​Precīzās ēdināšanas nozīme slaucamo govju ganāmpulkā, urīnviela kā proteīna izmantošanu ietekmējošais faktors

Ģimenes saimniecības ir plašāk pārstāvētā saimniecību grupa Latvijas piensaimniecības sektorā. Tāpēc nozīmīgi ir padarīt efektīvāku šo saimniecību grupu ikdienas saimniekošanas modeli, kur, iegūstot un analizējot saimniekošanas rādītājus, var atklāt un analizēt problēmas, un sagatavot racionālus ieteikumus, kā veikt saimniecības tālāko darbību.

Saimniecības, kurās slaucamo govju skaits ir līdz 100 govīm, ir apsaimniekojamas ģimenes pašas spēkiem, izmantojot pavisam nelielu piesaistītā darbaspēka apjomu. Tajā pašā laikā šīm saimniecībām ir savas saimniekošanas metodes, kas veidojušās, modernizējot saimniecības.

Modernajā piena lopkopībā precīzai saimniekošanai ir liela nozīme. Situācijā, kad nepastāv piena kvotas un nav drošības par piena cenu noturīgumu, saimniecībām jāstrādā ar pēc iespējas augstāku efektivitāti. Tas nozīmē, ka tiek saražots pietiekams enerģētiski koriģētā piena daudzums uz katru izēdināto sausnas kg. Labākajās piensaimniecībās Eiropā tas ir 1,65 kg piena. Ēdināšanas apsaimniekošana ir viena no būtiskākajām sadaļām, lai iegūtu augstu ganāmpulka apsaimniekošanas efektivitāti. Ar apsaimniekošanu saprotam kā rupjās lopbarības kvalitātes uzlabošanu, tā barības devas sabalansētību, tās nemainīgumu ikdienā, ka arī barības regulāru padevi dzīvniekiem. Ar barības devas sabalansētību un nemainīgumu var panākt augstu barības apēdamību, līdz ar to tiek nodrošināta laba spurekļa veselība. Labākajos ganāmpulkos sausnas apēdamība Latvijā ir pat 28 kg. Apēdamības lielums būtiski ietekmē piena izslaukumu. Protams, efektivitāti ietekmē novietne, kuru izmainīt bez investīcijām ir neiespējami, bet nereti, veicot nelielus ieguldījumus, var uzlabot dzīvnieku labturību. Ikdienas apsaimniekošanas precizitāte rada ienesīgumu. Katrā saimniecībā vienmēr ir savas problēmas, kuras jāizvērtē, jāanalizē un jārod atbilde.

Precīzas ēdināšanas analīze ietver urīnvielas satura noteikšanu pienā. Tas raksturo, cik pilnvērtīgi dzīvnieks pārstrādā proteīnu un cik optimāli ir vielu maiņas procesi tā organismā. Urīnviela ir slāpekli (N) saturošs ķīmisks savienojums, kurš rodas slaucamo govju vielmaiņas procesā nierēs un aknās no amonjaka (NH₃), un to caur nierēm, ar urīnu, kā arī ar siekalām un pienu izvada no organisma. Urīnvielas saturs šajos sekrētos ir atkarīgs no proteīna un enerģijas nodrošinājuma organismā. Augsts olbaltumvielu līmenis normāla enerģijas nodrošinājuma gadījumā, tāpat kā normāls olbaltumvielu līmenis zema enerģijas nodrošinājuma situācijā, noved pie paaugstināta urīnvielas satura pienā. Šo rādītāju, tāpat kā piena tauku un olbaltumvielu saturu, var kontrolēt ikmēneša piena analīzēs un var izmantot kā govju sabalansētas ēdināšanas rādītāju. Par optimālu urīnvielas daudzumu pienā uzskata 15 līdz 30 mg dL^-1 (Geerts et al., 2004 no Ruska, 2014).

