Paaugstināta somatisko šūnu skaita cēloņi pienā un to novēršanas iespējas

Piena lopkopībā viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir piena kvalitāte. Somatisko šūnu skaits pienā ir viens no veselības rādītājiem slaucamo govju ganāmpulkā. Subklīniski un klīniski mastīti tiek uzskatīti par visdārgāko saslimšanu slaucamo govju ganāmpulkos. Piena ražotājam ir svarīgi saprast, ar kādām izmaksām – gan tiešām, gan netiešām – saimniecībā ir jārēķinās subklīnisku un klīnisku mastītu gadījumos. Galvenais ir noteikt, kas ir šie cēloņi, kas ietekmē paaugstinātu somatisko šūnu skaitu, un kā situāciju uzlabot. 2019. gadā LLKC ierīkoja demonstrējumu z/s ,,Spēkoņa” Daugavpils novada Līksnas pagastā par paaugstināta somatisko šūnu skaita cēloņiem pienā un to novēršanas iespējām slaucamo govju ganāmpulkā (LAD līguma Nr. LAD160419/P23). Šī gada 23. septembrī vairāk nekā 60 dalībnieki pulcējās saimniecībā organizētajā lauka dienā, kurā iepazīstinājām ar demonstrējumā paveikto. Saimniecības īpašnieki pastāstīja par saimniecības mērķiem un dalījās ar savu pieredzi.

Ierīkojot demonstrējumu piena liellopu saimniecībā, tika veidotas divas slaucamo govju grupas: vienā grupā – govis, kurām tranzītperiodā (3 nedēļas pirms atnešanās un 3 nedēļas pēc atnešanās) ir diagnosticēts un ārstēts mastīts, vielmaiņas vai ginekoloģiskas slimības; otrā grupā – govis, kuras tranzītperiodā nav slimojušas ar minētajām slimībām. Cietstāves periodā pirms atnešanās govīm ar ekspresmetodi tika noteikts urīna pH, ķermeņa kondīcijas vērtējums, pēc atnešanās periodā (10. diena) ar ekspresmetodi noteiktas ketonvielas un glikozes līmenis asinīs.

Demonstrējuma laikā, lai pareizi izvēlētos ārstēšanas līdzekļus, laboratoriski izolētajiem mastīta ierosinātājiem tika veikta jutības pārbaude uz 12 antibiotikām. Mastīts ganāmpulkā var parādīties divējādi: klīniskais, kas ir redzams, un subklīniskais, neredzamais mastīts. Saimniecībās subklīniskie mastīti rada vienus no vislielākajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, jo infekcija ilgā laika periodā samazina izslaukumus. Saimnieki bieži par to nemaz neaizdomājas, jo tas ir piens, kas nekad no govs nav ticis izslaukts.

Par šo tēmu pasaulē ir bijis daudz pētījumu, kas pierāda apgrieztu proporciju starp paaugstinātu somatisko šūnu skaitu un samazinātu izslaukumu. 1. tabulā ir parādītas sakarības starp somatisko šūnu skaitu, turpmāk (SŠS) un izslaukuma samazinājumu.

      1. tabula

Neiegūtā piena daudzums atkarībā no somatisko šūnu skaita      

Pirmajā grafikā var aplūkot situācija kas izveidojās demonstrējuma saimniecībā.

1. grafiks

Grafikā redzams, ka problemātisko govju grupā somatisko šūnu skaita paaugstināšanās tendence turpina būt augstāka nekā govīm bez veselības problēmām. Vielmaiņas problēmas tranzītperiodā būtiski ietekmē paaugstinātu SŠS visā laktācijā. Lai gan, vērtējot vispārējā kontekstā, SŠS ir tikai ap 200 tūkstošiem 1 ml piena. Tas atkal ir rādītājs, kad ir jāsāk uztraukties par SŠS situāciju saimniecībā. 

2. grafiks tikai pierāda apgrieztu proporciju starp paaugstinātu somatisko šūnu skaitu un izslaukuma samazinājumu.

2. grafiks

No 2. grafika redzams, ka no problemātiskajām govīm tiek izslaukts aptuveni par vienu kg piena dienā mazāk nekā veselo govju grupā. Problemātisko govju grupā ir 17 govis, un, ņemot vērā starpatnešanās intervālu, seko aprēķins tikai subklīniskiem mastītiem:

17 kg x 30 dienas = 510 kg mēnesī neiegūtais piens no 17 govīm,

510 kg x 12 mēn. = 6120 kg neiegūtais piens gadā,

6120 kg x 0,29 = 1775 EUR neiegūtā nauda.

