Limbažu lauksaimnieki dodas pēc pieredzes uz Vāciju

Limbažu puses lauksaimnieki maija beigās devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju, lai smeltos pieredzi lopkopībā.

Apmeklējām ģimenes saimniecību, kuras pamatnodarbošanās ir Simentāles šķirnes gaļas liellopu audzēšana un realizācija. Mūs sagaida saimnieka mamma Klaudija Pitera, kura ir Vācijas Simentāles šķirnes liellopu audzētāju asociācijas vadītāja. Viņa   pēc garā ceļa mūs cienā ar ļoti gardu gulašzupu.  Saimniecība izveidota 1992. gadā, kad iegādātas ēkas un zeme, kuru sakārtošanai bija nepieciešamas lielas investīcijas. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta četrus gadus un apsaimnieko 152 ha, no kuriem 42 ha ir īpašumā. Apsaimniekotajās platībās tiek sēti zālāji, graudi un daļu aizņem ganības. Viss saražotais kalpo lopbarības nodrošināšanai saimniecības vajadzībām. Sākotnēji saimniecība vaislas materiālu ieveda no Austrijas, tagad ganāmpulkā ir 30 zīdītājgovis un 48 dažāda vecuma jaunlopi. Daļu no izaudzētajiem liellopiem realizē, piedaloties dzīvnieku izsolēs, pārdodot vaislai. Arī Vācijā piedzīvoti vairāki “gaļas skandāli”, kas rosinājuši saimniekus pārdot kvalitatīvu gaļu tiešajā tirdzniecībā. Izveidots mazs veikaliņš, kurš darbojas divas dienas nedēļā. Lai paplašinātu saražoto sortimentu un piesaistītu vairāk pircēju, saimniecība paplašinājusi ražošanas nozares ar citām lopkopības nozarēm – aitkopību, cūkkopību un putnkopību. Saimniecība bioloģisko saimniekošanu uzsākusi tikai pirms četriem gadiem, un tam ir ekonomiskais pamatojums – gan saņemtais atbalsts, gan dārgāka produkcija, taču bioloģiskā saimniekošana prasa vairāk resursu un enerģijas. Klaudija mācījusies pārtikas tehnoloģiju, iegūtās zināšanas noder saimniecībā. Ir izveidots cehs gaļas pārstrādei desās un konservos. Brauciena dalībniekiem tiek izrādītas telpas, kurās notiek mājražošana, un dzīvnieku novietnes. Mūsu lauksaimniekiem bija daudz jautājumu, uz kuriem tika sniegtas atbildes gan par Simentāles šķirnes dzīvnieku raksturu, barošanu, gan produkcijas pārstrādi un realizāciju. Jāatzīmē, ka saimniecības telpas ir bijusī muiža ar tām piederošajām vēsturiskajām ēkām, tādēļ atjaunošanai bija nepieciešami lieli resursi, taču tagad ap saimniecību ir paplašinājies ciemats, tādēļ svarīgi ir apvienot draudzīgas kaimiņu attiecības un ražošanu, tādēļ saimnieki savā sētā rīko dažādus svētkus, kuros aicina piedalīties ciemata iedzīvotājus.

