Vaislinieku ietekme uz vīrišķo pēcnācēju kvalitāti

Labs vaislas bullis ir puse no ganāmpulka panākumiem, jo teļu ieguvei un to kvalitātei ir visciešākā saistība ar pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Zālēdāju projekta ietvaros ierīkoja izmēģinājumu SIA “Lāses AM”, lai vērstu uzmanību uz vaislinieku lomu kvalitatīvu pēcnācēju ieguvē. Izmēģinājumam bija vairāki sasniedzamie mērķi, kā viens no mērķiem bija vērtēt trīs saimniecībās esošo Šarolē (SA) šķirnes vaislinieku ietekmi uz pēcnācēju augšanas un attīstības rādītājiem vienādos turēšanas un ēdināšanas apstākļos. Izvēlēti tika ļoti kvalitatīvi Šarolē šķirnes zviedru līnijas vaislinieki, kuri izmēģinājuma uzsākšanas gadā bija saņēmuši vaislinieku vērtēšanas ekspertu augstāko novērtējumu.

Izmēģinājuma trīs grupās tika iekļauti šo vaislinieku 26 vīrišķie pēcnācēji. Tika veikta dzīvmasas uzskaite pēc dzimšanas, pēc 30. dzīves dienas, 90. dienas, 200. dienas, 270. dienas un 365 dienu vecumā.

Sākot izmēģinājumu, vīrišķo pēcnācēju vidējā dzīvmasa visās trīs grupās bija 54,2 kg. Pirmā vaislinieka vīrišķajiem pēcnācējiem dzimšanas dzīvmasa un dzīvmasa 30. dienā bija lielāka nekā pārējo divu vaislinieku vīrišķajiem pēcnācējiem, bet 90. dzīves dienā lielāku dzīvmasu uzrādīja otrā vaislinieka vīrišķie pēcnācēji, skatīt 1. attēlu.

 1. attēls. Vīrišķo pēcnācēju dzimšanas, 30 un 90 dienu dzīvmasa dažādu vaislinieku pēcnācējiem

Sekojot līdzi tālākai dzīvnieku attīstībai pa grupām, 2. attēlā varam redzēt, ka 270. dzīves dienā lielāka dzīvmasa ir trešā vaislinieka pēcnācējiem, kuriem dzimšanas dzīvmasa bija mazākā. Veicot dzīvmasas kontroli trijās vīrišķo pēcnācēju grupās, 3. attēlā var aplūkot, ka vidējā dzīvmasa grupās 200 dienās bija 350 kg, 270 dienās – 438 kg, 300 dienās – 466 kg. Visu triju vaislinieku vīrišķajiem pēcnācējiem gada vecumā (365 dienās) vidējie dzīvmasas rādītāji pa grupām bija vidēji 529 kg. Vidējais diennakts dzīvmasas pieaugums no dzimšanas līdz 365. mūža dienai vīrišķajiem pēcnācējiem bija 1,30 kg (4. attēls).

Izveidotajās izmēģinājuma grupās dažādu vaislinieku pēcnācēju dzīvmasa līdz 365. dienai būtiski neatšķīrās.

2. attēls. Vaislinieku vīrišķo pēcnācēju dzīvmasa 200, 270, 300, 365 dienās

3. attēls. Visu izmēģinājumā iekļauto vaislinieku vīrišķo pēcnācēju vidējā dzīvmasa 200, 270, 300, 365 dienās

Izmēģinājuma grupu dzīvniekiem tika noteikts ķermeņa kondīcijas vērtējums. Ganāmpulka apsaimniekošanā svarīga ir dzīvnieku sabalansēta ēdināšana. Pirmās 200 dienas vaislinieku pēcnācēju ēdināšanas vajadzības tiek nodrošinātas ar mātes pienu, šajā periodā zīdītājgovs pienīgums ir pamatnosacījums dzīvmasas pieaugumam. Tādēļ ārkārtīgi nozīmīga ir zīdītājgovs barības bāze pietiekamā daudzumā un labā kvalitātē. Vēlākā periodā svarīga ir rupjās lopbarības kvalitāte un jaundzīvnieka spēja šo barību uzņemt. Sabalansētai barības vielu nodrošināšanai barības devā tika iekļauti malti graudi, graudu barības daudzums tika koriģēts atkarībā no dzīvnieku vecuma un dzīvmasas, devā bija arī nepieciešamā minerālbarība.

