Dzīvnieku labturība būtiska kvalitatīva piena ieguvē

Piena patērētāju vislielākā uzmanību tiek pievērsta svaigpiena ieguves procesam, dzīvnieku labturībai un  piena kvalitātei. Labu piena kvalitāti raksturo vairāki rādītāji, no tiem svarīgākie ir piena sausnu veidojošie komponenti: piena tauki, olbaltumvielas, laktoze, vitamīni un minerālvielas, piena sasalšanas punkts, somatisko šūnu un baktēriju skaits pienā.

Parasti veselas govs piens sastāv no 87 % ūdens un 13 % piena sausnas, taču piena sastāva rādītāji praksē slaucamajām govīm mēdz atšķirties. Piena sausnas rādītājs variē no 11,0–14,0 %, ko ietekmē tauku saturs pienā 2–6 %. Esmu novērojis, ka atsevišķām slaucamajām govīm piena tauki ievērojami pārsniedz 6 %, sasniedzot par 9,21 % robežu, savukārt zemākā piena tauku robeža ir bijusi 1,64–1,71 %. Svarīgi saprast, kāpēc slaucamajām govīm mēdz novērot tik krasi atšķirīgus piena tauku rādītājus.

Zinātnieki noskaidrojuši, ka piena tauku saturu pienā ietekmē uzņemtais rupjās lopbarības apjoms un kvalitāte. Visos gadījumos, kad piena tauku saturs ir zemāks par 3,80 %, slaucamās govis nespēj pietiekamā daudzumā uzņemt rupjo lopbarību. Iemesli mēdz būt dažādi: tā ir nepietiekami sasmalcināta, negaršīga, barības devā iekļauts nepietiekams rupjās lopbarības daudzums, izbarotās spēkbarības daudzums, govs veselības stāvoklis un daudzi citi faktori. Ļoti svarīgi, lai piena tauku saturs nepazeminās zem 2,80 %.

Ārzemju pētnieki šo maģisko skaitli 2,80 % apzīmē kā ļoti kritisku, kas liecina par smagu spurekļa acidozi. Ja šāds stāvoklis saglabājas ilgstoši, ļoti iespējama glumenieka čūlu veidošanās, kam seko ļoti spēcīga iekšēja asiņošana un dzīvnieka nobeigšanās. Savukārt piena olbaltumvielu satura svārstības pēc dažādiem literatūras avotiem ir mazākas – no 2,70 līdz 5 %. Analizējot piena pārraudzības datus, parasti Latvijas piensaimniecībās piena olbaltumvielu saturs variē no 2,70 līdz 4,65 %. Saimniekiem jābūt uzmanīgiem un padziļināti jāsāk pētīt to govju veselības rādītāji, kuru pienā tauku saturs ir zemāks par 3,10 %. Šajā gadījumā noteikti jāpārskata sagatavotā barības deva un proteīna saturošu barības līdzekļu daudzums tajā. Pienā esošā laktoze, parasti ir robežās 4,85–4,93 %. Šis rādītājs ir ar mazu mainību, taču vienmēr jāuzmanās, ja šis rādītājs ir zemāks par 4,85 %. Visos gadījumos, kad pienā laktoze ir mazāk par 4,85 %, nopietni jāizvērtē slaucamo govju tesmeņa veselības stāvoklis. Pastāv tieša korelācija starp pienā esošo laktozes saturu un somatisko šūnu skaitu (SŠS). Pazeminoties laktozei, ~ 80 % gadījumos palielinās SŠS pienā, bet tas savukārt ir tiešs indikatīvs rādītājs, kas raksturo slaucamo govju vispārējo veselības stāvokli. No ārzemju zinātnieku pētījumiem var secināt, ja koppienā SŠS nepārsniedz 120 tūkst. uz 1 ml piena, slaucamajām govīm ganāmpulkā  ir ļoti labs vispārējais veselības stāvoklis. Vācijas piensaimnieki apgalvo, ja koppienā SŠS nepārsniedz 100 tūkst. uz 1 ml piena, ganāmpulkā nav Staph. aureus (zeltainais stafilokoks). Latvijā par labu ganāmpulka veselību uzskata, ja pirmpienēm koppienā SŠS nepārsniedz 100 tūkst. uz 1 ml piena, bet vecāku laktāciju govīm šis rādītājs nav augstāks par 130–150 tūkst. uz 1 ml svaigpiena.

Realizējot Zemkopības ministrijas atbalstītu demonstrējumu “Nelimitētas jaunpiena (ad libitum) izēdināšanas metodes ietekme uz teles augšanu un attīstību” (LAD līguma Nr. LAD100119/P2), iegūtie rezultāti no demonstrējuma saimniecības a/s “Agrofirma Tērvete” par piena kvalitāti labāki ir demonstrējuma grupā, kurā jaundzimušos vaislas teļus baroja ar pienu nelimitēti (1. attēls).

1. attēls. Piena kvalitāti raksturojošie rādītāji

Šī situācija ir skaidrojama ar to, ka teļu grupu, kuru pēc dzimšanas baroja ar labas kvalitātes pienu nelimitēti, teļiem bija labāks veselības statuss, neskatoties uz to, ka saimniecībā liela daļa jaundzimušo teļu pārslimoja rota un korona vīrusu izraisītu caureju.

