Zirgu izcelsmes ietekme uz tipu raksturojošām pazīmēm

Notiek demonstrējums par Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa zirgu izcelsmes ietekmi uz tipu raksturojošām pazīmēm populācijā, ģenealoģiskajās līnijās un vaislas ērzeļu pēcnācējiem.

Mūsdienās zirgu audzētāji vēlas audzēt gan vēsturiskajam tipam atbilstošus, masīvas uzbūves Latvijas siltasiņu braucamā tipa zirgus, gan vieglāka tipa zirgus ar braucamajam tipa atbilstošu izcelsmi. Vieglāka tipa zirgi ir ne vien piemēroti jāšanas sportam, bet arī saglabā braucamā tipa kvalitātes rādītājus – izturību, pieticību, labu raksturu, mierīgu temperamentu. Jāņem vērā, ka braucamajā tipā tiek saglabāta arī vēsturiski sporta tipam pieskaitīta izcelsme, un šobrīd spēcīgi, kauloti un vienlaikus elastīgi vecā tipa sporta zirgi sportā redzami arvien retāk, lai gan pēc savām īpašībām būtu daudz vairāk piemēroti amatieru līmeņa jātniekiem nekā modernas izcelsmes, pārāk temperamentīgi sporta zirgi.

LLKC demonstrējums  “Dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa ērzeļu pēcnācēju kvalitātes salīdzinājums selekcijas efektivitātes noteikšanai” uzsākts 2023. gadā. Demonstrējuma  saimniecības ir Māra Parfianoviča saimniecība “Jaunvangas” un Ingas Jaunzares SIA “Ādažu veterinārā klīnika” novietne “Kroņi”, kur veikta zirgu mērīšana, vērtēšana un lineārā profilēšana. Pētījuma mērķis ir salīdzināt un demonstrēt dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļu pēcnācēju kvalitāti ar mērķi uzlabot tipu, eksterjeru, piemērotību universālai izmantošanai, saglabājot ģenētisko resursu populāciju Latvijā.

Ingas Jaunzares saimniecībā 6. jūnijā norisinājās LLKC demonstrējuma lauka diena, kur apmeklētāji varēja redzēt mierīga rakstura, labi apmācītus un jātniekam drošus zirgus darbībā jauno jātnieku apmācībā. Demonstrējumu saimniecībās redzētais un braucamā tipa zirgu audzētāju diskusijās izskanējušās pārdomas sasaucās ar demonstrējuma sākumposmā iegūtajiem rezultātiem, sasaistot zirgu izcelsmi ar to tipu, un gala rezultātā ar dažādajiem braucamā tipa zirgu audzēšanas mērķiem katrā saimniecībā.

Demonstrējumā tika veidotas un savstarpēji salīdzinātas divas zirgu grupas – ar tipisku braucamā tipa izcelsmi un mazāk tipisku izcelsmi jeb zirgi, kas pārstāv kādreiz šķirnes sporta tipam pieskaitītās zirgu šķirnes līnijas un radniecīgās grupas. Ir pieņemts uzskatīt, ka zirgi ar mazāk tipisku braucamā tipa izcelsmi ir ar mazāk izteiktu braucamo tipu, mazāk masīvi, sporta tipa zirgiem raksturīgāku eksterjeru – augstāku skaustu, mazākiem ķermeņa platumiem, bet labākām darbaspējām un aktīvāku temperamentu, ko parādīja arī pētījuma rezultāti gan saimniecību demonstrējuma grupās, gan kopējā populācijā. Zirgi ar tipisku braucamā tipa izcelsmi bija masīvāki, saglabājot eleganci, nedaudz īskājainu ķermeņa uzbūvi, gariem un platiem krustiem, platu krūšu kurvi.

Salīdzinot zirgu grupas demonstrējumu saimniecībās, noteikts, ka izmēru atšķirība starp grupām nav būtiska (p<0,05). Skausta augstums pieaugušiem zirgiem ar tipisku braucamā tipa izcelsmi vidēji ir 167,6±1,7 cm, krūšu apkārtmērs – 207,3±2,1 cm, pēdvidus apkārtmērs – 22,7±0,4 cm, attiecīgi grupai ar mazāk tipisku izcelsmi – 169,2±1,8 cm, 202,0±4,3 cm un 22,9±0,7 cm.