4. attēls. Vaislinieku vīrišķo pēcnācēju dzīvmasas pieaugums diennaktī 200, 270, 300, 365 dienās

Audzējot potenciālos vaisliniekus, jāseko līdzi ķermeņa kondīcijas (ĶK) rādītājiem (5 punktu sistēmā). Būtiski, lai vismaz divus mēnešus pirms lecināšanas sākšanas vaisliniekiem ĶK ir nav zemāka par 3 punktiem. Dzīvniekiem jābūt ne pārāk vājiem, ne pārāk taukainiem. Arī bioprodukts (sperma) veidojas vairākas nedēļas pirms lecināšanas, tāpēc pēdējā brīža barošana, lai uzlabotu ķermeņa kondīciju, ir novēlota.

Izmēģinājumā iekļautajiem dzīvniekiem ķermeņa kondīcija tika novērtēta ar 3 punktiem 5 punktu sistēmā.
Ja vaislinieki ir pārāk aptaukojušies (4 vai 5 punkti), tauku apjoms jāsamazina pakāpeniski. Pārmērīga vaislinieku aptaukošanās var traucēt sēklinieku siltuma apmaiņas funkciju, tas var izraisīt neauglību, dzīvniekiem ar maksimālo ķermeņa kondīciju var būt pārāk liela slodze uz kājām un mugurkaulu, vaislinieks var iegūt traumas lecināšanas laikā.

Izmēģinājuma laikā tika veikta izmēģinājuma grupu vīrišķo pēcnācēju attīstības rādītāju vērtēšana, 80% no vērtētajiem dzīvniekiem saņēma vērtējumu 8, jo 9 balles – augstāko novērtējumu – var iegūt tikai pieaudzis vaislinieks. Par pieaugušu vaislinieku tiek uzskatīts vaislas bullis, kas sasniedzis 36 mēnešu vecumu.

Dzīvnieku audzēšanā darbojas daudzfaktoru ietekmes princips, tāpēc, lai kvalitatīvs vaislinieks parādītu savas labās, ģenētiskā potenciāla pārmantojamās īpašības, nepieciešama arī kvalitatīva zīdītājgovs.

Tikpat nozīmīga ir vaislinieku un zīdītājgovju apsaimniekošana (veselības pārbaudes, ēdināšanas un turēšanas apstākļi). Pareizi un kvalitatīvi izaudzēts vaislinieks un atbilstoša ganāmpulka apsaimniekošana uzlabos auglību ganāmpulkā un teļu ieguvi.

Kvalitatīva pieauguša vaislinieka iegāde saimniecībā ir finansiāls ieguldījums. Nereti saimniecības iegādājas vaislai paredzēto vīrišķo dzīvnieku tad, kad dzīvnieks nav sasniedzis 13 ½ mēnešu vecumu, bet tas ir ļoti riskanti. Kamēr dzīvnieks nav pieaudzis, prognozēt, cik tas labs būs kā vaislinieks, ir grūti. Kā apgalvo pieredzējuši gaļas liellopu vērtēšanas eksperti – dzīvnieka vērtējums attiecas tikai un vienīgi uz konkrēto brīdi, dzīvnieku nevar vērtēt tuvākā vai tālākā perspektīvā.

Tā kā izmēģinājums turpinās, visus iegūtos rezultātus demonstrēs noslēguma seminārā. Izmēģinājums notiek Valsts Lauku tīkla pasākuma “Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Daži ieteikumi, ievedot saimniecībā jaunu vaislas bulli

• Vaislai vajadzētu iegādāties un izmantot tikai sertificētu tīršķirnes vaislas bulli, vēlams atlasē piesaistīt nozares ekspertu.
• Vaislinieku nevajadzētu iegādāties jaunāku kā 13 ½ mēneši.
• Vaislas bulli ievedot saimniecībā, nedrīkst to atstāt bez kontakta ar citiem dzīvniekiem, nedrīkst ievest pārāk lielā ganāmpulkā.
• Pārāk liela slodze bullim var pagarināt atnešanās periodu govīm, aplekšana vispār var nenotikt.
• Vēlamā slodze sākotnēji ir ar 10 līdz 20 vaislas telēm vai pirmās laktācijas govīm.  Vēlams, lai vaislinieks būtu 2–4 mēnešus vecāks, ar 10–20% lielāku dzīvmasu par vaislas telēm un zīdītājgovīm.

Lai vaislas bullis ganāmpulkā būtu izmantojams ilgāku laiku, jārūpējas par pareizu vaislas slodzi, veterināro aprūpi, nagu kopšanu, sabalansētu ēdināšanu, jo īpaši pirmajos divos lecināšanas periodos, jo bullis turpina augt, paralēli veicot vaislas darbu. Tam būtu nepieciešama papildu piebarošana ar proteīna un enerģijas produktiem un jānodrošina minerālbarība

Anita SIliņa,

Lopkopības kompetenču centra vadītāja