Ganāmpulka izkopšana ir ceļš uz attīstību

Dzīvnieku selekcija un ganāmpulku izkopšana ir svarīgs uzdevums, jo tikai tā ir iespējams veicināt ganāmpulka attīstību. Tas ir svarīgi neatkarīgi no saimniekošanas metodes, jo par dzīvnieku atlasi un nepiemēroto dzīvnieku brāķēšanu ir jādomā katrā saimniecībā.

1. attēls. Pārraudzībā esošo slaucamo govju un ganāmpulku skaita izmaiņas laika posmā no 2020. līdz 2022. gada 30. septembrim (pēc LDC datiem)

Ja mēs vērtējam situāciju patlaban, tad jāsecina, ka ar katru gadu sarūk pārraudzībā esošo slaucamo govju un ganāmpulku skaits (skat. 1. att.). 2020. gadā tie bija  3775 ganāmpulki ar govju skaitu 117,6 tūkstoši, bet 2022. gadā tie bija 3309 ganāmpulki ar govju skaitu 112,4 tūkstoši. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022. gada beigās lielākā daļa slaucamo govju  (66,28%) atradās lielajās saimniecībās (SI virs 100 000 eiro). Saimniecības standartizlaide (SI) ir attiecīgā reģiona cenās novērtēta no viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai viena mājlopa iegūtās produkcijas vērtība gada laikā.

​

2. attēls. Pārraudzībā esošo slaucamo govju vidējās izslaukums, tauku un olbaltumvielu saturs laika posmā no 2020. līdz 2022. gada 30 septembrim (pēc LDC datiem)

Savukārt, ja aplūko produktivitātes rādītājus (skat. 2. att.), tad var secināt, ka ir novērojams vidējā izslaukuma kāpums no 8170 kg 2020. gadā uz 8562 kg 2022. gadā, un tikai nenozīmīgas izmaiņas vērojamas tauku un olbaltumvielu saturā.

Tas liecina par to, ka saimniecībās tiek domāts par dzīvnieku selekciju. Dzīvnieki, kas nav kādu iemeslu dēļ (piemēram, veselības problēmu, eksterjera kļūdu u. c.) vairs nav izmantojami saimniecībā, tiek brāķēti. Līdz ar to tiek atlasīti tie dzīvnieki, kuriem piemīt lielākais potenciāls. Protams, lielās saimniecībās ar lielu dzīvnieku skaitu ir vieglāk pievērsties ģenētikas jautājumam, ja ir sakārtota ēdināšanas un turēšanas sistēma, jo ir lielāks dzīvnieku skaits, no kuriem var atlasīt tos, kam piemīt vēlamās pazīmes un brāķēt tos, kuriem to nav. Neskatoties uz to, arī mazas un vidējas saimniecības nedrīkst par šo jautājumu aizmirst.

Lai veicinātu dzīvnieku ģenētisko attīstību, ir jāveic izlase un atlase.

Veicot vaislinieku izlasi, svarīgi, lai tas atbilstu audzēšanas programmas prasībām un būtu sertificēts. Govju izlases veikšana ir saimnieku rokās. Saimniekam būtu šis uzdevums jāveic atbildīgi, kritiski izvērtējot savu ganāmpulku un izvēloties govis, kas atbilstu saimniecības audzēšanas mērķiem un kurām būtu lielākais potenciāls un labākie eksterjera un produktivitātes rādītāji.

Veicot dzīvnieku atlasi, tiek izvēlēti piemērotākie dzīvnieku pāri, balstoties uz dzīvnieku individuālajām īpašībām, piemēram, eksterjera vērtējumiem, produktivitātes rādītājiem u. c. Parasti atlases mērķis ir vai nu novērst mātes nepilnības, lai pēcnācējs iegūtu uzlabotas konkrētās īpašības, apvienot abu vecāku labākās īpašības un nodot tās pēcnācējiem; vai izmantot heterozes efektu, veicot dzīvnieku krustošanu, kad jau nākamajā paaudzē pēcnācējam ir nodotas abu vecāku labās īpašības, bet tā nav piemērota metode tīršķirnes saimniecībām, jo heterozes efektu var iegūt, krustojot dažādu šķirņu dzīvniekus.