Zinot urīnvielas saturu pienā, var sakārtot barības devu un uzlabot proteīna izmantošanu. Svarīgi govi nodrošināt ne tikai ar sabalansētu barības devu, bet sekot, vai viņa spēj to sagremot un izmantot. Paaugstināts urīnvielas daudzums pienā norāda uz: neefektīvu proteīna izmantošanu govs organismā (bieži), proteīna pārāk lielu devu (reti), enerģijas trūkumu barības devā (biežākā problēma, ēdinot govis).

Izmēģinājuma mērķis bija analizēt piena lopkopības ganāmpulka apsaimniekošanas efektivitāti ģimenes saimniecībā; veikt fizioloģiskajām vajadzībām atbilstoša slaucamo govju ēdināšanas tipa ekonomisko un zootehnisko izvērtējumu; analizēt ēdināšanas ietekmi uz produktivitāti.

Materiāls un metodika

Izmēģinājums tika ierīkots Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecībā “Kalni”. Izmēģinājums veikts laika periodā no 2017. gada marta līdz 2018. gada oktobrim. Saimniecībā tiek apsaimniekoti 145 liellopi, no kuriem 75 ir Holšteinas sarkanraibās (HS) un Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes slaucamās govis. Novietnē ir nepiesietā turēšanas sistēma. Slaucamo govju vidējais izslaukums bija ap 10 000 kg no vienas govs gadā, kas ir būtiski augstāk par vidējiem rādītājiem Latvijā.

Tā kā saimniecībā govju skaits nav liels, tad ganāmpulkā ir tikai viena slaucamo govju grupa. Atsevišķi tiek turētas cietstāves grupas govis, un govis 3 nedēļas pirms atnešanās līdz atnešanās brīdim. Tad govi nodala atsevišķā atnešanās boksā. Dzīvnieki tiek ēdināti ar totāli maisīto barību (TMR). Barības maisījums tiek gatavots vienreiz dienā pēc iepriekš sastādītās barības devas.

Rupjā lopbarība tiek glabāta kaudzēs un tranšejās. Katrai kaudzei un tranšejai veic lopbarības analīzes. Lai analizētu dzīvnieku veselības stāvokli un pareizi apsaimniekotu ganāmpulku, saimniecībā regulāri tiek uzskaitīti ražošanas rādītāji un tiek veikta analīze, ko izmanto par pamatu saimnieciski svarīgu lēmumu pieņemšanai un tālākai darbībai.

Lai sasniegtu izmēģinājuma mērķi, tika analizēti saimniecības pārraudzības rādītāji: izslaukums, tauku un olbaltumvielu saturs (%), somatisko šūnu skaits (ŠSS) tūkst. mL^-1 un urīnvielas saturs mg dL^-1. Uzskaitīts servisa perioda (SP) un starpatnešanās intervāla (SAI) ilgums dienās. Tika veikta sausnas apēdamības uzskaite, vēršot īpašu uzmanību uz kopējo slaucamo govju grupu. Tika veiktas rupjās lopbarības analīzes; izvērtēta govju apsaimniekošana pēcatnešanās periodā. Veikta nagu apstrādes rezultātu izpēte un analīze. Uzskaitīti un analizēti govju likvidēšanas iemesli.

Pētījuma rezultāti

Par saimnieciskās darbības rādītājiem piena lopkopības saimniecībās var spriest pēc izslaukuma un dzīvnieku veselības. Lai novērtētu situāciju ganāmpulkā, ik mēnesi tika sekots līdzi piena pārraudzības datiem (1. att.). Tie vistiešāk atspoguļo, kā norit slaucamo govju ēdināšanas process saimniecībā. Tāpat, izmantojot pārraudzības datus, tika veiktas nepieciešamās korekcijas apsaimniekošanā. Šāda veida datiem ir liela loma saimnieciskās darbības analīzē.