Apmeklējam agrāro kooperatīvu “Teichel”. Šī saimniecība apsaimnieko 1700 ha, no kuriem 600 ha audzē labību un kukurūzu, 750 – zālājus zaļās masas ieguvei, 300 atvēl ganībām. Pamatnodarbošanās ir piena lopkopība: 450 govis, 300 jaunlopi, papildus ir gaļas liellopu audzēšana – 290 Šarolē šķirnes zīdītājgovis, taču vēl ir meitas uzņēmums, kurā audzē cūkas, vistas, zosis un pīles, kā arī 16 ha izveidots briežu dārzs. Saimniecībā ir 500 kw biogāzes ražošana. Tiekam ievesti mācību zālē, kurā varam noraudzīties, kā darbojas robota tipa slaukšanas karuselis, pēc saimnieka teiktā – pirmais pasaulē. Tādas iekārtas izveidošana un uzstādīšana saimniecībai izmaksājusi 9 miljonus eiro. Skatāmies filmiņu par tā tapšanas gaitu un darbību. Šajā slaukšanas karuselī tiek izslauktas 400 govis divās stundās, to apkalpo viens darbinieks, otrs nodarbojas ar dzīvnieku piedzīšanu. Robots ir pilnībā automatizēts – tikai astoņās minūtēs veic vienu apli, vienlaicīgi veic: tesmeņa mazgāšanu, piena analīzes, nekvalitatīvo pienu nosūta atsevišķā uzglabāšanas telpā, kuru neizmanto pārtikai. Dzīvnieku barošanai izmanto saimniecībā izaudzēto lopbarību, tādēļ ganāmpulka vidējais izslaukums palielinājies līdz 11 000 kg no govs gadā, salīdzinot ar 9950 kg 2015. gadā. Pienu šobrīd iepērk par 0,36 eiro/kg. Saimniecība agrākajos gados nodarbojusies ar aitu audzēšanu, taču no šī biznesa atteikusies, jo ganāmpulku regulāri apmeklējuši vilki, kuri Vācijā ir aizsargājami.

Vaicājam, kā saimniecība risina darba spēka trūkumu un vai tāds ir. Saņemam atbildi: “Šobrīd saimniecībā nodarbinām 43 darbiniekus, taču arī tad tiek izjusts darba spēka trūkums, kuram tiek meklēts risinājums.” Vienu no risinājumiem ir  lauksaimniecības tehnikuma audzēkņu uzaicināšana, kuri mācās lauksaimniecības teoriju skolā, bet praktiskās nodarbības aizvada saimniecībā. Ar šiem audzēkņiem slēdz līgumus par to, ka, skolu beidzot, viņi strādās saimniecībā, vienlaicīgi maksājot stipendiju 500 eiro mēnesī. Saimniecībā tiek attīstīts gaļas liellopu ganāmpulks, iegūtās teles izmanto ganāmpulka paplašināšanai, buļļus pārdod vai to gaļu pārstrādā. Papildu  nozare saimniecībā ir biogāzes ražošana, saražoto elektrību nodod kopējā tīklā, taču siltumu izmanto ūdens sildīšanai saimniecībā, kā arī ciemata bērnudārza un sākumskolas nodrošināšanai. Saimniecības darbība ir balstīta uz ekonomiskiem  aprēķiniem, tādēļ tiek attīstītas vairākas nozares, lai gadījumā, kad kādā nozarē ir krīze, pārējās to noturētu.

Apmeklējam “Ekocentr Werratel”. Jaukta tipa ģimenes saimniecībā, kas mūsu izpratnē jau ir paliels kooperatīvs, kurš dibināts 1992. gadā. Te apsaimnieko 1650 ha LIZ, no kuriem 600 ha ir labība, 700 ielabotie zālāji un 350 ha ganības; saimniecībā ir 230 slaucamās govis, 225 Simentāles šķirnes zīdītājgovis, 100 cūku mātes un 800 nobarojamās cūkas. Pieredzi gūstam novietnē, kurā audzē gaļas liellopus. Apskatām dzīvnieku novietnes, kurās tie uzturās ziemas periodā, kā arī daļa no tiem šeit pavada nobarošanas periodu. Saimniecībā tiek domāts un strādāts tā, lai gan kopējiem, gan dzīvniekiem būtu ērti. Mums tiek parādīti vaislas buļļi, kā arī pastāstīts par dzīvnieku nobarošanas periodu. Šajā saimniecībā ievērojam, ka gaļas liellopiem ausīs ir ne tikai apzīmēšanas numuri, bet vēl viena krotālija. Šādu krotāliju dzīvniekiem iespiež ausīs, lai atvairītu mušas un citus insektus, kas nomāc dzīvniekus ganībās un līdz ar to pasliktina pašsajūtu, kā arī samazina apetīti, kas ietekmē dzīvnieku augšanu. Klātesošie lauksaimnieki par šo jauninājumu priecājās, jo insektu klātbūtne ganību periodā ir jārisina arī pie mums.

