Biedējošs jauns salmonellas celms

Teļi, kuri saslimuši ar Salmonella Heidelberg, ir veseli no rīta, bet beigti jau pēcpusdienā.

Vārds “salmonella” izraisa bailes katram dzīvnieku turētājam. Tā ir slimība ar strauju izplatību un nelielām ārstēšanas iespējām, jo īpaši teļiem.

ASV starp piena teļiem izplatījies jauns salmonellas celms, un dažās saimniecībās tas radījis lielus zaudējumus. Tā ir Salmonella Heidelberg. Donalds Sokets no Viskonsinas Veterinārās diagnostikas laboratorijas paziņojis, ka teļi, kuri inficēti ar Salmonella Heidelberg, ir pilnīgi veseli no rīta, bet jau miruši pēcpusdienā. “Tas ir ļoti smagi audzētājiem, jo šie teļi mirst ļoti ātri,” teica Sokets. Viņš skaidro, ka salmonellas skartie teļi bijuši 1–2 nedēļas veci. Šiem dzīvniekiem netika konstatēta pastāvīga caureja. Dzīvniekus nogalina ģeneralizēta bakterēmija vai septicēmija, kur baktērijas no zarnām strauji nonāk asinsritē. Salmonella Heidelberg skartajās novietnēs mirst 20–65% teļu, vidēji apmēram 35%.

Identificē ar straujo uzliesmojumu

Salmonella Heidelberg pirmo reizi pie apvāršņa parādījās 2016. gada vasarā, kad tika atklāti daudzi cilvēku un dzīvnieku saslimšanas gadījumi. Sokets saka, ka šis celms skar teļus, bet tas parasti neskar govis. Diemžēl ASV nav apstiprinātu piena teļu ārstēšanā izmantojamu antibiotiku, kas būtu efektīvas pret šo ierosinātāju, kurš ir rezistents pret medikamentiem. Sokets: “Antibiotikas nevar izmantot ārstēšanai. Viss, ko jūs varat darīt, ir simptomātiska ārstēšana. Pat ja jūs visu izdarīsiet pareizi, vislabākajā gadījumā jūs joprojām zaudēsiet 20–25% teļu.” Eksperts atzīst, ka vakcinācijas efektivitāte ir tikai 25–60% pieaugušiem dzīvniekiem un mazāk nekā 50% teļiem. Vakcīnas var izstrādāt aizsardzību pret saslimšanu, bet nepasargā no inficēšanās. Tās arī nepasargā no salmonellas izplatīšanās.

Tiek skarti arī cilvēki

Salmonella Heidelberg skar ne tikai dzīvniekus, bet var saslimt arī cilvēki. Rahels Kloss, Viskonsinas Veselības pakalpojumu dienesta epidemiologs, skaidro, ka salmoneloze ir zoonoze – parazītus vai vīrusus pārnēsā starp cilvēkiem un dzīvniekiem. Transmisija var būt abpusēja, bet biežāk noris no dzīvnieka uz cilvēku.

Kloss norāda, ka Viskonsinas pavalstī ik gadu tiek apstiprināti 850 saslimšanas gadījumi ar salmonelozi cilvēkiem, bet valsts mērogā – 42 000 saslimšanas gadījumi. Ļoti liela saslimstība ir bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem, 25% saslimšanas gadījumu ir jāhospitalizē. Prognozēts, ka 11% saslimšanas gadījumu ar salmonellu ir zoonoze. No saslimušajiem 63% bija kontakts ar piena teļiem. Viskonsinā šis skaitlis bija 75%.

Salmonella Heidelberg rezistences dēļ pret medikamentiem arī cilvēku ārstēšanas iespējas ir ierobežotas.

Kloss atzīst, ka cilvēkam, kurš strādā dzīvnieku novietnē, nav iespējams izvairīties no kontakta ar teļiem, tomēr daži ieteikumi var palīdzēt izsargāties no Salmonella Heidelberg un citām zoonozēm. Aplūkojiet ieteikumus zemāk.

