Pagarinātais ganību periods piensaimniecībā

Ganību sezonas pagarināšana ir efektīva, ja zelmenī ir agrīnās un vēlīnās zālaugu sugas.

Ilgtspējīga ganību apsaimniekošana var piedāvāt veidus, kā piena lopiem nodrošināt labu barību, veicināt SEG emisiju samazināšanu, saglabāt augsnē oglekli, samazināt klimata pārmaiņu sekas.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2023. gadā uzsāka demonstrējumu par slaucamo govju ēdināšanu un apsaimniekošanu, ieviešot klimatam draudzīgu praksi – pagarināto ganību periodu, un izvērtēja tā ekonomisko ietekmi saimniecībā.

Demonstrējuma mērķis ir saskaņā ar Lauku attīstības plāna Agrovides intervenci “Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība” jeb EMLA, kas veicina paaugstinātu prasību izpildi lopkopībā, pielietojot dažādas emisiju mazinošās metodes, un sniedz ieguldījumu vides ilgtspējas uzlabošanā.

 Saimniecības raksturojums

Demonstrējums ierīkots Valmieras rajona Ramatas pagasta zemnieku saimniecībā “Rijaskalni”, kas specializējas piena lopkopībā. Saimniecībā ir 50 slaucamās govis un tā apsaimnieko 101 ha zālāju. Saimniecībā ganāmpulka 365 dienu vidējā ražība pārsniedz 10 t piena no govs, tauki pienā 3,71 %, olbaltums 3,35 %.

Demonstrējuma gaitā izveidotas divas govju grupas: viena ar atnešanos vasaras periodā, otra ziemas periodā, kad govis atrodas kūtī. Ganību periodam tika sagatavots ganību apsaimniekošanas plāns un veikta sausnas uzskaite ganību zālē. Abu periodu govīm tika fiksēta un salīdzināta ķermeņa kondīcija pirms atnešanās un ap 150. dienu. Salīdzinātas laktācijas līknes un ražības rādītāji.

Ganību apsaimniekošana

Lai iegūtu informācija par ganību apsaimniekošanu, tika izmantota mūsdienīga sausnas noteikšanas mērierīce Grasstec plate zāles sausnas daudzuma mērīšanai. Tā ļauj iegūt datus par sausnas izmaiņām pirms un pēc ganīšanas un no tiem aprēķināt apēsto zāles sausnas daudzumu. Mērītājam ir platforma –precīza ierīce ganību zāles vidējā augstuma mērīšanai attiecībā pret ganību blīvumu, un tā uzrāda sausnas daudzumu kilogramos uz hektāru.

Saimniecībā mērījumi notika 2023. gada ganību periodā, katrā ganību aplokā uzsākot ganīšanu un pēc noganīšanas. Jo vairāk paraugu analizē vienā aplokā, jo mazāka ir kļūdu robeža. Vidēji uz 2 ha aploku tika veikti 120–150 mērījumi. Lielākajai daļai aploku zelmeņi nebija viendabīgi, bija gan labi zāles apgabali, gan nabadzīgu zālāju vietas. Tika nodrošināts, lai mērījumā būtu iekļauti visu veidu zonu paraugi. Paraugi tika ievākti ik pēc 3 soļiem, vienmērīgi ejot, lai veidotos reprezentatīva datu kopa.

Ganību sezona tika uzsākta 13. maijā. Sezonas sākumā pastāvīgām ganībām tika izmantoti 12,7 ha, kas sadalīti 6 aplokos, ar platību 2–3 ha katrā. Jo mazāka ir vidējā ganību platība uz vienu govi, jo mazāk notiek nevajadzīga dzīvnieku pārvietošanās, meklējot barību. Protams, samazinot vienam dzīvniekam paredzēto ganību platību, aploki jāmaina biežāk, un zelmenim jābūt kvalitatīvam.

Ganīšana tika uzsākta pirmajā aplokā, kas ir tuvāk novietnei, tas ir saimniecībā pēdējais atjaunotais, pārsēts pirms diviem gadiem ar stiebrzāļu maisījumu. Pārējie 5 pastāvīgie aploki pārsēti pirms vairāk nekā 5 gadiem. Pēc pirmās lopbarības novākšanas ganībām papildus paredzēti 15 ha zālāju.

Kopumā tātad tika izveidoti 5 aploki – 3 pastāvīgie un 2 mobilie. Visi aploki tika appļauti pēc noganīšanas otrās reizes 2023. gada sezonā un 4 reizes saņēma mēslojumu ( NPK 15; 15; 15), pirmajā reizē 150 kg uz 1 ha, otrajā reizē pa 100 kg uz 1 ha.

Nokrišņi un gaisa temperatūra

2023. gada sezonā ļoti svārstījās temperatūra un nokrišņi. Ganību ataugšanu ietekmē ne tikai zālāju botānika un apsaimniekošana, bet arī nokrišņu daudzums un temperatūras svārstības. Zālāju pavasara augšana sākas, kad diennakts vidējā temperatūra sasniedz 3–5 °C. Pavasara aukstās naktis un vēlās salnas līdz 9. maijam un jūnija pirmās dienās ar temperatūru līdz pat -5 °C aizkavēja zāles augšanu.

