Dažādas asinības Latvijas brūnās un Holšteinas melnraibās šķirnes govju produktivitātes rādītāju izvērtējums un analīze

Laika periodā no 01.01.2012. līdz 01.01.2018. slaucamo govju skaits Latvijā ir samazinājies par 13 884. Lielākais slaucamo govju skaita samazinājums bija vērojams pēdējos divos gados – 12 133 slaucamās govis. Šo tendenci ietekmēja vairāki faktori, svarīgākie no tiem ir piena tirgus svārstības un globāla mēroga krīzes piena sektorā, kā arī piena lopkopībā nodarbināto vecums un saimniecību struktūra.

Pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) publiski pieejamās informācijas, Latvijā 2017. gadā pienu ieguva 15 996 saimniecībās. No tām 14 668 saimniecībās slaucamo govju skaits bija no 1 līdz 20, bet 1328 piena lopkopības saimniecībās slaucamo govju skaits pārsniedza 20.

Samaksa par pārstrādei realizēto piena daudzumu ir veicinājusi saimnieku izvēli audzēt Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes govis, samazinot Latvijā pagājušā gadsimta 20.–30. gados izveidoto Latvijas brūnās (LB) šķirnes govju populāciju (1. tabula).

1. tabula. Latvijas brūno un Holšteinas šķirnes govju noslēgto laktāciju skaits pa gadiem

Šķirne	Pārraudzības gads
	2016/2017	2015/2016	2014/2015	2013/2014
	noslēgto laktāciju skaits
LB	26 675	30 867	34 616	38 698
HM (x)[1]	35 216	35 008	34 360	33 644
HM	9241	9049	9644	8363
HS[2] (x)1	10 043	8926	7723	-
HS	403	458	585	6401

Avots: www.ldc.gov.lv

Pēc 1. tabulā apkopotajiem datiem ir redzams, ka laika periodā no 2014.–2017. gadam LB šķirnes populācija ir samazinājusies, laktācijas noslēgušas par 12 023 govīm mazāk. Holšteinas govju populācija ir palielinājusies. Tiek veikta mērķtiecīga LB šķirnes govju krustošana ar HM šķirnes vaisliniekiem, iegūstot piena šķirņu krustojuma dzīvniekus ar lielāku ražību.

Holšteinas melnraibo govju šķirne pamatoti tiek uzskatīta par pasaulē pienīgāko. Valstīs, kurās tās audzē, ir definēti konkrēti selekcijas mērķi, kā rezultātā var izdalīt trīs galvenos tipus: Amerikas – augsts izslaukums; Kanādas – govis ar labi veidotu eksterjeru un ievērojamu izslaukumu; Eiropas – augsts izslaukums un olbaltumvielu saturs pienā. Amerikas un Kanādas Holšteinas melnraibās govis raksturojas ar lielu augumu (krustu augstums vidēji 150 cm), dzīvmasu 700–900 kg un vidējo izslaukumu virs 8000 kg. Holšteinas šķirnes govis Latvijā tiek ievestas no Eiropas valstīm, bet augstvērtīgu vaislas buļļu spermu ieved arī no ASV un Kanādas.

1. att. Holšteinas melnraibās tīršķirnes govs Plinte, LLU MPS “Vecauce” slaucamo govju kompleksā “Līgotnes” 20.09.2018.

Ražīgākās govis Latvijā 2016./2017. pārraudzības gadā 305 dienu laktācijā ieguvušas vairāk par 20 000 kg piena, saražojot vairāk par tonnu piena tauku un olbaltumvielu kg (piena pārraudzības rezultāti). Vidējā HM govju ražība pārsniedz 7500 kg, vidējais tauku saturs pienā ir no 3,83 līdz 3,99%, bet vidējais olbaltumvielu saturs no 3,21 līdz 3,32% (2. tabula).

2. tabula. Holšteinas melnraibās šķirnes un krustojuma govju noslēgto laktāciju vidējā standartražība 2016./ 2017. gadā

Slaucamo govju šķirne	Noslēgtas laktācijas	Vidējā piena produktivitāte un somatisko šūnu skaits (SŠS) pienā
		izslaukums, kg	tauku saturs, %	olbaltumvielu saturs, %	SŠS (x1000)	EKP, kg
HM (1. laktācijā)	3683	8825	3,83	3,31	107	8526
HM (visā populācijā)	9241	9564	3,89	3,32	162	9311
HM (x) (1. laktācijā)	11788	7488	3,92	3,21	112	7271
HM (x) (visā populācijā)	35216	7893	3,99	3,23	187	7743

Pieaugušu slaucamo govju dzīvmasa sasniedz 600–900 kg, krustu augstums vismaz 145 cm. Teļi piedzimst vidēji ar 45 kg lielu dzīvmasu. Teles vaislas gatavību sasniedz 13 mēnešu vecumā, kad to dzīvmasa ir 360 kg. Ciltsdarba programmā HM tīršķirnes govīm plānots ik gadu 200 kg izslaukuma kāpinājums noslēgtā laktācijā.