Aplūkojot Latvijā sertificēto piena šķirņu vaislinieku sarakstu 2023. gada jūlijā, var secināt, ka 3 dominējošās šķirnes ir  Holšteinas melnraibā šķirne ar 954 vaisliniekiem, Holšteinas sarkanraibā šķirne ar 266 vaisliniekiem, tad Latvijas brūnā – 64. Tas liecina, ka Latvijā, tāpat kā lielākajā Eiropas daļā, dominē Holšteinas melnraibā šķirne.

Tiem, kas izvēlas attīstīt Latvijas brūno govju šķirni vai citu sarkano govju šķirni un līdz šim ir izmantojuši arī Holšteinas sarkanraibās šķirnes vaisliniekus, jāņem vērā, ka no 2024. gada 1. jūlija to vairs nebūtu ieteicams darīt, jo iegūtie pēcnācēji būs piena šķirņu krustojumi. Līdz šim Holšteinas sarkanraibā šķirne tika izmantota “asins pieliešanai”, lai veicinātu vietējo sarkano šķirņu govju izslaukuma palielināšanu un tesmeņa formas uzlabošanu. Tas pats attiecas arī uz Švices šķirni. Šis lēmums tika pieņemts, jo tika atrastas nesakritības ES Regulā un Sarkano govju šķirņu audzēšanas programmā.

Nevajadzētu arī domāt, ka ģenētiski izkopti ganāmpulki ar augstu izslaukumu ir sastopami tikai ārzemēs. Latvijā, pēc LDC datiem, pārraudzībā 2022. gadā bija 25 ganāmpulki (govju skaits >6), kur vidējais izslaukums bija no 12 399 līdz pat 15 870 kg. Lai gan augsts izslaukums ir tas, uz ko tiecas lielākā daļa piena lopkopības saimniecību, tomēr jāņem vērā, ka tas nav mērķis visiem.

LLKC Kuldīgas birojs jau otro gadu piedāvā saimniekiem iespēju piedalīties bioloģiskā piena interešu grupā (IG) par tēmu “Slaucamo govju ganāmpulka apsaimniekošana bioloģiskajā saimniecībā”. Pagājušajā gadā grupā bija 4 saimniecības, bet šogad jau 6.

Viena no tikšanās tēmām šogad bija par vaislas materiāla izvēli un pāru atlases nozīmīgumu slaucamo govju ganāmpulka izkopšanā, kur saimniekiem bija iespēja viesoties SIA "Brūzilas AV". Paši IG saimnieki saka, ka viņi zina – ģenētika ir svarīga, un ir jādomā par sava ganāmpulka izkopšanu, bet bieži vien pietrūkst zināšanu šajā jautājumā un viss tiek atstāts pieaicināto speciālistu rokās.

Ģenētika sastāda aptuveni 30%  no tā, kāds ir dzīvnieks un kā tas spēj sevi parādīt. Pārējo daļu sastāda ēdināšana un turēšanas apstākļi, tāpēc ir ļoti svarīgi arī apzināties, ka dzīvniekiem ir jānodrošina kvalitatīva lopbarība pietiekamā daudzumā un piemēroti turēšanas apstākļi, lai dzīvnieki spētu sasniegt savu ģenētisko potenciālu.

Uzdodot jautājumu IG dalībniekiem par to, kādi varētu būt ieguvumi no ganāmpulka selekcijas, saimnieki atbildēja, ka veselība, ražība, labi pēcnācēji, ilgmūžība, govis ar labu eksterjeru, trouble-free (nerada nekādas problēmas) govis.  Svarīgi ir iegūt eksterjera ziņā sabalansētas govis, kuru eksterjers ļauj tām pilnvērtīgi dzīvot, pārvietoties, ražot pienu un radīt pēcnācējus. Ir svarīgi, lai govīm būtu pareizi attīstītas kājas, lai pietiktu vieta labi veidotam tesmenim. Lai tās ir tilpumainas, kas ļauj tām uzņem pietiekami daudz skābekļa, un  ir spēcīga sirds, kas veicinātu labu tesmeņa apasiņošanu.