Saimniecības veterinārārsts Ēriks Bite, daloties pieredzē un atziņās par govju mastīta cēloņiem, atzīst, ka saimniecībā ir ieviesta kontroles sistēma un izstrādāts slimību ierobežošanas plāns, kurš ir balstīts uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, nosakot mastīta ierosinātājus un antibiotiku iedarbību uz laboratorijā noteiktajiem tesmeņa iekaisuma ierosinātājiem. Saimniecībā visbiežāk no mastīta ierosinātājiem tiek identificēti Corynebacterium bovis un Escherichia coli, pēc tam seko Staphylococcus spp. Šīs identificētās baktērijas tiek pieskaitītas pie nosacīti patogēno baktēriju grupas, kuras dabīgos apstākļos var atrast jebkurā dzīvnieku novietnē un uz dzīvnieku ādas. Dzīvniekiem ar labu imunitāti šīs baktērijas akūtu tesmeņa iekaisumu neizraisa, taču strauji mainoties novietnes mikroklimatam, barības līdzekļu maiņai, jeb faktoriem, kas dzīvniekiem izraisa stresu, klīnisku saslimšanu gadījumi palielinās. Saimniecības veterinārārsts atzīst, ka šovasar, kad dzīvnieku novietnēs gaiss sasila līdz +35 °C, karstuma stresa laikā saslimšanas gadījumu skaits ar tesmeņa iekaisumu saimniecībā nepārsniedza 3 %, taču, beidzoties karstuma periodam, saslimstība ar tesmeņa iekaisumu laktējošām govīm pieauga. Speciālists to skaidro kā vairāku faktoru vienlaicīgu ietekmi uz slaucamajām govīm. Karstuma stresa dēļ slaucamās govis mazāk pārvietojās, mazāk uzņēma tām paredzēto barību, tai pašā laikā uz imūno sistēmu papildus iedarbojās oksidatīvais stress, kas būtiski mazināja dzīvnieku spēju pretoties patogēniem, kā rezultāts bija karstuma stresa radītās sekas, samazināta produktivitāte, izmainīta hormonu darbība, kas saistīta ar dzimumcikla cikliskumu un folikulu nobriešanu, samazināta imunitāte ir jūtama 2–3 mēnešus pēc karstuma stresa beigām. Šo faktoru kopsakarību saimniecības a/s “Agrofirma Tērvete” speciālisti pamanījuši, rūpīgi analizējot digitālo sistēmu GEA CowScout un AfiFarm iegūtos datus. Ar šo digitālo sistēmu palīdzību par jebkuru govi ganāmpulkā var saņemt informāciju: par barības uzņemšanas laiku, par atgremošanu, par aktivitāti, par gulēšanas ilgumu. Sistēmas pēc noteikta algoritma aprēķina un sniedz trauksmes ziņojumus, par govīm, kuras neapēd tām paredzēto barības devu, kā arī tad, ja tām ir samazināta aktivitāte. Tieši dzīvnieku aktivitātes mērījumi lieti noder precīzā optimālā apsēklošanas laika noteikšanai.

Tesmeņa iekaisumu ārstēšanu saimniecībā ar antibiotikām veic tikai pēc laboratorijā apstiprinātiem rezultātiem, kad ir precīzi zināmi slimību ierosinātāji un ir noteikta antibiotiku iedarbība uz patogēniem. Šāda atbildīga saimniecības veterinārārstu rīcība neļauj saimniecībā izveidoties antimikrobiālajai rezistencei.

Antibiotiku lietošana saimniecībā notiek pēc kaskādes principa.

Pirmā izvēles antibiotika ir penicilīns, otrā izvēle ir cefalosporīni, trešā izvēle – amoksicilīns kombinācijā ar klavulīnskābi. Lai mazinātu saimniecībā saslimstību ar mastītu, ļoti precīzi tiek ievērotas slaukšanas rutīnas procedūras. Saimniecībā pēc katras slaukšanas tiek tīrītas guļvietas, kurās par dezinfektantu un mitruma absorbentu lieto kaļķi. Vismaz divas reizes mēnesī guļvietas tiek dezinficētas ar Staldrenu vai Stalosanu.  

Saimniekojot intensīvi, a/s “Agrofirmā Tērvete” pirmā mākslīgā apsēklošana govīm pēc dzemdībām biežāk tiek veikta ap 80 laktācijas dienu. Ja pirmajās 80 laktācijas dienās kāda no govīm saslimst ar tesmeņa iekaisumu, tad mākslīgā apsēklošana notiek vismaz ar 30 dienu aizkavēšanos. Saimniecības speciālisti atzīst, ka govis, kuras laktācijas laikā saslimst ar kādu no šīm slimībām: glumenieka dislokāciju, hipokalcēmiju, placentas aizturi, saslimstība ar tesmeņa iekaisumu ir novērojama trīs reizes biežāk nekā govīm ar labu veselības statusu.

2. attēls. Govju sagatavošana slaukšanai

Lai saimniecībā spētu laikus izslaukt visas govis un atvieglotu darbu slaucējām pie karuseļa, pupu mazgāšana tiek veikta ar automātiskajām mazgāšanas birstēm (2. attēls), kas būtiski samazina pupu tīrīšanas un apkopšanas laiku. Lietojot šo birsti, var kontrolēt slaucēja darbu, jo birste ir savienota ar datorizētu sistēmu, kas uzskaita katras govs pupu apkopšanas laiku. Tā kā saimniecībā liela vērība tiek pievērsta piena kvalitātei un tesmeņa slimību ierobežošanai, 80 vietu karuseļa slaukšanas vietas ir aprīkotas ar ADF ķekariem (3. attēls). Šī sistēma pēc katras govs izslaukšanas veic slaukšanas iekārtas skalošanu un starpslaukšanas dezinfekciju, kas būtiski samazina patogēnu pārnešanu no dzīvnieka uz dzīvnieku, samazina slaukšanas izmaksas, ievērojami uzlabo slaukšanas efektivitāti stundā. 

3. attēls. ADF slaukšanas ķekars

Darbs demonstrējumā tiek turpināts, pasākums norit LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvarā.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Dainis Arbidāns,
LLKC konsultants, eksperts veterinārmedicīnā