Veiksmīga saimniekošana dabas lieguma teritorijā

Gaļas liellopu audzēšana Latvijā kļūst arvien populārāka, bet daudz spēka un prasmju vēl ir jāiegulda, lai tā būtu ienesīga nozare. Pēdējos gados palielinās gan tīršķirnes dzīvnieku, gan īpaši – gaļas šķirnes krustojuma dzīvnieku skaits. Lopkopjiem, kuri vēlas uzsākt audzēt gaļas liellopus, svarīgi būtu iepazīties ar pieredzējušu un veiksmīgu saimnieku pieredzi.

Pie šādiem saimniekiem var pieskaitīt zemnieku saimniecības “Mežāres” īpašniekus. Saimniecības attīstība 20 gadu laikā profesionāli virzīta uz efektīvu ganāmpulka apsaimniekošanu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Zālēdāju projekta ietvaros zemnieku saimniecībā “Mežāres” ierīkoja un strādā izmēģinājumā par tēmu: „Zīdītājgovju auglības un atnešanās pazīmju ietekme uz ganāmpulka atražošanu un teļu izaudzēšanu”. Izmēģinājuma laikā aktualizēti jautājumi, kas ir svarīgi gaļas liellopu ganāmpulku apsaimniekotājiem.

Nav noslēpums, ka joprojām zīdītājgovju ganāmpulkos ir problēmas laikā, kad notiek teļu dzimšana, tāpat problēmas sagādā jaundzimušo teļu saglabāšanu un izaudzēšana. Tāpēc ir radīta iespēja saimniekiem iegūt zināšanas, apmeklējot Zālēdāju projekta saimniecības, pārņemt pozitīvo saimniekošanas pieredzi.

Daļa zemnieku saimniecības “Mežāres” atrodas dabas parkā “Dvietes paliene”. Dvietes palienes pļavu teritorija applūst katru gadu. Tad ir tā lieliskā iespēja laivot pa šo teritoriju, izbaudot tās dabas skaistumu. Savulaik to darījuši arī Dzidra un Romalds, bet diemžēl laivošanas sezona sakrīt ar zīdītājgovju atnešanās sezonu.

Saimniecībai pakāpeniski attīstoties, atnešanās organizēta sezonāli – pavasarī, lai pēc tam tālāk var plānot citus darbus. Teļu dzimšanas laiks prasa no saimnieka daudz spēka un enerģijas. Tas ir stress gan dzīvniekam, gan cilvēkam. Šajā periodā primārais ir iegūt veselīgu teļu un to saglabāt, tāpēc dzīvnieki tiek uzraudzīti visu diennakti.

Šī gada atnešanās sezona raksturīga ar smagāku teļu dzimšanu, salīdzinot ar iepriekšējo, bet tas nerada tālākus apgrūtinājumus, jo ganāmpulka īpašnieki modri seko līdzi visiem procesiem. Atnešanās periodā vairāk tiek domāts par tīras vides, sausas un bagātīgas pakaišu migas nodrošināšanu. Saimnieka kabatā vienmēr ir joda pudele, lai kārtīgi apstrādātu teliņa nabu pēc piedzimšanas. It kā ar prātu visiem tas ir saprotams, bet dzīvē to dara retais. Nabas neapkopšana rada problēmas teliņu turpmākajā attīstībā.  Ir gadījumi, kad teliņi piedzimst “laimes krekliņā”, ja saimnieks šajā brīdī nav klāt, iznākums var būt neiegūts teļš. Zīdītājgovis pirms atnešanās ir ļoti labā miesas stāvoklī (ķermeņa kondīcija no 6 līdz 8 ballēm), gaļīgas, ar nedaudz redzamu gūžas kaulu. Ribas un mugurkaula skriemeļi –

praktiski nesaskatāmi. Ķermeņa kondīcija ir tas vizuālais rādītājs, ko katrs saimnieks savām govīm var novērtēt pats, un izdarīt secinājumu, vai būtu nepieciešama korekcija zīdītājgovju barošanā. Sadarbībā ar Jēkabpils konsultāciju biroju saimniecībā tiek veiktas rupjās lopbarības (siena, skābbarības) analīzes. Analīžu kvalitatīvie rādītāji rupjajai lopbarībai ar speciālistu atbalstu tiek analizēti, un ir instruments barības devu balansēšanai dzīvniekiem attiecīgajā vecumā un fizioloģiskajā stāvoklī.