Dažādu dzīvnieku ganāmpulku pārvaldības pieredzi smeļamies saimniecībā “Maffay”. Saimniecībai ir gara vēsture, tā dibināta 1942. gadā kā klostera saimniecība, kurā saražotā produkcija tika izmantota klosterī dzīvojošo vajadzībām. Saimniecībai mainījušies īpašnieki, taču darbības virziens bioloģiskā lauksaimniecība un palīdzība  nelaimē nonākušajiem saglabājusies. Šobrīd saimniecība pievērsusies labdarībai ar mērķi palīdzēt bērniem, kuri cieš no vardarbības ģimenē. Šādi bērni kopā ar pedagogiem ierodas saimniecībā, iesaistās dažādās nodarbībās – mūzikā, kulinārijā, tiekas ar psihologu, piedalās radošās darbnīcās, kā arī var iesaistīties dažādos lauku darbos pēc brīvas izvēles. Te viņi uzturas 1-2 nedēļas. Saimniecība apsaimnieko 50 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kurā audzē kviešus, auzas un zāli dzīvnieku barības nodrošināšanai. Daļā no platības ierīkots augļu dārzs, kurā aug plūmes, āboli, bumbieri, jāņogas un upenes, tās uz vietas saimniecībā pārstrādā, taču ražas novākšana ir saimniecības problēma, jo ir tikai viens darbinieks, kurš ir 81 gadu vecs. Lielu pārsteigumu brauciena dalībniekos piesaista bizonu audzēšana. Bizonu gaļa ir ļoti ekskluzīva, tā ir proteīniem bagāta, bez holesterīna. No viena dzīvnieka iegūst apmēram 1100 kg gaļas, fileja ir aptuveni 100 kg. Lai izaudzētu tādu dzīvnieku,  nepieciešami 2-3 gadi, saimniecība gada laikā realizē 5-6 dzīvniekus. Ierīkots veikaliņš, kurā realizē gan pašu saražoto produkciju, gan tuvāko kaimiņu saražoto – miltus, putraimus, makaronus, dažādas eļļas. Veikaliņā pārdod bizona gaļu, kas nogatavināta un safasēta vakuumā, desas, pastētēs u.c, kā arī jau pieminētos augļus sezonā un pārstrādātās sulas, džemus, ievārījumus. Šajā saimniecībā izveidoti divi pašapkalpošanās punkti. Pirmajā potenciālais pircējs var iegādāties paša salasītos dārzeņus un garšvielas – nosvērt un naudu atstāt kasē, otrā – olas. Saņemtā nauda tiek ieskaitīta 2015. gadā izveidotajā Petera Mafaja fondā, kurš kādreiz ir bijis pazīstams vācu dziedātājs, un fonda mērķis ir sagādāt atpūtu emocionāli traumētiem bērniem un iemācīt jaunajai paaudzē, kas nedzīvo laukos, ka pārtika tiek ražota tieši tur.

Apmeklējam bioloģisko putnkopības saimniecību. Jāatzīst gan, ka putnkopība šajā saimniecībā ir papildu nozare, pamatražošana ir piena lopkopība ar 35 Holšteinas šķirnes govīm. Saimniecībā ir 660 vistas, kuras dzīvo pārvietojamās novietnēs, ap kurām ierīkoti elektriskie vistu ganību aploki. Šajā reģionā ir siltāks klimats, tādēļ vasaras tipa mājās uz riteņiem putni dzīvo visu gadu. Tās aprīkotas ar ūdens dzirdnēm, barotavām, laktām. Gaisma tiek ieslēgta automātiski, katru rītu tiek atvērtas durvis, lai putni varētu brīvi uzņemt zāli. Olas tiek lasītas vairākas reizes dienā, fasētas kastītēs, marķētas un nogādātas veikaliņos. Vienas olas cena 0,45 eiro. Kad konkrētais ganību lauciņš, kurš bija aptuveni 0,2 ha platībā, noganīts “vistu māju” ar visu aploku pārvieto uz nākamo vietu. Saimniekiem vaicājam par paaudžu nomaiņas iespējām, uz ko viņi atbild, ka pagaidām viņu trīs bērni strādā citos darbos un neplāno pārņemt saimniecību, taču nākotnē viņi cer, ka vecākā meita šo biznesu pārņems.