1. attēls. Gaisa temperatūra, 01.05.2023.–20.10.2023. LVĢMC Rūjienas meteoroloģiskā stacija

Pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Rūjienas meteoroloģiskās stacijas datiem redzam, ka aukstās naktis turpinās līdz pat jūnija sākumam. Attēlā iezīmēta govs komforta robežtemperatūra +20 °C, virs kuras jau samazinās barības uzņemšanas spēja un līdz ar to produktivitāte. Kā redzams 1. attēlā, daudz šādu dienu bija vērojamas gan jūnijā, gan augustā.

2. attēls. Nokrišņu daudzums, 1 h summa, mm, 01.05.2023.–19.10.2023. LVĢMC Rūjienas meteoroloģiskā stacija

2023. gada vasara iesākās ar lielu sausumu. Pēc Rūjienas stacijas datiem maijā lietus bija tikai 4 dienas ar 3,7 mm nokrišņu, jūnijā 5 dienas un kopā 19,5 mm nokrišņu. Jūlijā jau lija 14 dienas un 46,9 mm nokrišņu mēnesī. Pēc Latvijas klimatiskā standarta nokrišņu norma vasaras mēnešos ir vidēji 70 mm. Augusta mēnesī nolija lietus jau virs normas – 95 mm, un tad atsākās zāles augšana.

3. attēls. Ganību ražības rādītāji vasaras mēnešos

Pēc mērījuma rezultātiem (3. attēls) redzam, ka augustā palielinājās gan zāles garums, gan nedaudz bija vērojams lielāks apēstās sausnas daudzums uz vienu govi. Augusta vidū paaugstinājās arī gaisa temperatūra, 16. augustā pat līdz +29 °C, kas negatīvi ietekmēja apēsto zāles daudzumu. Govīm izslaukumi ir stabili, ja apkārtējās vides temperatūra ir robežās -12 līdz +21 °C. Ja apkārtējā temperatūra būs augsta, govis ēdīs mazāk, lai mazāk ražotu ķermeņa siltumu, un līdz ar to samazināsies arī izslaukums.

No 6. oktobra strauji kritās gaisa temperatūra, naktīs jau bija mīnus grādi un pirmās sniega pārslas. Saimniecībai pagarinātais ganību periods 160 dienas noslēdzās 19. oktobrī, kad diennakts vidējā temperatūra bija ap -3 °C. Oktobrī arī nokrišņi saimniecības teritorijā bija virs normas – 91 mm (norma 74,8 mm). Ganību ceļi un ganību zelmenis tika pārslogots (izbradāts), tika novērota govju veselības pasliktināšanās (kāju un nagu problēmas).

Ganību sastāvs

Ganības saimniecībā nav laistāmas, un vasaras karstuma periodi prasa ar nopietnāku attieksmi pieiet ganību botāniskajam sastāvam, ieviešot vairāk sausumizturīgu kultūraugu, tiesa, šādi zālaugi ātrāk pārkoksnējas.

Mitruma trūkums, kā arī paaugstināta temperatūra atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz zelmeņa kvalitāti – samazinās lapu īpatsvars ražā, kā rezultātā samazinās arī proteīna saturs. Tas ir likumsakarīgi, jo zāles lapās proteīna saturs ir augstāks salīdzinājumā ar stiebriem, un pēc noganīšanas zelmenī pieaug stiebru īpatsvars, jo zāles augšējā, lapotākā daļa tiek apēsta.

Ilggadīgajām ganībām ir vairākas priekšrocības: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu uzturēšana, oglekļa piesaistīšana un dzīvnieku veselības uzlabošana. Vecajos zelmeņos dominē baltais āboliņš. Kamolzāle, sarkanā auzene, pļavas auzene un timotiņš labāk aug mitrā pavasarī, kaut arī vēlāk labi iztur sausumu. No platlapjiem jeb nezālēm zelmenī sastopamas ceļtekas, pienenes u.c. mazāk zelmeni ietekmējošas zāles.

Ganību sezonas pagarināšana ir efektīva, ja zelmenī ir agrīnās un vēlīnās zālaugu sugas.

Saimniecībā zālāju laukus atjauno ik pēc 5 gadiem, tos pārarot, pamatmēslojumu nodrošinot ar organisko mēslojumu. Lielākoties ganībām izmanto zālāju sēklu maisījumu: 25 % tauriņziežu, 75 % stiebrzāļu. 2023. gada pavasarī sēts universālais maisījums, kura sastāvā 15 % sarkanā āboliņa, 10 % baltā āboliņa, 20 % timotiņa, 35 % daudzgadīgās airenes, 10 % pļavas auzenes, 10 % pļavas skarenes. Zālājam par virsaugu izmanto auzas. Maisījumā lielākā daļa ir ganību airene, kuras augšanai nepieciešams silts un mitrs laiks, tā cieš no pavasara nakts salnām un nav ilga sausuma izturīga. Timotiņš ir pieticīgāks, bet ar zemāku ataugšanas spēju, sevišķi sausās vasarās. Apakšzāles – pļavas auzene un skarene – ir pieticīgas, ar dziļu sakņu sistēmu, pacieš īslaicīgu sausumu un pēc noganīšanas labi ataug.