Latvijas brūno govju šķirne veidota Latvijā 19. gs. 20. gados, krustojot vietējo sarkanbrūno govi ar Dānijas sarkanās un Angleras šķirnes buļļiem. Latvijas brūnās šķirnes dzīvnieki ir izturīgi, piemēroti Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem. Govis spēj ražot pienu ar lielu olbaltumvielu un tauku saturu, izmantojot lēto zāles lopbarību. Tām raksturīgas labas atražošanas spējas, izturīgas kājas un nagi. Vislielākā Latvijas brūno govju šķirnes populācija bija uzskaitīta 1980. gadā (141 700 LB liellopi). Latvijā kopš 2004. gada tiek īstenota LB šķirnes ģenētisko resursu saglabāšanas programma, kas tika pilnveidota 2014. gadā. Programmas mērķis ir uzturēt noslēgtu LB govju šķirnes populāciju ar neizmainītu fenotipu. Pēdējo 15 gadu laikā šī LB šķirnes populācijas daļa ir būtiski samazinājies (3. tabula).  

3. tabula. Sarkano piena šķirņu un LBĢR govju produktivitātes rādītāji Latvijā

Govju šķirne	Gads
	2010.			2013.
	skaits	izslaukums, kg	olbaltumvielu saturs, %	skaits	izslaukums, kg	olbaltumvielu saturs, %
LBĢR	1656	4350	3,38	132	5015	3,35
LB (vidēji visā populācijā)	48 276	5493	3,36	44 281	6017	3,33
Vācijas sarkanā (AN)	192	6189	3,38	302	6103	3,33
Dānijas sarkanā	944	5632	3,39	1943	6132	3,37
Vidējie rādītāji
Republikā	121 971	5987	3,31	124 266	6584	3,31

 

Labākās LB šķirnes govis spēj saražot 10 000 līdz 11 000 kg piena laktācijā. Pirmpieņu atnešanās vecums ir 26 mēneši, govju dzīvmasa – no 420 līdz 540 kg, mūža ilgums vidēji 3,5 laktācijas. Latvijas brūno govju šķirnes ģenētisko resursu programmas prasībās atbilstošo populāciju veido trīs buļļu līnijas: Potrimps, Ullors un Odins. Programmā pieļauj izmantot tos Latvijas brūnās šķirnes dzīvniekus, kuru asins daļā ir ne vairāk par 40% radniecisko Dānijas sarkanās un Angleras šķirnes. LB ģenētisko resursu saglabāšanas programmas prasībām atbilstoši dzīvnieki ir reģistrēti arī LLU^[3] MPS^[4]„Vecauce” ganāmpulkā. Uz 2018. gada 1. oktobri saimniecībā bija 71 LB šķirnes ģenētisko resursu dzīvnieks, no kuriem ir 30 slaucamās govis.

2. att. LBĢR govis Rīga un Gundega, LLU MPS “Vecauce” slaucamo govju kompleksā “Līgotnes” 20.09.2018.

Pētījuma mērķis – noteikt dažādu šķirņu un asinības slaucamo govju produktivitāti un uzturēšanas izmaksas.

Pētījuma uzdevumi:

• Teļu produktīvā vecuma noteikšana.
• Slaucamo govju pirmās atnešanās (dzemdību) vecuma uzskaite un analīze.
• Pirmās laktācijas govju dzīvmasas (kg) un krustu augstuma (cm) noteikšana.
• Pirmās un otrās laktācijas ražības uzskaite un analīze.
• Produktīvā cikla analīze (servisa periods (SP), starpatnešanās intervāls (SAI), cietstāves periods (CP).
• Enerģētiski koriģētā piena (EKP) ieguves aprēķināšana 305 laktācijas dienās un uz dzīvmasas 100 kg.
• Dzīvnieku izslēgšanas vecuma un iemeslu noteikšana.
• Slaucamo govju uzturēšanas izmaksu uzskaite.
• Slaucamo govju piena ražošanas ekonomiskais novērtējums.

Materiāli un metodes

Pētījums veikts LLU MPS “Vecauce” laikā no 2015. līdz 2018. gadam. Izveidotas trīs pētījuma grupas: HM tīršķirne, HM šķirnes krustojumi un LB šķirne (4. tabula). Pētījuma grupu komplektēšana balstīta uz iepriekš LLU MPS „Vecauce” 2013.– 2014. gadam veiktā demonstrējuma “Dažādas asinības Latvijas brūnās un Holšteinas melnraibās šķirnes teļu augšanas un attīstības rādītāju salīdzinājums” laikā izaudzētajām telēm. Galvenais kritērijs, pētījuma grupu veidošanā – dzīvnieku asinība.

