Slimības, kuras kopīgas visiem liellopiem

Katrs gadalaiks liellopu turētājiem sagādā ne mazums izaicinājumu. Arī šis gads ir bagāts ar pārsteigumiem.

Analizējot saimniecību sniegto informāciju, jāatzīst, ka pagājušā gadā gatavotā rupjā lopbarība slēpa sevī daudzus neredzamus apdraudējumus: pelējumu, mikotoksīnus un antibiotikas. Mikotoksīnu un antibiotiku klātbūtni dažās piensaimniecībās konstatēja arī maltos graudos un maltās pupās. Ilgstoši izbarojot atgremotājiem šādi bojātu barību, kā sekas tika novērotas samazināta ēstgriba, mazāki izslaukumi, diareja, atsevišķos gadījumos profūza caureja, aborti un inhibitorvielas pienā. Dažas likstas piensaimniecības un gaļas liellopu saimniecības turpina vajāt arī vasarā. Pēc būtības šī Latvijas vasara nav unikāla, bet kārtējo reizi daļai liellopu turētāju sagādājusi raizes – ilgstoši, īpaši Kurzemē, tika novērots sausuma periods, kas bija garāks par 30 dienām, tādēļ liellopiem tiek izbaroti ziemas krājumi. Atliek tikai cerēt, ka lietus būs pietiekami un rupjās lopbarības gatavošana ziemai notiks vēlāk. Tādēļ arvien aktuāls ir jautājums par sekām, kādas var rasties, ja liellopiem izbaro mazākā apjomā rupjo lopbarību, bet barības devā palielina spēkbarības devu.

Pietiekams sausnas daudzums

Liellopiem, neatkarīgi no to izmantošanas veida, uz 100 kg dzīvmasas jāuzņem 3 kg sausnas, kurai, lai neveidotos spurekļa acidoze, jāsastāv vismaz 60% no uzņemtās rupjās lopbarības un 40% no spēkbarības. Atsevišķos gadījumos šī attiecība var būt 50% pret 50%. Samazinot uzņemtās sausnas daudzumu no rupjās lopbarības un aizstājot to ar spēkbarību, spureklī vide kļūst skābāka, izmainās fermentācijas procesi. Fermentējoties pākšaugiem, spureklī rodas daudz gāzes, kas rada pārāk lielu spiedienu uz iekšējiem orgāniem: plaušām, sirdi un aknām. Situācijās, kad ir traucēta radušos gāzu noplūde, veidojas putainā spurekļa timpānija. Neveicot timpānijas ārstēšanu, dzīvnieks var nomirt no pārāk lielā gāzu spiediena uz iekšējiem orgāniem. Ir noskaidrots, ka, izēdinot lucernu, atsevišķiem dzīvniekiem gremošanas traktā sākas pūšanas procesi, īpaši, ja zarnas ir ar mazāku caurlaides spēju. Šie liellopi arī uzņem par 18–25% mazāk lopbarības, pirms sākusies spurekļa timpānija.  Pirms ganīt govis uz lucernas zālājiem, vajadzētu nogaidīt, kamēr noiet rasa. Biežāk uzpūšas tie liellopi, kuri piekļūst lucernai īsāku laika sprīdi.