Meklējot avotu

Jasons Lombards no ASV Lauksaimniecības departamenta Nacionālās dzīvnieku veselības kontroles sistēmas, iesaistīts starptautiskā pētījumā par Salmonella Heidelberg, liek meklēt atbildes uz šiem trijiem jautājumiem:

1. Kādi ir slimības avoti?

2. Kas to izplata?

3. Kas to kontrolē?

Pētnieki veica pētījumus saimniecībās, kurās Salmonella Heidelberg bija konstatēta beigtiem teļiem, un arī tādās, kurās slimības nebija. Apkopojot rezultātus 21 saimniecībā, secināts, ka ganāmpulka lielums, šķiet, nav faktors, kas provocētu infekcijas. Pētījums turpinās, un rezultāti joprojām ir provizoriski, taču viena kopīga iezīme bija – 73% inficēto saimniecību bija ievesti jauni liellopi. “Katru reizi, kad jūs ievietosiet ganāmpulkā jaunu liellopu, jums būs saslimšanas risks,” saka Lombards.

Attālums arī ir riska faktors. Kontroles fermās lielākā daļa (75%) dzīvnieku bija pārvesti mazāk nekā 80 km, lai nokļūtu citā fermā. Slimības skartajās fermās dzīvnieki tika transportēti 80 un vairāk km, līdz tie nonāca novietnē.

No visiem savāktajiem paraugiem 46% pozitīvo paraugu ir nākuši no teļu novietnēm. Paraugi, kas tika ņemti no grīdas un individuāli no teļiem, sastādīja 20% no pozitīvajiem paraugiem. Piena telpā ņemtie paraugi deva 15% no pozitīvajiem rezultātiem.

Novietnēs, kur salmonella ir konstatēta, jāveic mazgāšana ar zemspiediena putojošiem mazgāšanas līdzekļiem un jāveic dezinfekcija ar efektīviem dezinfekcijas līdzekļiem. Ir jāievēro izturēšanas (ekspozīcijas) laiks un koncentrācija. Sokets iesaka pārbaudīt (verificēt) dezinfekciju ar ATP testēšanas metodi (specifiska metode, kur izmanto speciāli apstrādātus tamponus, ar ko nosaka veiktās dezinfekcijas kvalitāti uz virsmām).

Ir vēl citi salmonellu celmi, kuri ir bīstami un nāvīgi teļiem, ieskaitot S. Dublin, S. Newport. Sokets uzsver, ka visas salmonellas nav vienādas, un ir svarīgi identificēt salmonellu serotipu, ar kuru ir notikusi saslimšana.

Praktiski padomi, kā cilvēkus pasargāt no infekcijas.

1. Vienmēr mazgāt rokas ar ziepēm pēc novietnes apmeklējuma, pēc dzīvnieku kopšanas inventāra lietošanas vai pēc jebkāda kontakta ar jebko, kas atrodas novietnē.
2. Strādājot novietnē, izmantot maiņas apģērbu, cimdus un apavus.
3. Uzmanīt bērnus, kamēr tie ir novietnē, un nepieļaut viņu darbību, kas varētu veicināt (izraisīt) bērnu saslimšanu.
4. Neēst un nedzert vietās, kur atrodas liellopi.
5. Sadarboties ar veterinārārstu, lai uzturētu veselu ganāmpulku.
6. Nedzert nepasterizētu (neapstrādātu) pienu.

Ceru, ka līdz Latvijai šis ierosinātājs vēl tik drīz nenonāks. Bet, tā kā šobrīd ceļošanas un darba iespējas ir daudz pieejamākas, tad šo salmonellas celmu ir iespējams ievest, pat nenojaušot par problēmu.

Abby Bauer, Associate Editor, 2018. gada15. jūnijs

Tulkojusi Laila Plīta