Demonstrējuma grupās konstatētas būtiskas atšķirības darbaspēju vērtējumā (1. tabula). Zirgi ar netipisku braucamā tipa zirgu izcelsmi ir ar augstāku darbaspēju vērtējumu. Soļu un lēkšu gaitā starp grupām ir būtiska atšķirība (p<0,05).

1. tabula. Zirgu grupu eksterjera un darbaspēju vidējais vērtējums ballēs  demonstrējuma saimniecībās

Eksterjera vērtējumā augstāks vidējais vērtējums zirgiem ar tipisku braucamā tipa zirgu izcelsmi bija ķermeņa platumam, atšķirība nav būtiska (p<0,05). Uzskatāmāk par vērtēšanu ballēs eksterjera pazīmes raksturo lineārā profilēšana. Viena no pazīmēm, kas vislabāk raksturo atšķirības grupu dzīvnieku ārējā uzbūvē, ir tipa vērtējums ballēs, tāpēc vidējais vērtējums demonstrējumu grupās iekļauts 2. tabulā kopā ar lineārajām pazīmēm. Lai gan zirgu iekļaušana šķirnes braucamajā tipā tiek veikta, vadoties pēc zirgu izcelsmes nevis eksterjera un konstitūcijas vērtējuma, tips ir viens no svarīgākajiem zirga kvalitātes rādītājiem. Tipa vērtējumu ietekmē zirga uzbūves masivitāte un elegance, un vēlamais braucamā tipa zirgu audzēšanas virziens ir saglabāt šķirnes vēsturisko tipu, masīvus, elegantus un universālus zirgus. Demonstrējuma grupa, kas apvieno zirgus no kādreiz šķirnes sporta tipam pieskaitītām zirgu šķirnes līnijām un radniecīgām grupām, saņēma zemāku vidējo tipa vērtējumu, atšķirība starp grupām ir būtiska (p<0,05).

2. tabula. Zirgu grupu tipa un lineāro pazīmju vidējais vērtējums demonstrējuma saimniecībās

Zirgiem, kas pārstāv tipiskas šķirnes braucamā tipa līnijas un radniecīgās grupas, raksturīgs tipa masīvums, elegance novērtēta kā vidēja, ar tendenci uz masivitāti, savukārt zirgiem ar mazāk tipisku izcelsmi tips raksturots kā viegls, atšķirība starp grupām šajā pazīmē ir būtiska (p <0,05). Zirgiem ar tipisku braucamā tipa izcelsmi raksturīga nedaudz īskājaina uzbūve, taisnstūrveida ķermeņa formāts un lejupvērsta uzbūve, zemāks skausts, garāki un platāki krusti, platas krūtis. Krustu un krūšu platumā starp grupām konstatēta būtiska atšķirība (p<0,05). Tipa elegance un vēlme kustēties kā izteiktāka novērtēta zirgiem ar mazāk tipisku braucamā tipa izcelsmi.

Pētījuma gaitā papildināti dati par kopējā populācijā novērtētajiem dzīvniekiem, lai noteiktu atšķirības starp šķirnes braucamā tipa zirgiem ar piederību dažādām izcelsmes grupām, un salīdzinātas atsevišķas līnijas un vaislinieki pēc to pēcnācēju lineāri vērtētām pazīmēm un tipa vērtējuma ballēs.

Tāpat kā demonstrējumu saimniecībās, kopējā populācijā ir nelielas atšķirības starp grupām izmēros. Mērījumi veikti pieaugušiem dzīvniekiem, kas sasnieguši vismaz 4 gadu vecumu. Skausta augstums zirgiem ar tipisku braucamā tipa izcelsmi vidēji ir 166,5±0,9 cm, krūšu apkārtmērs – 203,1±1,7 cm, pēdvidus apkārtmērs – 22,7±0,2 cm, attiecīgi otrai grupai – 167,9±0,8  cm, 202,9±1,5  cm un 22,4±0,2 cm.

Noteiktas atšķirības starp izcelsmes grupām populācijā pieaugušā un jaunzirgu vecumā (n=97) eksterjera un darbaspēju vērtējumam ballēs (3. tabula).

