Lielas govis nebūt nav efektīvākās

Šāda atziņa pēdējā laikā ir pausta vairākos rakstos dažādos literatūras avotos.

“Nevajadzētu atteikties no Holšteinas šķirnes, jo dzīvnieki ir pārāk lieli, taču, veicot izmaiņas audzēšanā, samazinot krustu augstuma ietekmi uz tesmeņa un kāju vērtējumiem, izmainās kopvērtējuma indekss (TPI),” tā ASV Holšteinas asociācijas kopsapulcē stāstīja Asociācijas Ģenētiskās attīstības komitejas vadītājs Pols Būrs.

Ārzemju autori secina: “Govis kļūst arvien lielākas, un tas nav nemaz tik labi. Produktivitātei un govju izmēriem nav ciešas ģenētiskās korelācijas. Apskatot vairākas pieaugušo govju grupas, ir pārsteidzoši, cik lieli ir šie dzīvnieki. Nav svarīgi, vai vērtējat ganāmpulku, kurā saimnieki liek uzsvaru uz labākiem eksterjera rezultātiem, vai komerciālo ganāmpulku, kur slauc tūkstošiem govju.”

“Holšteinas šķirnes govis ik desmit gadu laikā palielina dzīvmasu par apmēram 22 kg. Pieaugušas govis, kuru dzīvmasa bija 635 kg, tagad sver no 680 līdz 725 kg. Tas neveicina ne izslaukuma pieaugumu, ne labāku barības izmantošanas efektivitāti,” raksta Viskonsinas universitātes pētnieks Lujs Armentano.

Šobrīd selekcija ir virzīta uz lielu govju ieguvi,veicinot to strauju pieaugumu populācijā, selekcijas rezultātā ir panākts pretējs efekts barības izmantošanas efektivitātei.

Lielākas govis uzņem vairāk barības, lai sasniegtu nobrieduša ķermeņa kondīciju, un nepieciešams vairāk barības, lai saglabātu šo ķermeņa izmēru pēc nobriešanas.

Pētnieki secina, ka problēmas, kas saistītas ar lielāka izmēra dzīvniekiem, ir lielākas uzturēšanas izmaksas, biežāki dzīvnieku ievainojumi, lielāku guļvietu nepieciešamība, biežāki atnešanās sarežģījumi un ne tik regulāra teļu ieguve.

ASV ir veikti pētījumi par krustu augstuma ģenētisko korelāciju ar peļņas un siera ražošanas indeksiem, kā arī ar citām produktivitātes un eksterjera pazīmēm (1. tab.).

1. tabula

Govju krustu augstuma  ģenētiskā korelācija ar produktivitātes pazīmēm (CDCB (The Council on Dairy Cattle Breeding) meitu vērtēto vaislinieku vērtējumi Aprīlis, 2020)

Lai gan Holšteinas šķirnes dzīvnieku audzēšanas mērķi laika gaitā ir mainījušies un auguma palielināšanās tendence pasaulē samazinās,  ģenētiskais progress ir bijis ievērojams. Galvenais iemesls tam ir auguma ģenētiskā sakarība ar citām eksterjera pazīmēm. Piemēram, Kanādas zinātnieki noskaidrojuši, ka starp krustu augstumu un ķermeņa uzbūvi pastāv pozitīva korelācija (0,55). Tas nozīmē, ka, izvēloties vaisliniekus, kas uzlabo ķermeņa uzbūvi, iegūtajiem pēcnācējiem neizbēgami būs arī lielāks augums. Augumam ir arī pozitīva korelācija  ar citām eksterjera pazīmēm, taču ģenētiskā korelācija ar izslaukumu, tauku un olbaltumvielu saturu ir pozitīva, bet vāja (no 0,08  līdz 0,14), ko praktiski var vērtēt kā nenozīmīgu.Krustu augstuma un izslaukuma korelācija ir 0,18, kas ir zema. Krustu augstumam ir zema un negatīva korelācija ar tauku un olbaltumvielu %  un negatīva korelācija ar meitu grūsnību vērtējumu un produktīvo dzīvi. BWC (ķermeņa svara kopvērtējums) ir zema negatīva korelācija ar gandrīz visām pazīmēm (tesmenis ir izņēmums, lielākām govīm būs lielāki tesmeņi).

Lai pētītu aktualizēto jautājumu, 2019. gadā LLKC uzsāka demonstrējumu “Slaucamo govju auguma izmēru ietekme uz veselību un produkcijas ieguvi ražojošā saimniecībā” ar mērķi izvērtēt un nodemonstrēt slaucamo govju auguma izmēru ietekmi uz veselību un tā nozīmi kvalitatīvai, ekonomiskai produkcijas ražošanai, ņemot vērā slaucamo govju auguma izmērus, palielināt kvalitatīva piena ieguvi govs vienā mūža dienā.

Demonstrējuma vadītāja ir Aija Luse, LLKC Ogres konsultāciju biroja lopkopības speciāliste; zinātniskā konsultante ir Dr. agr. Daina Jonkus, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Dzīvnieku zinātņu institūts; bet demonstrējums ierīkots z/s “Lejas Zosēni” govju novietnē “Alsupes” Gulbenes novada Tirzas pagastā.

Demonstrējuma īstenošanai izvēlēta saimniecība, kurā slaucamās govis tur brīvajā turēšanas sistēmā ar iespēju tām brīvi uzņemt barību un ūdeni, kā arī izvēlēties guļvietu izveidotās dzīvnieku grupas ietvaros. Saimniecībā galvenokārt audzē Holšteinas melnraibās un sarkanraibās govis un arī daļu sarkano šķirņu govju.

