UIN apliekamās bāzes noteikšana zemnieku saimniecībām no 2018. gada

Šogad ir spēkā pavisam jauna kārtībā, kā jāaprēķina uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Pirmo reizi ar to esam jau saskārušies jūlijā, kad līdz 20. jūlijam bija jāiesniedz pirmā jaunā UIN deklarācija par 2018. gada 1. pusgadu.

“Lauku Lapas” šī numura iznākšanas brīdī daži būs iesnieguši, iespējams, jau trešo UIN deklarāciju. Kāpēc – iespējams? Jo, lai gan UIN deklarācijas turpmāk ir jāsniedz katru mēnesi (vai ceturksni, ja pārskata periods ir ceturksnis) līdz 20. datumam, tās var neiesniegt, ja pārskata periodā nav bijis ar UIN apliekams ienākums.

Par UIN jauno kārtību būtu daudz, ko teikt. Bet šajā rakstā es pievērsīšos šaurai tēmai un akcentēšu dažas lietas, kas attiecas uz zemnieku saimniecībām (z/s), kas ir UIN maksātājas.

Jāsaprot, ka ar UIN vairs neapliek peļņu. Nav vairs nepieciešams rēķināt, cik liela būs peļņa, kuru nāksies aplikt ar UIN. Tāpat nav vairs jārēķina pamatlīdzekļu nolietojums saskaņā ar UIN likumu, tikai jāturpina rēķināt parastais finanšu nolietojums. No kā tad maksās UIN? No tā, ko īpašnieki paņem savām personīgām vajadzībām, ko oficiāli sauc par dividendēm pielīdzinātu ienākumu (vai dividendēm pielīdzinātām izmaksām) – DPI, kā arī par ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem. DPI savukārt pēc būtības ir peļņas sadale, kuru ieteicams būtu arī tā noformēt ar kādu rakstisku lēmumu. Un gada beigās apliekamajam sarakstam vēl jāpievieno būs nedrošo debitoru parādi, palielināti procentu maksājumi, aizdevumi saistītai personai, darījumi starp saistītām personām par neadekvātām cenām. Bet šoreiz runāšu tikai par DPI, par pārējo – gada beigās.

Kas jāievēro uzskaitē un, aizpildot UIN deklarāciju?

Šogad, lai pareizi varētu aprēķināt UIN, ir svarīgi uzskaitē nodrošināt precīzu peļņas sadalījumu. Daļai z/s vēl varētu būt peļņa un pašu ieguldījumi bilances pasīva pusē, kuri bija izveidojušies līdz 2012. gada 1. janvārim, kuru izņemšana savām vajadzībām netika aplikti ar nodokli līdz 2012. gada sākumam, kad stājās spēkā jauna norma par DPI aplikšanu ar IIN, kas attiecās uz peļņu, kas veidojas, sākot ar 2012. gadu. Uzskaitē jau kopš 2012. gada bija jābūt attiecīgiem posteņiem, kur atsevišķi uzskaitīta peļņa un kapitāls līdz 2012. gadam, un peļņa, sākot no 2012. gada. Tā kā IIN likuma pārejas noteikumu 133. punkts pieļauj atvieglojumu, – sadalot peļņu, kas veidojusies līdz 2017. gada beigām (loģiski, ka te neieskaita peļņu līdz 2012. gadam, kura ir neapliekama), maksāt IIN par tās izņemšanu tikai 10% divus gadus – 2018. un 2019. gadā (pēc tam IIN būs 20% par šo “veco peļņu”),  – tad uzskaitē vajadzēs ieviest vēl atsevišķus posteņus, kur uzskaitīt peļņu no 2012. gada līdz 2017. gadam, un peļņu no 2018. gada.

UIN likuma pārejas noteikumu 8. punkts pasaka, ka, sadalot visu “veco peļņu”, kas veidojusies līdz 31.12.2017., to var neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē (jo par šo peļņu jau tiks maksāts IIN, to izņemot savām vajadzībām). Un 9. punkts pasaka, ka šo nesadalīto peļņu samazina, piemērojot FIFO metodi – “pirmais iekšā – pirmais ārā”. Tas praktiski nozīmē to, ka līdz “jaunās” peļņas (kas izveidojusies no 2018. gada) sadalei var tikt tikai tad, kad ir sadalīta visa vecā peļņa. Un tas nozīmē arī to, ka lauksaimnieku atvieglojumu – samazināt UIN bāzi par 50% no subsīdijām – varēs sākt izmantot tikai ar brīdi, kad visa “vecā” peļņa būs sadalīta.

1. piemērs

Z/s – UIN maksātāja. Uzskaitē ir ierīkoti sekojoši konti ar datiem uz 31.12.2017.:

Iepriekšējo gadu peļņa līdz 1.01.2012. = 26 000

Iepriekšējo gadu peļņa no 2012.–2017. = 60 000

Kopā pašu kapitāls = 86 000

2018. gada 1. pusgadā izņemts savām vajadzībām 4000 eiro.