3. tabula. Zirgu grupu eksterjera un darbaspēju vidējais vērtējums Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa populācijā

Kā redzams 3. tabulā, vidējie vērtējumi darbaspējām ir augstāki grupā ar netipisku braucamā tipa izcelsmi, tomēr atšķirība starp grupām nav būtiska nevienā no eksterjera vai darbaspēju pazīmēm (p<0,05). Lineārajā vērtējumā (4. tabula) vienīgās būtiskās atšķirības starp grupām aprēķinātas krūšu platumam, tomēr novērojama kopējā tendence, ka zirgi, kas pārstāv kādreiz šķirnes sporta tipam pieskaitītās zirgu šķirnes līnijas un radniecīgās grupas, ir ar vieglāku un elegantāku tipu.​

4. tabula. Zirgu grupu tipa un lineāro pazīmju vidējais vērtējums Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa populācijā

Abas grupas demonstrē ļoti līdzīgus rezultātus kustību enerģiskumā, ķermeņa vērsumā un citās pazīmēs, turklāt abu grupu pazīmes atbilst braucamā tipa zirgu eksterjeram raksturīgām pazīmēm, piemēram, pazems skausts, labs krūšu dziļums, plati krusti, Tas norāda, ka, neskatoties uz izcelsmes atšķirībām, populācija veidojas vientipiska, ar braucamajam tipam vēlamām pazīmēm. Demonstrējuma gaitā turpinās grupu salīdzināšana gan pieaugušiem dzīvniekiem, gan jaunzirgu vecumā, kur atšķirības starp grupām jaunzirgiem ir minimālas. Palielinoties lineāri novērtēto zirgu skaitam, īpaši jaunzirgiem, samazinās atšķirības starp abu grupu zirgiem.  

Aprēķinātas vidējās vērtības tipa vērtējumam un lineārajā vērtējumā ģenealoģiskajās līnijās (5. tabula). Kopumā salīdzinātas plašāk pārstāvētās līnijas abās pētījuma grupās. Lielākais dzīvnieku skaits bija Spēkoņa līnijā (n=25), no grupas ar mazāk tipisku izcelsmi – Flagmaņa līnijā (n=15).

5. tabula. Zirgu grupu tipa un lineāro pazīmju vidējais vērtējums Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa līnijās

Kā redzams 5. tabulā, visaugstāk zirga tips ballēs novērtēts Kru-Kru līnijā, salīdzinoši augstu arī Ammon līnijā, bet pirmajā pētījuma grupā masīvāks tips raksturīgs Kru-Kru līnijā un Gaida radniecīgajā grupā. Braucamais tips kā visizteiktāk masīvs novērtēts Günter līnijā, taču tajā bija arī mazākais novērtētais zirgu skaits. Vieglāks tips raksturīgs otro pētījuma grupu pārstāvošajai Duo radniecīgajai grupai Šīs radniecīgās grupas pārstāvji raksturoti arī kā viselegantākie.

Iegūtie aprēķini rāda, ka līnijās ar tipiskāku braucamā tipa izcelsmi zirgiem raksturīgāki labāki ķermeņa platumi, tomēr netika konstatēta būtiska atšķirība starp līnijām nevienā no vērtētajām pazīmēm.

Veikta arī vaislas ērzeļu salīdzināšana pēc pēcnācēju kvalitātes. Daļai ērzeļu lineāri vērtēto pēcnācēju skaits bija trīs un mazāk, tāpēc šajā demonstrējuma posmā salīdzinājām četrus vaislas ērzeļus pēc to pēcnācēju lineārajām pazīmēm, divus no līnijām ar tipisku braucamā tipa izcelsmi, divus – kādreizējo sporta tipa līniju turpinātājus.