Lai nodrošinātu pareizu telīšu attīstību, tās pēc atšķiršanas tiek turētas atsevišķā grupā un ēdinātas atbilstoši izaudzējamo telīšu vajadzībām. Telīšu diennakts dzīvsvara pieaugumus kontrolē, tās sverot atšķiršanas laikā (~280 kg), 12 mēnešu vecumā (~414 kg), 15 mēnešu (~480 kg) un 20 mēnešu (~570 kg) vecumā. Nodrošinot atbilstošu turēšanu un ēdināšanu, lecināšanu var uzsākt 16–17 mēnešu vecumā. Pirmā atnešanās notiek vidēji 26,8 mēnešos bez apgrūtinājumiem.

Ne mazāk svarīgi ir atsevišķi nodalīt vājākās, no ganāmpulka atstumtās govis, lai nodrošinātu intensīvāku ēdināšanu. Saimniecībā ir atsevišķs režģu aizgalds, kurā ievietot šādas govis. Tās var pievienot arī telīšu grupai.

Visu zīdītājgovju svars tiek kontrolēts divas reizes gadā, ejot ganībās un atgriežoties no tām. Šajā ganāmpulkā ir trīs vaislinieki. Ganību sezonai sākoties, tiek veidotas trīs lecināmo dzīvnieku grupas, kurām katrai pievieno atbilstošāko vaislinieku. Vaislinieka izvēle spēlē lielu lomu ganāmpulka atražošanā. Svarīgi, lai tā izcelsmē būtu augstražīgi vecāki ar labām atražošanas spējām un eksterjera pazīmēm. Tāpēc vaislinieku iegādei saimniecība velta īpašu uzmanību.

Ļoti būtiski zīdītājgovju ganāmpulkā ir veikt profilaktiskos pasākumus, kas uzlabotu dzīvnieku veselību un pasargātu tos no saslimšanas, jo apdraudējumu rada: infekcijas slimības, ko izplata savvaļas dzīvnieki, asinssūcēji, gaiss pilienu infekcijas veidā; ganāmpulka stacionārā parazitofauna; insekti un kukaiņi, savvaļas dzīvnieku parazīti.

Tāpēc zemnieku saimniecības “Mežāres” novietne un ganības ir norobežotas, dzirdināšanas vietā regulāri pieejams tīrs ūdens. Dzīvnieku apstrāde pret ektoparazītiem un endoparazītiem notiek rudenī un arī pirms ganību sezonas uzsākšanas. Šobrīd nagu apstrādi dzīvniekiem veic izlases veidā gada garumā, pareizāk būtu to darīt visam ganāmpulkam 1–2 mēnešus pirms atnešanās.

Saimnieki nonākuši pie secinājuma, ka noteikti jāizmeklē aborti un nedzīvu teļu gadījumi, jo nekad nevar būt drošs par turpmākām sekām. Tikai pēc analīžu rezultātiem var veidot turpmāko rīcības plānu. Šo darbu veic tikai retais un tad, kad sākušās jau lielas problēmas.   

Beidzoties atnešanās sezonai, saimnieki pievēršas rupjās lopbarības (siena, skābbarības) sagatavošanas darbiem, kas arī ir viens no veiksmīgās saimniekošanas rezultatīvajiem rādītājiem. Dvietes palieņu pļavu apsaimniekošana prasa īpašu pieeju un zināšanas, lai saglabātu vērtīgos dabas resursus un tajā pašā laikā efektīvi apsaimniekotu ganāmpulku un gūtu ieņēmumus.

Ziedīte Bimšteine,

 LLKC Jēkabpils konsultāciju biroja konsultante lopkopībā