Demonstrējuma 5. posmā tika veikta govju piena produktivitātes rādītāju (EKP – enerģētiski koriģētais piens), krustu augstuma un dzīvmasas analīze. Govju krustu augstums tika noteikts ar Lidtina mēru un dzīvmasa – mērot krūšu apkārtmēru ar verificētu mērlentu otrajā pārraudzības kontroles reizē.

Atsevišķi tika analizētas 1. laktācijas, 2. un vecāku laktāciju govis, kurām laktācijas periods nepārsniedza 150 dienas. Iegūti šādi rezultāti (2. tab.).

2. tabula

Vidējā dzīvmasa, EKP un EKP uz 100 kg dzīvmasas 1. laktācijas govīm ar dažādu krustu augstumu

Ganāmpulkā demonstrējuma 5. posmā līdz 150. laktācijas dienai bija 17 pirmās laktācijas govis, no kurām 10 govīm krustu augstums bija līdz 145 cm (vidēji 141,2 cm) un 7 govis, kurām krustu augstums bija 145 cm un lielāks (vidēji 147,3 cm). Lielāko govju vidējā dzīvmasa bija 661,4 kg, kas par 54,8 kg pārsniedza “mazāko” govju dzīvmasu. Lielākā auguma govis diennaktī deva vidēji par 2,8 kg vairāk enerģētiski koriģētā piena, taču, izrēķinot uz 100 kg dzīvmasas, izrādījās, ka abu grupu govis ražojušas vienādu EKP daudzumu (5.2 kg).* Starpība analizētajos rādītājos starp krustu augstumu govju grupām nav būtiska (p<0,05).

Līdzīgs aprēķins tika veikts arī 2. un vecāku laktāciju govīm (3. tab.).

3. tabula

Vidējā dzīvmasa, EKP un EKP uz 100 kg dzīvmasas 2. un vecāku  laktācijas govīm ar dažādu krustu augstumu

Lielākā daļa (15 govis) no 2. un vecāku laktāciju govīm bija ar krustu augstumu, kas lielāks par 145 cm, vidēji 149,2 cm. Šo govju vidējā dzīvmasa bija 742,3 kg. “Mazāko” govju vidējais krustu augstums bija 142,5 cm un vidējā dzīvmasa 690,8 kg. Govis, kuru krustu augstums bija līdz 145 cm uz 100 kg dzīvmasas ražoja 6,8 kg piena, turpretī lielākā auguma govis uz 100 kg ražoja tikai 5,8 kg. * Starpība analizētajos rādītājos starp krustu augstumu govju grupām nav būtiska (p<0,05).

Lai pārliecinātos par selekcijas darba tendencēm demonstrējuma saimniecībā, analizējām  krustu augstumu ražojošajām govīm (neatkarīgi no laktācijas dienas)un to mātēm 1. un 3. laktācijā  (1. att.).

Arī demonstrējuma saimniecībā meitas ir lielākas par mātēm, 1. laktācijā vidēji par 3,9 cm, vecāko laktāciju govis – vidēji par 3,5 cm. Ņemot vērā to, ka tieši 1. laktācijas govis ir par 3,9 cm lielākas par savām mātēm, jāsecina, ka selekcija pagaidām notiek auguma palielināšanās virzienā. 

1. att.  Vidējais krustu augstums meitām un mātēm 

2. att. Dzīvmasas sakarība ar krustu augstumu, EKP un EKP uz 100 kg dzīvmasas 1., 2. un vecāku laktāciju govīm līdz 150.  laktācijas dienai

Līdzīgi citu valstu zinātnieku ieteikumam, arī mēs, balstoties uz demonstrējuma rezultātiem, varētu ieteikt pievērst uzmanību vaislinieku izvēlei, ņemot vērā ne tikai produktivitātes  indeksus, bet pievērst uzmanību izvēlētā vaislinieka eksterjera grafiskajam attēlam, kur pirmā attēlotā pazīme ir meitu krustu augstums.

Otrais risinājums ir ilgtermiņā veikt govju izlasi ar lielāku barības izmantošanas efektivitāti un, veicot pāru atlasi, šim rādītājam pievērt uzmanību.

Ārzemju autori norāda, ka barības izmantošanas efektivitātes pētījumi ir ilgtermiņa projekts, kuru tagad studē universitātes gan Amerikā, gan Nīderlandē. Mērķis ir iegūt faktisko barības uzņemšanas un efektivitātes novērtējumu un pēc tam iekļaut šos skaitļus genoma selekcijā, lai secinātu, kuriem buļļiem ir efektīvākas meitas. Tam būs nepieciešama daudzu tūkstošu govju rādījumu analīze. Iegūt šos datus nav viegli, ātri un lēti.

Citējam Viskonsinas universitātes pētnieku L. Armentano: “Viena lieta, ko mēs tagad varam darīt, ir pārtraukt ataudzēt lielās govis. Lielāka nav labāka.”

Pēc šī demonstrējuma, kad būs apkopoti visa ganāmpulka standarlaktāciju ražības rādītāji, arī mēs varēsim izdarīt pamatotākus secinājumus, pagaidām demonstrējuma atsevišķa posma rezultāti ļauj spriest par tendencēm ganāmpulkā.

Aija Luse,
LLKC Ogres KB vadītāja, lopkopības konsultante

Dr. agr. Daina Jonkus, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Dzīvnieku zinātņu institūts

Raksta sagatavošanā izmantoti materiāli no Dairy Herd Management, The bullvine  ar Lienes Arcimovičas (SIA CowGenetics) atbalstu.