Vislabāk novērtētais tips (8,83±0,48) noteikts Kingstona pēcnācējiem, kas pārstāv Kru-Kru līniju un atbilst tipiskai braucamā tipa zirgu izcelsmei, daļa no demonstrējuma saimniecību zirgiem pārstāv šo izcelsmi, arī vaislas ērzelis Kingstons ir demonstrējuma dzīvnieku sastāvā. Savukārt vaislas ērzelim Sidrabs, kas pārstāv Spēkoņa līniju, pēcnācēju tipa vērtējums ir zemāks – 8,14±0,14, kas ir nedaudz zemāks nekā ērzeļa Diploms (Duo radniecīgā grupa) pēcnācējiem (8,17±0,31). Zemākais tipa vērtējums noteikts Feja pēcnācējiem (Flagmaņa līnija) – 7,86±0,34, taču jāņem vērā, ka visi Feja pēcnācēji vērtēti jaunzirga vecumā, bet Kingstona pēcnācēji – vairums kā pieauguši dzīvnieki. Atšķirība starp vaisliniekiem pēcnācēju tipa vērtējumā ballēs nav statistiski būtiska.

Lineārais profils ļauj noteikt katra vaislas ērzeļa pēcnācēju raksturīgākās eksterjera pazīmes. Kā redzams 1., 2., 3. un 4. attēlos, masīvākais tips raksturīgs Kingstona pēcnācējiem, vieglākais – Diploma pēcnācējiem, kuri arī raksturoti kā elegantākie. Izteiktāka taisnstūrveida ķermeņa forma, zems skausts un labi ķermeņa platumi raksturīgāki tipiskākās izcelsmes braucamā tipa ērzeļu – Kingstona un Sidraba – pēcnācējiem, savukārt vēsturiskajai sporta tipa izcelsmei atbilstošajiem ērzeļiem – Diplomam un Fejam – pēcnācējiem biežāk noteikta augšupvērsta ķermeņa uzbūve un augstāks skausts, kas raksturīgi sporta šķirņu zirgiem. Noteikta būtiska atšķirība (p<0,05) starp atsevišķu ērzeļu pēcnācējiem tipa masivitātē, krūšu un krustu platumā, krustu garumā.

1. attēls. Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļa Kingstons pēcnācēju (n=6) lineāro pazīmju vidējais vērtējums

Kingstona pēcnācējiem, kuri lielākoties vērtēti pieaugušā vecumā, vadoties pēc vidējā lineārā vērtējuma, raksturīgs masīvs, elegants braucamais tips, lejupvērsta, pastiepta ķermeņa uzbūve, zems skausts, labi ķermeņa platumi, īpaši izteikts krustu platums.

2. attels. Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļa Sidrabs pēcnācēju (n=7) lineāro pazīmju vidējais vērtējums

Vaislas ērzelim Sidrabs, kas pārstāv tipā plašāk izplatīto Spēkoņa līniju, pašam ir salīdzinoši viegls braucamais tips, mātes pusē izcelsmē redzama Hannoveres un Traķēnes šķirnes asinība. Vadoties pēc vidējā lineārā vērtējuma, Sidraba pēcnācējiem raksturīgs vidēji masīvs tips ar tendenci uz vieglu tipu, taisnstūrveida ķermeņa uzbūve, paaugsts kakla pieslēgums, pazems skausts, pagari un plati krusti, labs krūšu platums un dziļums, diezgan aktīvs temperaments.

3. attēls. Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļa Diploms pēcnācēju (n=7) lineāro pazīmju vidējais vērtējums

Kā redzams 3. att., Diploma pēcnācējiem raksturīgs viegls braucamais tips, elegance, salīdzinoši augsts kakla pieslēgums un skausts, neizteikti gari krusti un vidējs krūšu platums. Tāpat kā Sidrabam, arī Diplomam pēcnācēji vērtēti gan jaunzirga, gan pieaugušā vecumā. Diploms pārstāv savulaik plaši izplatītu izcelsmi sporta tipā ar Vācijā dzimušo Kaļiņingradas zirgaudzētavas vaislas ērzeli Duo, liela auguma, kaulotu Hannoveres šķirnes vaislas ērzeli, kas labi nodeva savas kvalitatīvās  īpašības pēcnācējiem.

4. attēls. Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļa Fejs pēcnācēju (n=7) lineāro pazīmju vidējais vērtējums

Vadoties pēc vidējā lineārā vērtējuma, kādreiz sporta tipam pieskaitītās Flagmaņa līnijas vaislas ērzeļa Fejs pēcnācējiem raksturīgs salīdzinoši viegls un elegants tips, paaugsts kakla pieslēgums, vidēji augsts skausts, vidēji gari krusti.