No visiem mastītiem 99% izraisa baktērijas, kas iekļūst tesmenī. Mastītu izraisošie mikroorganismi tesmenī gandrīz vienmēr nonāk caur pupa kanāla atveri. Tādēļ izšķiroša loma tesmeņa veselības saglabāšanā ir katras govs pasargāšana no inficēšanās. Ir jānodrošina, lai pups no ārpuses būtu tīrs un tesmeņa iekšpusē darbotos organisma aizsargmehānismi jeb imunitāte. Ir trīs iespējamie inficēšanās veidi:

• Baktērijas ir citos, jau inficētos ceturkšņos vai govju tesmeņos ganāmpulkā,
• Liela baktēriju koncentrācija govju apkārtējā vidē,
• Jebkādu apstākļu izraisīta vāja pupa kanāla aizsargbarjera, kas ļauj baktērijām nonākt tesmenī, piemēram, nenoregulētas slaukšanas iekārtas.

Viena no kļūdām saimniecībābijaatšķirīgi slaukšanas aparāti, kas būtiski ietekmē tesmeņa veselību, jo govis uz jebkurām izmaiņām slaukšanas rutīnā ir ļoti jutīgas un pakļautas stresam. Jebkurš stresa faktors ietekmē oksitocīna izdalīšanos, kas ietekmē piena atdevi. Līdz ar to govīm pēc slaukšanas bija redzamas pupu tulznas un pupu keratozes pazīmes. Pupus uzreiz nevar atveseļot, ir vajadzīgs cietstāves periods, lai mikroplaisiņas spētu sadzīt.

Šī gada sākumā saimniecība investēja jaunā slaukšanas iekārtā un situācijajūtami uzlabojās. Klīniskie mastīti samazinājās par 40%.

Gada sākumā atkal tika veidotas otrā atkārtojuma govju grupas. 3. grafikā redzami šī gada SŠS    tendences starp grupām.

3. grafiks

4. grafiks

Arī šis gads pierāda, kad somatisko šūnu skaits ir palielinājies, un attiecīgi piena izslaukums ir samazinājies. Bet izkristalizējās vēl viena problēma. Saimniecībā augustā tika pieļauta nopietna ēdināšanas kļūda, un govīm veidojās izteikta subakūta spurekļa acidoze. Jau septembrī jūtami somatisko šūnu skaits abās govju grupās paaugstinājās un izslaukums samazinājās. Cēlonis tika novērsts, bet tagad tiks uzraudzīts, kādas sekas tas būs atstājis uz govju veselību. Protams zaudējumussastāda neiegūtais piens, kas ir redzams jau patlaban 4. grafikā.

Demonstrējuma saimniecībā tika konstatēti tikai vides ierosinātāji. Vides mastītu izraisa baktērijas, kas dzīvo govs apkārtnē. Ar to saprot pakaišus, guļvietas, mēslus un pārējo apkārtējo vidi. Lai izraisītu mastītu, baktērijai vienmēr jāiekļūst tesmenī caur pupa kanālu. Mastītu profilaksei jāsamazina baktēriju daudzums uz govs pupiem, apkārtējā vidē, un govīm jābūt veselām un jājūtas labi, lai varētu cīnīties ar slimības ierosinātājiem. Tika noteiktas antibiogrammas uz 12 antibiotikām, lai zinātu, kuras antibiotikas ir jutīgas uz konstatētajiem ierosinātājiem.

Saimniecībā 2020. gadā tika konstatēti šādi vides ierosinnātāji: Aerococus viridans, Streptococcus mitis/oralis, Staphylococcus chromogenes, Citrobakter freundii, Staphylococcus haemolitycus, Pseudonomas oleovarans, Staphylococcus epidermidis, Enterococcus haemolyticus, Pantoea agglomerans, Sreptococcus uberis. Šiem ierosinātājiem ir noteiktas arī antibiogrammas.

Saslimšanas gadījumā ir būtiski zināt, kādi ierosinātāji dominē saimniecībā, un attiecīgi – ar kādām antibiotikām ir vērts ārstēt saslimšanas gadījumus. Lai apzinātu situāciju saimniecībā, 10% no govju skaita ir jāizmeklē laboratoriski, lai ārstēšana būtu efektīva.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Anita Miltiņa,
LLKC Daugavpils konsultāciju biroja lopkopības speciāliste