2. piemērs

Iepriekšējā piemēra turpinājums. 2019. gadā apstiprinātā 2018. gada peļņa 500 eiro. 2019. gadā augustā personīgām vajadzībām izņemts 82 100 eiro.

Ieteikums – grāmatvedībā veidot atsevišķus kontus, piemēram,  “Personīgām vajadzībām izņemtā līdz 2012. g. peļņa neapliekama ar IIN”, “Personīgām vajadzībām izņemtā 2012.–2017. g. peļņa, apliekama ar IIN”, un  “Personīgām vajadzībām izņemtā peļņa, ar UIN apliekama (no 2018)”.

Atvieglojums lauksaimniekiem

Tiem, kuri jau “veco” peļņu ir izlietojuši un var sākt lietot  savām vajadzībām jauno – 2018. gada peļņu, var izmantot atvieglojumu – samazināt UIN bāzi par 50% no subsīdijām. Bet te ir kāds vēl līdz galam neskaidrs jautājums – MK noteikumu Nr. 677 100. punktā teikts: ”UIN apliekamo bāzi samazina tajā pārskata gadā, kurā pieņemts lēmums par līdzekļu piešķiršanu, neatkarīgi no grāmatvedības uzskaitē veiktā grāmatojuma un faktiskā maksājuma saņemšanas gada”. Jautājums – kas ir lēmums? Zināms, ka lielai daļai subsīdiju netiek gatavots nekāds īpašs lēmums, kuru nosūtītu saņēmējam. Kā lauksaimniekiem būtu labāk – vai ka lēmuma datums būtu naudas saņemšanas datums vai kāds cits datums?

3. piemērs

Z/s “A” 2018. gadu beidz ar peļņu 5000 eiro apmērā un 2019. gada decembrī izņem savām vajadzībām no šīs peļņas 3060 eiro. Lēmums par subsīdiju piešķiršanu 6000 eiro apmērā ir pieņemts 2019. gada oktobrī, savukārt 2019. gada novembrī subsīdijas ir saņemtas un grāmatvedībā ieņēmumu postenī ir iegrāmatoti 1000 eiro,  bet 5000 eiro ir iegrāmatoti kā nākamo gadu ieņēmumi. Neatkarīgi no veiktā grāmatojuma saskaņā ar likuma 14. pantu 2019. pārskata gadā ir iespēja saņemt UIN atvieglojumu par 3000 eiro (t. i., 50% apmērā no lēmumā noteiktās valsts atbalsta summas), bet 2020. pārskata gadā atvieglojumu par neizlietoto valsts atbalsta daļu nav tiesību piemērot. Tātad, gatavojot UIN deklarāciju par decembri, ar UIN apliekamā bāze būs 3060/0,8= 3825 (jādala ar 0,8, jo tā nosaka likums), bet to var samazināt par 3000, līdz ar to nodoklis jāmaksā no 825 eiro, kas ir 825x0,2=165.

Kā rīkoties, ja uzreiz ar naudas saņemšanu ir lēmums, skaidrs. Bet ko darīt sekojošā situācijā? 2018. gada decembrī saņemts VPM 4000 eiro par 2018. gadu. 2018. gada decembrī lauksaimnieks izņem savām vajadzībām 1000 eiro no 2018. gada plānotās peļņas (jo “vecās” peļņas viņam bilancē vairs nav). Lēmums par VPM parasti tiek sagatavots nākamā gadā līdz jūnijam. Tātad – lēmuma 2018. gadā nav. Tas nozīmē, ka ar UIN jāapliek visi 1000 eiro, nesamazinot par subsīdijām. Savukārt 2019. gadā, kad ir lēmums, lauksaimniekam vairs nav, ko izņemt savām vajadzībām, – peļņa izlietota uzņēmuma attīstībai. Varbūt labāk paciesties, un tad tos 1000 eiro izņemt tad, kad ir lēmums?  Vai varbūt labāk, ka lēmums arī jau būtu 2018. gadā? Bet varbūt problēmu nav, – jo katru gadu ir lēmums, tikai par iepriekšējo gadu, – tātad ar gada nobīdi? Piemēram, varbūt 2018. gada decembrī var izmantot to lēmumu, kas bija pieņemts ap 2018. gada jūniju? Tas ir pagaidām neskaidrs jautājums.

Skaidrās naudas ierobežojums

Jāatceras, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants uzliek ierobežojumu skaidras naudas izņemšanai. Darījumus līdz 1500 eiro ar vienu personu mēnesī var veikt bez apgrūtinājuma. Pārsniedzot 1500 eiro, ir jāsniedz VID atskaite. Savukārt nedrīkst veikt darījumus, kas pārsniedz 7200 eiro. Par pārsniegšanu draud sodi. Līdz ar to gribu atgādināt – izņemot personīgām vajadzībām, labāk izvairieties no skaidras naudas darījumiem, labāk lietot pārskaitījumus no konta uz kontu.

Anda Skadiņa,

Grāmatvedības konsultante