražotais.

Savukārt 2. attēlā redzami 2015. gada dati par Latviju. Secinām, ka atbalstam ir bijusi liela nozīme saimniecību darbībā. Dārzeņkopība ir vienīgā nozare, kas sekmīgi pratusi izdzīvot ar niecīgu atbalstu.

Ar pārējo rezultātu apkopojumu var iepazīties https://sudat.lvaei.lv.

Nobeigumā izsaku lielu pateicību visiem SUDAT dalībniekiem, it īpaši tiem, kas ir bijuši uzticīgi jau daudzus gadus (dalība SUDAT nav ierobežota laikā), par jūsu izturību, ieinteresētību un atsaucību. Ceram uz tikpat labu sadarbību arī turpmāk!

Anda SKADIŅA,

LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vecākā speciāliste