Ganību tetānija

Ar katru gadu mērķtiecīgi tiek uzlaboti kultivētie zālāji. Šī iespēja paver intensīvāku atgremotāju izmantošanu. Taču nereti nākas piedzīvot nepatīkamus brīžus, sevišķi čaklākajiem saimniekiem, kuri savus liellopus izlaiž ar tauriņziežiem bagātu zālāju atālos. Slimības pazīmes: nomāktība, saspringti muskuļi, zobu griešana, neliela spurekļa timpānija, izmainīta ķermeņa lokālā temperatūra, nekoordinētas kustības, nereti pēkšņa nāve. Bieži slimības pazīmes ir līdzīgas piena triekai. Būtībā šo slimību ierosina magnija deficīts augos, un to sauc par ganību tetāniju. Precīzu diagnozi var iegūt, nosakot magnija līmeni asins serumā. Ja asins serumā magnija līmenis zem 1,0 mg uz 100 ml, tas liecina, ka magnija līmenis ir kritiski zems, lai govīm parādītos ganību tetānijas klīniskās pazīmes. Lai profilaktētu ganāmpulku saimniecības, kuru dzīvnieki ir pārslimojuši ganību tetāniju, jāveic augsnes analīzes, jānosaka tajās mikro un makro elementu daudzums, kā arī jāpārskata kultūraugu mēslošanas plāns. Dzīvniekiem vismaz mēnesi pirms ganīšanas uz tauriņziežu atāliem izbaro minerālbarību ar paaugstinātu magnija saturu. Ganību periodā vajadzētu izvēlēties minerālbarību, kura satur vismaz 22,5% dikalcija fosfāta, 0,06% selēna (NaSe formā), 22,5% magnija oksīda. Dzīvniekiem, kuriem novēro ganību tetānijas pazīmes, ir jāsniedz neatliekama veterinārā palīdzība. Atkarībā no slimības gaitas savlaicīgas magnija sulfāta intravenozas injekcijas dod pozitīvu rezultātu. Ja ārstēšana sākta novēloti, prognoze, vai iespējams dzīvnieku glābt, ir šaubīga.

Sargiet lopus no svešķermeņiem!

Ganot atgremotājus, pārliecinieties, ka ganības nav piesārņotas ar naglām, metāla stieplēm un PET pudelēm. Atgremotāji ganībās barību uzņem rijot, tāpēc bieži kopā ar barību tie uzņem svešķermeņus: naglas, dzeloņdrāšu gabalus, vai arī grāvmalās izmestās PET pudeles. Ar barību norītie svešķermeņi atgremotājiem nonāk spureklī, bet pēc tam aceknī, kur traumē acekņa sienu, bet stieples, skrūves un naglas visbiežāk perforē sirds somiņu, diafragmu, aknas. Slimības gaita vienmēr ir akūta. Slimie dzīvnieki ir nomākti, tie atsakās no barības, cenšas novietot priekšdaļu augstāk par pakaļdaļu. Tiem pazūd ruminācija, novērojama neliela spurekļa timpānija, laktējošie strauji norauj pienu! Govīm vienmēr ir nedaudz uzrauta mugura, biežāk stāv nekā pārvietojas, nereti sev sper pa vēderu. Uzsākot ārstēšanu, ir jāveic sirds auskultācija. Ārstēšana ir sekmīga tikai gadījumos, ja spureklī savlaicīgi ievada magnētu, pie kura var piestiprināties noēstie metāla priekšmeti. Galvenais, lai noēstie svešķermeņi nebūtu jau traumējuši sirds somiņu, sirdi, diafragmu, plaušas un aknas. Slimības iznākums ir atkarīgs no svešķermeņu traumas vietas un pakāpes. Biežāk slimība novērojama pēc dzemdībām, ganību sezonas sākumā vai beigās. Gadījumos, kad ir noēstas pudeles vai citi plastmasas izstrādājumi, slimības iznākums vienmēr ir saistīts ar dzīvnieku nobeigšanos.

Selēna deficīts

Jau izsenis zināms, ka Latvijā augi nav pietiekami nodrošināti ar selēnu (Se). Selēns dažāda vecuma dzīvniekiem organismā nodrošina dažādas funkcijas. Pamatā Se galvenais uzdevums dzīvnieka organismā ir nodrošināt imunitāti, bet savienojumā ar E vitamīnu Se piemīt antioksidanta īpašības, kas palīdz izvadīt no organisma brīvos radikāļus, tādējādi pasargājot organismu no ļaundabīgo audzēju veidošanās. Jaundzīvniekiem Se deficīts izpaužas kā baltmuskuļu slimība, kad teļiem tiek bojāti muskuļi. Nereti teļi iet bojā Se deficīta dēļ. Minerālbarībā Se nodrošinājumam jābūt 0,8%, lai dienā nodrošinātu nepieciešamo 0,2 ppm Se. Lietojot Se preparātus injekciju veidā, jāraugās, lai netiktu pārsniegtas Se pieļaujamās normas. Ja selēna atļauto daudzumu pārsniedz 5–10 reizes, dzīvnieki var saindēties vai arī jutīgākie pret selēnu nobeigties.

Dainis Arbidāns,

Konsultants-eksperts veterinārmedicīnā