Iegūtie demonstrējuma posma rezultāti ļauj secināt, ka izcelsme jeb piederība ģenaloģiskajai līnijai ietekmē tipu un tipam raksturīgākās eksterjera pazīmes, un joprojām ir vērā ņemams rādītājs, izvēloties vaislas ērzeli, lai prognozētu vēlamo rezultātu un izaudzētu zirgus atbilstoši saimniecības izvirzītajam mērķim braucamā tipa zirgu audzēšanā.

Demonstrējums gan nav veidots ar mērķi parādīt, ka braucamā tipa zirgu audzēšana virzāma sporta virzienā, jo Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa zirgu audzēšanas pamats ir masīva, eleganta vēsturiskā tipa un vēsturiskās izcelsmes saglabāšana, tomēr atsevišķu vaislas ērzeļu pēcnācēji vienlīdz piemēroti gan braukšanai aizjūgā, gan amatieru līmeņa sportam, un saglabā sporta zirgiem raksturīgās pazīmes.

Tomēr, ja pētījuma rezultāti liecinās par izteiktu tendenci saglabāties viegla braucamā tipa zirgiem ar sporta tipa zirgiem raksturīgām pazīmēm šķirnes ietvaros, iespējams striktāk limitēts darbs pie pāru atlases programmas ietvaros. Pētījumā noteicām izmantoto ģenealoģisko līniju kombināciju pētījumā iekļauto (novērtēto) Duo un Flagmaņa radniecīgo grupu pārstāvjiem (5., 6. att.).

5. attēls. Duo radniecīgās grupas turpinātāju mātes līnija Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamajā tipā

6. attēls. Flagmaņa radniecīgās grupas turpinātāju mātes līnija Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamajā tipā

Lai gan diagrammas neparāda vaislā izmantoto ķēvju tipu, var redzēt tendenci, ka viegla tipa vaislinieki no Flagmaņa un Duo radniecīgajām grupām tiek izmantoti vienlīdz ķēvēm ar šķirnei tipisku izcelsmi un ķēvēm, kuru izcelsme veidojas no sporta tipa vaisliniekiem.

Izvērtējot demonstrējuma saimniecību pāru atlasi, var novērot, ka zirgi ar vēsturiski sporta tipam pieskaitītām līnijām tiek kombinēti gan ar Saksijas–Tīringenas smago siltasiņu zirgu šķirni, kas braucamajā tipā ir uzlabotājšķirne, gan Kru-Kru līniju. Zirgiem no tipiskām LSB līnijām (Ammon, Kru-Kru, Markgrāfa) mātes izcelsme atbilst gan sporta tipam atbilstošām līnijām (radniecīgās grupas, kas šķirnē tālākās paaudzēs turpinās no Hannoveres šķirnes vaisliniekiem Allegro un Guido, Holšteinas šķirnes vaislinieka Lagoss, kā arī Flagmaņa radniecīgā grupa), gan šķirnē vēsturiski izveidotām tipiskām līnijām un radniecīgajām grupām (Ammon, Māda, Gaida). Tostarp šīs demonstrējuma grupas zirgi ir pietiekami masīvi un ar labu tipu. Arī turpmāk šķirnē ieteicama atbilstoša tipa saglabāšana, kas plānojama mērķtiecīgi, netiecoties audzēt atvieglota tipa zirgus un neizmantojot viegla tipa vaisliniekus vairākās paaudzēs pēc kārtas, kas neatbilst braucamā tipa zirgu audzēšanas mērķim.

Kā uzskatāmi vizuāli parādīja LLKC demonstrējuma lauka diena, arī vēsturiskajam tipam atbilstošs braucamā tipa zirgs, vienlaikus saglabādams masīvumu, spēj būt universāls, elegants, izskatīgs un vispusīgi izmantojams zirgs, piemērots gan jātnieku apmācībai, gan tūrismam.

Demonstrējums tiek realizēts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, Nr. ZM/2022/19_ELFLA, LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P9 projekta Nr. 23-00-A00102-000011.

Aija Luse,
LLKC Ogres KB vadītāja, lopkopības konsultante, demonstrējuma vadītāja

Laine Orbidāne,
demonstrējuma zinātniskā konsultante, biedrības “Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” ciltsdarba speciāliste