1. attēls. Vidējais izslaukums no govs dienā

Uzsākot izmēģinājumu, 2017. gada martā pārraudzības kontrole tika veikta 60 govīm. Slaucamo govju vidējais izslaukums bija 29,2 kg dienā. Pakāpeniski tika veikta barības devas korekcija jau nākamajā mēnesī, vidējais izslaukums no govs bija palielinājies par 2 kg. Izslaukums turpināja palielināties arī nākamajos pārraudzības mēnešos, kad slaucamo govju skaits bija no 62 līdz 65 govīm.

Izmēģinājuma laikā z/s “Kalni” slaucamo govju izslaukums bija noturīgs abu gadu periodā, neraugoties uz 2018. gada vasaras karstumu, kad govīm bija viens no lielākajiem karstuma stresiem, ar kādu sastapušās Latvijas saimniecības. Karstajā periodā tika pilnībā mainīta barības deva, kas bija atbilstoša dzīvnieka labsajūtas maksimālai uzlabošanai un barības vielu papildu patēriņam sevis dzesēšanai. Saimniecībā gadu no gada, arī šogad, tika veikti uzlabojumi dzīvnieku komforta nodrošināšanai.

Izslaukuma svārstības pa mēnešiem tika analizētas saistībā ar sausnas uzņemšanu. Izslaukuma noturību ietekmē barības deva, kas ikdienā tiek piedāvāta govīm no barības galda. Savukārt barības devu ietekmē rupjās lopbarības kvalitāte bedrē (kaudzē), tās svārstības, ikdienas TMR koncentrācija, tās vienveidība. Lopbarības sausnas un tajā esošo kvalitatīvo rādītāju svārstības ievērojami ietekmē barības šķirošanu, ko veic govis uz barības galda.

Slaucamo govju piena sastāva rādītājus ietekmē dzīvnieku šķirne, ēdināšana, laktācijas fāze, komforts un apsaimniekošanas veiksmes un neveiksmes, kas nosaka optimālo servisa periodu un notur ganāmpulku vēlamajās slaukšanas dienās. Tauku saturs pienā raksturo barības apēdamību. Tā ne vienmēr ir saistīta ar barības kvalitāti, bieži to ietekmē komforta trūkums.

Neskatoties uz to, ka saimniecībā ir liels Holšteinas melnraibās šķirnes govju īpatsvars, vidējais tauku saturs tikai dažus pētījuma mēnešus bija zemāks par 4,0% (2. att.).

2. attēls. Vidējais tauku saturs pienā izmēģinājuma laikā

Piena olbaltumvielu saturs (3. att.) ir ēdināšanas efektivitātes un spurekļa darbības rādītājs. Nemainīgi augsts olbaltumvielu saturs rāda, ka saimniecībā govju ēdināšanas apsaimniekošana ir nemainīgi augstā līmenī.

3. attēls. Vidējais olbaltumvielu saturs pienā izmēģinājuma laikā

Ja piena olbaltumvielu saturs ir ap 3,0% vai zemāks, tas liecina par barības devas enerģijas un/vai proteīna nepietiekamību.  Spurekļa veselība ir būtisks olbaltumvielu satura atspoguļotājs.

Lai noskaidrotu proteīna un enerģijas līdzsvaru barībā, tika kontrolēts urīnvielas saturs pienā (4. att.). Vadoties pēc urīnvielas analīzēm, tika veiktas korekcijas barības devā. Urīnvielas rādītājs virs optimālās robežas 30 mg dL^-1 bija 2017. gada jūnijā, kad sāka izēdināt skābbarību no jaunas skābbarības bedres, kurā, bedri atverot, parādījās augsts amonija slāpekļa daudzums. To izraisīja lucerna ar augstu proteīna, zemu sausnas saturu un augstu buferkapacitāti. Urīnvielas daudzums pienā raksturo, cik pilnvērtīgi dzīvnieks pārstrādā barības devas proteīnu. Augsts olbaltumvielu līmenis pietiekama enerģijas nodrošinājuma apstākļos, tāpat kā pietiekams olbaltumvielu līmenis ar zemu enerģijas nodrošinājumu barībā noved pie paaugstināta urīnvielas satura pienā. Urīnvielas saturs tiek izmantots kā govju sabalansētas ēdināšanas rādītājs, tādēļ par maksimāli izmantotu barības proteīnu piena ražošanai liecinās vidējais urīnvielas saturs pienā 20–25 mg dL^-1.