Ļoti svarīgi ganībās ir uzturēt vienmērīgu, nepāraugušu ganību zelmeni, lai nebūtu negatīvas zāles kvalitātes izmaiņas, līdz ar to piena izslaukumu svārstības. Zelmenim pāraugot, NDF saturs sausnā palielinās par 15–20 %, līdz ar to palielinās nesagremojamās kokšķiedras daļa, samazinās apēstās zāles daudzums.

Govs ganībās spēj apēst līdz 80 kg zāles, taču tas iespējams tad, ja NDF saturs ir 40–45 %. Ganību zelmeņa botāniskajā sastāvā, sākot ganīšanu maijā, bija mazāk tauriņziežu, kas izskaidrojams ar to lēnāko attīstību pavasarī. Pēc 1. zāles noganīšanas un arī appļaušanas strauju attīstību sāka baltais āboliņš. Veģetācijas perioda beigās palēninās virszemes zaļās masas pieauguma tempi un notiek dzinumu veidošanās un iesakņošanās. Demonstrējuma laikā gaisa temperatūra zem 5 °C iestājās 5. oktobrī, apstājoties zāles veģetācijai, 10. oktobra naktī Rūjienas novērojumu stacijā fiksēti -2,7 °C.

Saimniecības pagarinātā ganību perioda 160. dienā 19. oktobrī vidējā diennakts temperatūra bija tikai 1,18 °C un sniga sniegs. Ieteicams būtu ganīšanu pabeigt 25–30 dienas pirms pastāvīgo salnu iestāšanās vai kad vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +10 °C (pēc E. Sovera). Ganīšana rudenī jābeidz ar aprēķinu, lai līdz salnām izaugtu 10–12 cm garš zelmenis (A. Adamovičs, “Zālāju ierīkošana un izmantošana”, 2017).

Kūtsmēslu apsaimniekošana

Pagarinātā ganību sezona palīdz samazināt uzglabāto kūtsmēslu daudzumu un veido zemākas metāna emisijas no zarnu fermentācijas. Ja govis mazāk laika pavada telpās, tad pastāv mazāka iespēja, ka fēces sajauksies kopā ar urīnu, kas sekmē amonjaka veidošanos. Govju ganīšanās ilguma pagarināšana ir viena no iespējām lauksaimniekiem pierādīt, ka tiek veikti pasākumi amonjaka emisiju samazināšanai. Pētījumos noskaidrots, ka viena govs atrodoties ganībās 8 stundas, tur atstāj 17,5 kg mēslu un 11,3 kg urīna. Tomēr jārēķinās, ka zelmenis zem govju mēsliem izdeg, un vēlāk tukšo vietu aizpilda nezāles un mazvērtīgie zālaugi. Ekskrementu vietās augušo zelmeni dzīvnieki neēdīs. Aprēķināts, ka katra govs padara praktiski neizmantojamus 120 m² ganību zāles. Lielākie laukumi veidojas gar ganību ceļu malām un pie katra aploka ieejas. Saimniecībā ar 50 govīm neapēstie zāles laukumi veido 0,45 ha, kas ir jau 20 % no aploka lieluma.

Ķermeņa kondīcija

Govīm ķermeņa kondīcijas vērtējām nedēļu pirms atnešanās, tā ir vizuāls parametrs, kas raksturo govs zemādas tauku slāni. Saimniecībai nav iespēju izveidot atsevišķu cietstāvošo govju grupu ziemas periodā, un tādēļ uz atnešanās laiku govis bija ar kondīciju virs 3,5 balles.

Arī demonstrējuma grupā 6 govis tika novērtētas kā aptaukojušās. Lai govis neaptaukotos, svarīga ir to pareiza ēdināšana laktācijas otrajā fāzē un cietstāves periodā. Ja visu cietstāves periodu dzīvnieku ēdina ar tādu pašu barības devu kā slaucamās govis, tad pastāv risks, ka dzīvnieks aptaukosies. Laktācijas sākuma fāzē govis daudz enerģijas tērē piena ražošanai un vielmaiņai, līdz ar to veidojas negatīvā enerģijas bilance. Tai raksturīga tauku, olbaltumvielu un minerālvielu uzkrājumu mobilizācija. Līdz ar to dzīvnieks šīs vielas vairāk tērē nekā uzņem, tāpēc palielinās risks saslimt ar ketozi, kas izraisa piena produktivitātes zudumus un dzīvnieka veselības stāvokļa pasliktināšanos. Pirms atnešanās periodā vēlamā kondīcija ir 3–3,5 punkti – līnijas forma starp gūžas un sēžas pauguriem ir U veida, gūžas un sēžas pauguri redzami, astes sakne un krustu saites labi redzamas.

Darbs demonstrējumā tiek turpināts LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P5.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Rita Gluha,
LLKC Valmieras KB lopkopības konsultante