Saimniekam arī ir jābūt skaidram mērķim, kādu izvēlēties  saimniecības attīstībā. Pirms tiek izvēlēts vaislinieks, saimniekam ir kritiski jāpaskatās uz savu ganāmpulku un uz katru govi atsevišķi, izvērtējot, kuras ir tās pazīmes, kuras  nepieciešams uzlabot. Jāpieaicina speciālists, kurš veiktu dzīvnieku eksterjera vērtēšanu. Govs eksterjeru vērtē ne vairāk kā divas reizes tās dzīves laikā: lineāri 18 eksterjera pazīmes, piešķirot punktus no 1 līdz 9, tad ar mērspieķi mēra govs krustu augstumu un izsaka to centimetros, pēc tam norāda eksterjera kļūdas, un beigās vērtē trīs eksterjera pazīmju grupas 90–100 punktu sistēmā (atbilstoši laktācijai). Pazīmju grupu kopvērtējuma iegūšanai katras pazīmju grupas vērtējumu reizina ar svara koeficientu, rezultātus summē un dala ar 100.

Vaislinieks ietekmē aptuveni ¾ no ģenētiskā progresa, tāpēc ir svarīga to atlase ganāmpulka dzīvniekiem. Izvēloties vaislinieku, ieteicams izvēlēties tādu, kas jau ir pārbaudīts un kuru meitas ir novērtētas. Ja tiks izvēlēts vaislinieks, kam ir tikai genoma tests un tas nav pārbaudīts, pastāv liels risks, vai tas tiešām spēs nodot vēlamās pazīmes saviem pēcnācējiem.

Nebūtu ieteicams skatīties tikai uz to, lai vaislinieks veicinātu izslaukuma kāpumu, bet vērtīgāk ir skatīties, vai vaislinieka ietekme nodod olbaltumvielu un tauku procentu pieaugumu. Protams, jāņem vērā, vai eksterjera pazīmes atbilst vēlamajām. Vaislinieka vērtība tiek noteikta arī indeksu veidā, kur vidējā vērtība ir 100. Ja vaislinieka vērtējums ir virs 100, tas ir pazīmes uzlabotājs; ja zem 100, tad pasliktinātājs. Galvenās pazīmes, kurām saimnieki pievērš uzmanību, tika minēts kājas, tauku un olbaltumvielu procents, krustu augstums, tilpumainība, tesmeņa forma un pupu garums.

IG dalībnieki vairākkārt uzsvēra, cik, pēc viņu domām, ir svarīgi arī saimniecībā izvērtēt, kādi ir turēšanas un ēdināšanas apstākļi, jo ir jāaudzē tādas govis, kuras ir piemērotas saimniecības apstākļiem un kurām saimnieks spēs nodrošināt piemērotu aprūpi.

Ļoti svarīgi ir tas, lai saimniekam pašam ir pietiekamas pamatzināšanas, lai spētu izvēlēties sev piemērotāko/os  vaislinieku/us savam ganāmpulkam no tiem, ko piedāvā pieaicinātie speciālisti. Ir jāatceras, ka nevienam konkrētā saimniecība un tās nākotne nebūs tik svarīga kā pašam saimniekam.

Mācīšanās ir nepārtraukts process. Interešu grupas mērķi ir veicināt pieredzes apmaiņu starp dalībniekiem, palīdzēt risināt dažādus problēmjautājumus, papildināt zināšanas un kopīgi tiekties uz izaugsmi.

Vendija Madara Kancāne,
LLKC Kuldīgas biroja lopkopības konsultante