4. attēls. Vidējais urīnvielas saturs (U) pienā un ar pienu izdalītais amonjaka daudzums (A) dienā

Urīnvielas saturu pienā izmanto ne tikai kā sabalansētas govju ēdināšanas rādītāju, bet to var vērot, lai prognozētu ar pienu izdalīto amonjaka (NH₃) daudzumu apkārtējā vidē. Starp šiem rādītājiem pastāv cieša korelācija (Burgos et al., 2010).

Tas redzams arī 4. att., kad izmēģinājuma laikā 2017. gada jūnijā vidējais urīnvielas saturs bija paaugstināts (35,6 mg dL^-1), vidējais amonjaka daudzums, ko govs izdala ar pienu dienā, bija augstākais visā pētījuma laikā (108,6 g dL^-1).

Tesmeņa veselības rādītājs ir somatisko šūnu skaits (ŠSS) pienā (5. att.). 

5. attēls. Vidējais somatisko šūnu skaits pienā

Saimniecībā vidējais SŠS pienā izmēģinājuma mēnešos bija mainīgs, vairākus mēnešus 2018. gadā pat pārsniedzot 300 tūkstošus 1 mL piena. Tas liecina, ka nepieciešami uzlabojumi guļvietu un kūts konstrukcijā, lai gan guļvietās ir matrači.  

Būtisks pasākums, veicot izmēģinājumu, bija izsekot sausnas apēdamībai (6. att.), kas bija viens no mūsu izmēģinājuma mērķiem.

6. attēls. Vidējā sausnas apēdamība dienā

Sausnas apēdamības pietiekamība pret iegūto izslaukumu norāda ne tikai pareizi sabalansētu barības devu, bet komforta pietiekamību un barības apsaimniekošanas veiksmi – rupjās barības ar labām garšas īpašībām, barības devas vienādo koncentrāciju un barības šķirošanas izslēgšanu (Hutjens, 1998).

Ja barības deva slaucamo govju ganāmpulkā līdz izmēģinājuma sākumam bija aprēķināta 22,5 kg sausnas uzņemšanai, tad, veicot precīzu devas apēdamības kontroli, noskaidrojām, ka reālā sausnas uzņemšana sasniedz pat 24,8 kg. Sausnas kg izmaksas svārstījās robežās 0,12–0,15 eiro kg^-1. Jo devas apēdamība augstāka un rupjās lopbarības sagremojamība labāka, jo sausnas kg cena ir mazāka. Sausnas apēdamības svārstības bijušas ievērojamas – 4 kg robežās divu gadu mērījumos. Var atzīmēt, ka 24 kg sausnas apēdamība ir pietiekami augsts rādītājs 10 000 kg izslaukumam (Vandehaar, Black, 1991). Turpinot izslaukuma kāpināšanu, jāpanāk sausnas apēdamības pieaugums. Tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem piensaimniecībās. Ja barības devā ir rupjā lopbarība ar zemu sagremojamību, tad varam prognozēt zemāku apēdamību. Barības devas apsaimniekošanas kvalitāte izpaužas kā izsekojamība tam, lai katru dienu tiktu sagatavots maisījums ar vienādu barības vielu koncentrāciju. Ja tas neizdodas, tad jāmeklē un jānovērš iemesli.

Tādēļ nepieciešams veikt rupjās lopbarības ķīmiskās analīzes (1. tab.). Rupjās lopbarības (zāles skābbarības) kvalitāte liecina, ka, NDF sagremojamība ievērojami labāka bija 2018. gada zāles skābbarībā. Tas nozīmē, ka kokšķiedras izmantošana notika efektīvāk. No kokšķiedras govs ražo piena taukus, bet tāpat tā ietekmē rupjās lopbarības %, ko liek barības devā (Vandehaar, Black, 1991). Vēlams, lai rupjās barības NDF sagremojamība būtu virs 70%. Ja iegūstam augstu sagremojamību, tad labāk tiek izmantots barības proteīns un enerģija.

1. tabula. Zāles skābbarības kvalitātes rādītāji

Kā labas barības devas apsaimniekošana jāmin barības devas vienādā koncentrācija (2 . tabula). 

2. tabula. Totāli maisītās devas (TMR) paraugs slaucamo govju grupai

Veicot uzskaiti un analīzi, atklājām, ka šeit ir jāuzlabo barības devas homogenitāte, jo katru dienu govis saņem citādas koncentrācijas barības devu, kas nevar nodrošināt pareizu un efektīvu barības vielu izlietojumu. Tāpat saimniecībai to būtu lietderīgi panākt, lai iegūtu maksimālu iepirkto barības līdzekļu pārstrādi pienā. Veicot paredzētos pasākumus, nonācām pie atziņas, ka būtiskāko ietekmi nodrošina rupjās lopbarības viendabīgums un sausnas kg ievērošana, ko ievieto un sagatavo barības maisītājā. Tāpēc svarīgi zināt un regulāri mērīt rupjās lopbarības sausnas saturu.

Piemēri:

- ja skābbarības sausna ir 25% un barības devā tā ielikta 45 kg, tad 45×0,25=11,25 sausnas kg;

- ja bedre kļūst mitrāka un tajā vairs sausnas ir tikai 20%, tad 45×0,20=9 sausnas kg, kas nozīmē, ka barības daudzums, ko ieliek mikserī, ir ievērojami mazāks, un viss barības maisījums kļūst koncentrētāks;

- ja bedre izžūst saulē un kļūst sausāka – 35% sausnas, tad 45×0,35=15,75 sausnas kg – tas norāda, ka rupjo lopbarību mikserī ieliks ievērojami vairāk. Rezultāts parasti ir tāds, ka govis  maisījumu vairs nespēj apēst, un tad saimnieks vai TMR gatavotājs sāk samazināt lopbarības daudzumu, cerot uz veiksmi.

Tātad skābbarības bedrē jākontrolē sausna, ja saimnieks vēlas panākt efektīvu barības izlietojumu. Ja ir zināms, ka devā ir 11 sausnas kg, tad ar 25% sausnu: 100/25×11=44 kg. Tas nozīmē, ka mikserī jāliek 44 kg no bedres. Ja pēc kāda laika sausnas saturs mainījies uz 28%, tad: 100/28×11=39,3 kg, un mikserī jāliek mazāks lopbarības daudzums, lai saglabājas vienāda devas koncentrācija. Spurekļa baktērijas vienādas barības devas apstākļos kļūst arvien aktīvākas un čaklākas, bet saimnieks iegūs lielāku piena daudzumu no saviem dzīvniekiem ar optimāliem piena sastāva rādītājiem, un slaucamās govis būs veselīgākas, jo spurekļa mikroorganismu aktivitāte iet roku rokā ar vispārēju labu govs veselību.

Barības devas šķirošana uz barības galda ir ļoti plašs un nopietns jautājums, jo govis mēģina arvien apēst to garšīgo, kas TMR ir spēkbarība. Parasti tās, kas veic šķirošanu, ir govis, kas atrodas laktācijas vidus posmā un laktācijas beigu posmā. Vēlāk pie barības galda pienāk ne tik aktīvās, tikko atnesušās govis, kurām paliek barība jau izšķirota, ar daudz mazāku spēkbarības saturu. Tātad saimniekam jābūt ļoti zinošam, un barības šķirošana jāierobežo līdz minimumam. To parasti veic, pārāk sausai masai pievienojot ūdeni un ievērojot rupjās barības daļiņu garumu.

Lai sekotu līdzi saimniecības barības devas pārstrādes efektivitātei, iegūto izslaukumu pārrēķina enerģētiski koriģētajā pienā (pēc vispārpieņemtās formulas Latvijā), un šo rādītāju izdala ar apēstajiem sausnas kilogramiem. Ja visas slaucamās govis atrodas vienā grupā, tad sausnas apēdamībai pret iegūto enerģētiski koriģēto piena (EKP) daudzumu jābūt virs 1,3. Par ļoti labu rezultātu (EKP kg pret apēsto sausnu) uzskata rādītāju 1,5 (Ishler, 2014). Izmēģinājumā tas bija no 1,32 līdz 1,47. Saimniecībā iegūtais piena EKP pret apēsto barības sausnu visefektīvākais bija 2018. gada jūlijā – 1,47 kg. Šādi rezultāti panākami tikai tad, kad saimniecībā tiek ieguldīts darbs ganāmpulka precīzas ēdināšanas nodrošināšanai.

Saimniekošanas efektivitāte saistāma ar informācijas ieguvi par govju veselību pēcatnešanās periodā.  Pamatā saimniecībā atkārtojas metrīts un placentas aiztures. Metrīts bija robežās 11–100%, un placentas aiztures ir robežās 8–43%. Lielākā problēma bija placentas aiztures, kuru iemesli var būt dažādi, bet viens no iespējamajiem, ko rāda starptautiskā prakse, ir katjonu–anjonu ievērošana barības devā pirms atnešanās (Fresh, 2011).

Izmēģinājuma saimniecībā cēlonis šīm problēmām atklājās hipokalcēmijā un grūtībās to novērst apsaimniekošanas rezultātā, jo pirms atnešanās govju grupa ir skaitliski maza. Barības deva tiek gatavota kopā gan cietstāves, gan pirmsatnešanās govju grupai. Cietstāves grupas govīm sausnas apēdamība vidēji dienā bija 11,02 līdz 13,06 kg.  Periodiski katram dzīvniekam tika noteikts urīna pH, izmantojot urīna testa stripus. Urīna pH pārbaude notika 10 līdz 7 dienas pirms atnešanās, 2017. gada decembrī tika veiktas urīna analīzes, lai konstatētu makroelementu sabalansētību un nodrošinājumu (3. tab.).

3. tabula. Urīna analīžu rezultāti govīm pirmsatnešanās grupā

Veiktajās dzīvnieku urīna analīzēs konstatējām, ka govīm pirms atnešanās bija paaugstināts kālija (K) un hlora (Cl), bet pazemināts nātrija (Na) līmenis. Paaugstinātais K saturs urīna analīzēs norādīja uz iespējamu hipokalcēmiju. Anjonu sāļu izēdināšana nebija pietiekami efektīva apvienotās grupas dēļ. Saimniecība uzsāka kalcija (Ca) bolu terapiju, izmēģinot un izvērtējot savai situācijai noderīgākos bolus.

Servisa periods saimniecībā bija no 105 līdz 116 dienām, kas nav optimāls, tomēr tuvs optimālajam servisa periodam. Tomēr tas parāda samērā veiksmīgu govju apaugļošanos. Servisa periods ir garāks govīm, kurām pēc dzemdībām ir placentas aizture.  Saimniecībā izmēģinājuma laikā SAI bija robežās no 379. līdz 391. dienai, kas ir ekonomiski izdevīgi.  Lai maksimāli uzlabotu apsēklošanas reižu skaitu, saimniecības darbinieki veic regulāru un atbildīgu dzīvnieku novērošanu.

Katru gadu vienu reizi saimniecība govīm veic nagu apstrādi. Kāju un nagu veselības problēmu dēļ ik gadu pasaulē brāķē ap 16–18% govju. Noskaidrots, ka govīm, kurām ir konstatētas nagu slimības, samazinās produktivitāte no 1,7 līdz 3 kg piena dienā. Izmēģinājuma saimniecībā govju kāju veselība ir ļoti labā stāvoklī. Kāju problēmas bija tikai 1,11–2,56% govju.

7. attēls. Govju likvidēšanas iemesli 2017. g.

Analizējot saimniecības 2017. gada datus, tika konstatēts,  ka viens no govju izslēgšanas iemesliem no ganāmpulka saistīts ar mazražību – 19% no visām brāķētajām govīm (7. att.). Otrs, ne mazāk svarīgs, saistīts ar neveiksmīgu apsēklošanu, kas  sastāda 14% no brāķētajām govīm, tāpat kā piena trieka un ketoze. Tikai neliela daļa govju (5%)  brāķētas mastīta un metrīta dēļ.

Secinājumi

1. Ikmēneša pārraudzības rādītājus (izslaukumu, tauku, olbaltumvielu un urīnvielas saturu) būtiski ietekmē barības galda kopējā apsaimniekošana.

2. Slaucamo govju barības devas apsaimniekošanas pamatā izvērtē, uzrauga un nosaka sausnas % svārstības.

3. Nepieciešama pastāvīga govju nodrošināšana ar barības vielām, regulāra izsekojamība barības sagatavošanai maisījumā un līdz ar to – šķirošanas samazināšana uz barības galda. Ja neveic barības devas šķirošanu izslēdzošas darbības, tad govis nonāk barības vielu deficītā.

4. Regulāri augstu izslaukumu ar optimālu piena sastāvu iegūstam situācijā, kad var uzturēt sausnas apēdamību vienā līmenī visa gada garumā.

5. Govju veselības uzskaite pēcatnešanās periodā palīdz pieņemt lēmums, kuri turpmāk ļauj samazināt piensaimniecības izmaksas.

6. Rupjās lopbarības precīzas ķīmiskās analīzes un makro un mikro elementu satura noteikšana ļauj izveidot ekonomisku barības devu un novērtēt rupjās lopbarības apsaimniekošanu.

7. Izmēģinājuma saimniecībā barības devas efektivitāte vērtējama kā augsta. Tā uzlabojas, panākot labu barības devas apsaimniekošanu un maksimālu šķirošanas izslēgšanu.  

8. Urīnvielas saturu pienā izmanto ne tikai kā sabalansētas govju ēdināšanas rādītāju, bet to var izmantot, lai prognozētu ar pienu izdalīto amonjaka (NH₃) daudzumu apkārtējā vidē.

Inese Māla,

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Antra Gražule,

piena lopkopības eksperte

Daina Jonkus,

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Izmantotā literatūra

Burgos S. A.,  Zhao Y.,  Embertson N., Mitloehner F. M. (2010) Prediction of ammonia emission from dairy cattle manure based on milk urea nitrogen: Relation of milk urea nitrogen to ammonia emissions. Journal of Dairy Science 93(6), p. 2377–2286.

Vandehaar M. J., Black J. R. (1991) Dairy Nutrition Management, Veterinary Clinics of North America: food animal practice: chapter Ration Formulation Using Linear Programming, p. 541–557.

Fresh Cow Problems how to control them, Hoard’s Dairyman, 2011, p. 18–20.

Hutjens M. (1998). Hoard’s Dairyman Feeding Quide, p. 45–49.

Ruska D. (2014) Kopproteīna un urīnvielas satura dinamika slaucamo govju pienā. Promocijas darba kopsavilkums. Jelgava,  55. lpp.

Ishler V. (2014) Calculating feed efficiency. [Tiešsaiste] [skatīts 2018. gada 1. novembrī] Pieejams: https://www.progressivedairy.com/topics/feed-nutrition/calculating-feed-efficiency.