Divos mācību brauciena objektos sastopamies ar piena pārstrādi. Vienā no tiem pārstrādā govs pienu dažādos sieros. Tos nogatavina 3, 6, 9 un 12 mēnešus. nogatavināšanas process ir gana sarežģīts, tādēļ siera cenas arī ir dažādas. Otra saimniecība, kurā pārstrādā kazas piena produkciju sierā, kā arī izgatavo kazas gaļas produktus. Saimnieko bioloģiski, saražotos produktus ved uz vietējiem tirdziņiem un pārdod uz vietas saimniecībā.

Saimniecība “Highland Catle von Winden” nodarbojas ar Hailanderu šķirnes liellopu audzēšanu, tā dibināta 2003. gadā  sākotnēji kā saimnieka hobijs, lai apsaimniekotu 2000 m² zemi, šobrīd apsaimnieko 25 ha zemes, kur ierīkotas ganības 60 dzīvniekiem un lopbarības sagatavošanas platības. Šīs šķirnes liellopi aug lēni, taču gaļas pircēji to novērtē kā ļoti labu un kvalitatīvu, ar teicamām īpašībām. Vidēji no viena dzīvnieka iegūst 400 kg gaļas, labākos gabalus var pārdot pat līdz 17 eiro/ kg, sliktākos sagatavo desās pie tuvākā miesnieka, kas saimniecībai arī nodrošina dzīvnieku nokaušanu. Tā kā ganāmpulks un apsaimniekotās platības nav lielas, tad darbs pie ganāmpulka ir tikai saimnieka ziņā, taču viņš ļoti atbalsta kaimiņu kooperāciju dažādos darbos barības sagatavošanā. Jāatzīst, ka dažādu dienestu birokrātija un prasības arī saimniekam nav pa prātam. Pagājušā gada sausums bija skāris arī šī reģiona lauksaimniekus, kas, protams, atsaucies gan dzīvsvara pieaugumā, gan barības nodrošināšanā, taču šobrīd jau saimniecībā tiek gatavota barība jaunajai sezonai. Arī šis saimnieks atzīst, ka paaudžu nomaiņa saimniecībā būs liela problēma, lai gan saimnieka ģimenē ir trīs bērni.

Brauciena laikā apmeklējām dažādas saimniecības, gan apsaimniekoto platību, gan dzīvnieku un šķirnes izvēles ziņā. Pārliecinājāmies, ka pilnīgi visās saimniecībās tiek attīstītas dažādas nozares vai radīta pievienotā vērtīb, pārstrādājot un pārdodot produktu. Līdzīgi kā Latvijā, Vācijā ir paaudžu maiņas problēma, un to atzīst arī paši saimnieki, taču vienlaicīgi tiek domāts par dažādu nišas produktu un veselīgas pārtikas produktu ražošanu un pārdošanu. Vienlīdz svarīgi ir sabalansēt ražošanu ar labām kaimiņu attiecībām, jo lielākoties saimniecības atrodas nelielos ciematos. Vēlreiz pārliecinājāmies, ka Vācijas lauksaimnieki par savu saražoto produkciju  – pienu, gaļu, olām u.c. – saņem vismaz par trešdaļu vairāk, taču izmantojamo resursu – degvielas, elektrības, minerālmēslu cenas ir vienā līmenī ar mums.

Saimniecību un mežu apmeklējumi tiek nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Zaiga Blaua,

 LLKC Limbažu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante