PVD: biodrošība – katra putnu audzētāja pienākums

Saruna ar Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru MĀRI BALODI par situāciju ar putnu gripu un iemesliem, kādēļ biodrošības pasākumu ievērošanai novietnēs PVD šajā pavasarī seko īpaši rūpīgi.

– Putnu gripa visbiežāk tiek konstatēta Eiropas centrālajā daļā. Kādēļ šogad sacelta tik liela trauksme Latvijā?

– Katru gadu putnu gripa, tāpat kā citas gripas, pasaulē cirkulē, tās parādās un pazūd. Šogad situācijā Eiropā, īpaši ES, ir vēl nebijusi, ar milzīgu saslimšanas intensitāti. Līdz februāra beigām ir skarta vairāk nekā 21 valsts, fiksēti vairāk nekā 1500 slimības uzliesmojumi, no kuriem vairāk nekā 700 ir mājputnu – vistu, pīļu, zosu, tītaru – ganāmpulkos. Ļoti daudz uzliesmojumu ir Polijā, februāra beigās te fiksēts 56. uzliesmojums. Tiek skartas vidēja lieluma saimniecības ar putnu skaitu līdz 100 tūkstošiem.

Mēs nedzīvojam izolētā telpā. Turklāt pamazām arī pie mums atgriežas gājputni, ar kuriem šī gripa Eiropā izplatās. Mums jābūt gataviem, ka gājputni atlidos kopā ar vīrusu. Mūsu uzdevums ir panākt, lai vīruss nenonāktu pie mājputniem – piemājas saimniecībās, bet, jo īpaši – komercsaimniecībās. Mums ir Baltijas valstīs lielākā olu ražošana, nopietna putnu gaļas ražošana, un jārēķinās, ka slimība nebeidzas tikai ar putnu nokaušanu konkrētā saimniecībā un iznīcināšanu. Saglabājas ierobežojumi ne tikai Latvijā un Eiropas kopējā tirgū, bet arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tātad – sekas nav tikai vienai saimniecībai, cieš visa nozare. Likmes ir ļoti augstas.

– Ņemot vērā, ka pavasaris Eiropā iestājas ļoti pakāpeniski, vai varam cerēt, ka slimie gājputni nobeigsies pa ceļam un līdz Latvijai nemaz neatlidos?

– Cerība vienmēr ir, bet, ņemot vērā, ka putnu gripa ir jau tepat kaimiņos, šī iespējamība nav liela. Šī slimība nelido pa gaisu ar putekļiem, šī slimība kūtiņās var nonākt, to tur ienesot. Putnu gripu saimniecībā var ienest ar pakaišiem, barību, apaviem. Tātad – cilvēks, nonākot kontaktā ar slimības izraisītāju, visbiežāk – izdalījumiem. Otrs variants – savvaļas putni tikuši klāt nepietiekami labi noglabātai barībai vai citiem materiāliem, kas no ārpuses nonāk saimniecībā.

– Kādā veidā lauku cilvēki var pasargāt savas vistas?

– Jāievēro biodrošība. Tas ir pasākumu komplekss ar galveno domu, ka cilvēks apzinās risku un spēj vērtēt savas darbības, lai neienestu saimniecībā vīrusu. Tā ir gan apģērba un apavu maiņa, mājputnu turēšana telpās, citu mājdzīvnieku – suņu un kaķu – neielaišana novietnē. Tā ir svešu cilvēku neielaišana novietnē, sekošana barības piegādēm un uzglabāšanai, pakaišu uzglabāšanai. Arī deratizācija, jo arī grauzēji var ienest infekciju.

Pats galvenais, ar ko šis gads atšķirsies no citiem, – mājputnu turētājiem būs jāievēro valdības noteikumi par biodrošību, kas paredz no 1. marta līdz 31. maijam turēt mājputnus slēgtās telpās. Tas ļoti daudziem nepatīk, bet risks nozarei ir pārāk augsts.

– Vistas ir gandrīz katrā lauku mājā. Vai PVD ir zināmas visas novietnes, kur vistas tiek turētas, un kā grasāties izkontrolēt biodrošības pasākumu ievērošanu mazās piemājas saimniecībās, kur audzē 10 vai 20 vistas?

– Mēs zinām tikai tās novietnes, kas reģistrējušās Lauksaimniecības datu centrā. To skaits ir ap 3500. Reālais novietņu skaits ir vismaz reizes desmit lielāks. To kontrole ir lielākais izaicinājums. PVD nevarēs apbraukāt visas Latvijas viensētas un privātmājas. Mēs aicināsim palīgā pašvaldības, lai pašvaldību policija, veicot patrulēšanu, gadījumā, ja redz mājputnus, kas no 1. marta līdz 31. maijam atrodas pagalmā, runā ar cilvēkiem un fiksē šos gadījumus.

– Pārkāpējus taču tūlīt nesodīs.

– Pašvaldības policijai nav tiesību sodīt, tā var rīkoties preventīvi, skaidrot, aizrādīt, informēt PVD, jo mums ir tiesības piemērot sodus.

– Kāds sods draud par valdības noteikto biodrošības pasākumu neievērošanu?

– Šādā gadījumā varam piemērot Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos naudas sodus, bet mēs tomēr izvēlēsimies Administratīvā procesa likumā noteiktās darbības, tas ir – pirmo reizi brīdinājums, nākamajā reizē – piespiedu samaksa. To vienai personai var piespriest kaut vai reizi nedēļā, līdz pārkāpums ir novērsts.

– Tātad – mājputnu īpašnieks maksās par to, ka putnus tur ārā.

– Maksās tik ilgi, kamēr sapratīs, ka tas nav izdevīgi. Mēs tomēr ceram, ka pietiks ar brīdinājumiem, jo mēs neesam ieinteresēti regulāri atgriezties vienā saimniecībā, lai piemērotu piespiedu samaksu. Tas nav mērķis. Galvenais uzdevums – sabiedrības informēšana un preventīvās kontroles.

– Kā rīkoties cilvēkiem, ieraugot kritušus savvaļas putnus?

– Ja ir vairāk nekā pieci krituši savvaļas putni, tad jāziņo PVD. Putni mirst arī citu apstākļu dēļ, kā jebkurš dzīvs organisms. Nav jēgas kontrolēt katru mirušu putnu. Ja ir runa par infekcijām, tad parasti no tām mirst vienlaikus vairāki vienkopus. Tad ņemsim paraugus, lai fiksētu nāves iemeslu.

– Vai putnu gripa ir bīstama cilvēkiem?

– Konkrēti šis putnu gripas vīrusa paveids nav bīstams. Iepriekš Āzijā fiksētais H5N1 tipa gripas vīrus bija bīstams cilvēkiem, bet šis konkrētais – nav.

– Vai katram saimniekam, kuram ir dažas vistas, tās tagad būs jāreģistrē?

– Ja mēs konstatēsim mājputnus, mēs uzliksim par pienākumu reģistrēt ganāmpulku. Katrā ziņā jau šobrīd normatīvie akti paredz mājputnu reģistrāciju, tā ir obligāta prasība, kuras neievērošana ir administratīvi sodāma. Līdz šim mēs neesam aktīvi piemērojuši sodus, izņemot gadījumus, ja ir savstarpējās atbilstības pārbaudes, kas ir saistītas arī ar Lauku atbalsta dienesta maksājumiem. Ja konstatējam nereģistrētus dzīvniekus, tas var ietekmēt maksājumu apmēru. Ar to jārēķinās.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja

Foto: Karīna Miezāja

Plašāk – žurnāla “Latvijas Lopkopis” marta numurā.