4. tabula. Pētījuma shēma

Pētījuma grupas dzīvnieku izcelsme	Lietotais saīsinājums	Dzīvnieku skaits grupā
		uzsākot pētījumu	noslēdzot  1. laktāciju	noslēdzot 2. laktāciju
Holšteinas melnraibā šķirne	HM 100%	13	11	8
Holšteinas melnraibās šķirnes krustojumi	HM 60–90%	68	29	21
Latvijas brūnās šķirnes ģenētisko resursu programmas prasībām atbilstoši dzīvnieki	LB	9	4	3

Pētījuma grupu slaucamo govju turēšanas, kopšanas un ēdināšanas apstākļi bija atšķirīgi. Holšteinas tīršķirnes un krustojuma govis tika turētas nepiesietas modernā dzīvnieku novietnē. Govīm nodrošināta sabalansēta ēdināšana ražības grupu ietvaros, kas veidotas, ņemot vērā laktācijas fāzi un vidējo piena izslaukumu diennaktī. Govju ēdināšanā lielākoties tika izmantota pilnīgi samaisīta barības deva, kas veidota no saimniecībā sagatavotas zāles un kukurūzas skābbarības, graudu barības, proteīna barības līdzekļiem: sojas vai rapša spraukumiem, dažādām barības piedevām un minerālbarības.

Latvijas brūnās šķirnes govis tika turētas piesietas, vecā tipa kūtī. Ziemošanas periodā tās lielākoties tika barotas ar sienu, nelielu spēkbarības daudzumu un skābbarību, kurai pievienotas minerālvielas. Vasaras periodā govis dienas gaišajā laikā tika ganītas, naktī – turētas mītnē. Vasaras periodā barības deva sastāvēja no ganību zāles, skābbarības, siena un spēkbarības.

Saskaņā ar izmēģinājuma metodiku slaucamajām govīm tika noteikta dzīvmasa un krustu augstums pēc 1. atnešanās līdz 100. laktācijas dienai. Datu ieguves precizitātes nodrošināšanai mērījumi vienas slaucamās govs mērīšanas laikā tika veikti vairākkārt, un aprēķinātas to vidējās vērības.

Piena produktivitātes salīdzināšanai izmantots enerģētiski koriģētā piena daudzums, kas aprēķināts, izmantojot formulu:

Iegūto rezultātu analīzei pētījuma grupu ietvaros izveidotas divas apakšgrupas, ņemot vērā govju pirmās atnešanās vecumu. HM un HM krustojumu grupā atnesušās līdz 24 mēnešu vecumam (A), pēc 24 mēnešu vecuma (V), bet LB grupā atnesušās līdz 26 mēnešu vecumam (A) un pēc 26 mēnešu vecuma (V).

Teļu ieguvi govju grupai aprēķina pēc formulas:

kur: SAI – starpatnešanās intervāls, dienas.

Piena ražošanas ekonomiskais aprēķins sagatavots pēc pētījuma datiem saimniecībā un precīzas izbarotās barības maisījuma uzskaites. Dzīvnieku uzturēšanas izmaksas diennaktī aprēķinātas, ņemot vērā mainīgo izmaksu (55%) un pastāvīgo izmaksu (45%) sadalījuma izdevumu pozīciju struktūrā. Iegūtie dati par izlietoto barības daudzumu, kā arī par slaucamo govju augšanas un attīstības rādītājiem, iegūto piena daudzumu, sastāvu un kvalitātes rādītājiem tika ievadīti speciālā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) datu bāzē.

Rezultāti un to analīze

Daļa no izmēģinājuma rezultātiem ir publicēta LLKC ikmēneša profesionālā žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2018. gada oktobra izdevumā Nr. 10 – D. Arbidāns “Slaucamo govju ārējo pazīmju faktori un ekonomiskas ražošanas nosacījumi”. [5]

Izmēģinājuma laikā iegūtie rezultāti analizēti atsevišķi pa šķirņu grupām, jo slaucamās govis tika turētas būtiski atšķirīgos apstākļos (skat. nodaļu “Materiāli un metodes”).

Holšteinas melnraibās šķirnes un to krustojumu govju atražošanas un produktivitātes rezultātu analīze

Holšteinas melnraibo tīršķirnes pirmās laktācijas govju vidējais atnešanās vecums bija 24,2 mēneši (3. attēls), kas atbilst HM šķirnes ciltsdarba programmā izvirzītajām prasībām.

3. att. Holšteinas tīršķirnes un krustojuma teļu produktīvās izmantošanas vecums, mēneši

Rezultāti, kas apkopoti 3. attēlā, liecina, ka HM šķirnes krustojumu teles uzsāka izmantot vaislai par 1,6 mēnešiem agrāk nekā HM tīršķirnes teles, bet grūsnības iestāšanās konstatēta vairs tikai ar 0,3 mēnešu starpību, kā rezultātā HM krustojumu grupas govis pirmo reizi atnesās 23,9 mēnešu vecumā. No 11 HM tīršķirnes govīm 6 (54,5%) atnesās līdz 24 mēnešu vecumam (no 22,3 līdz 23,7 mēnešu vecumam.), bet 5 atnesās pēc 24 mēnešu vecuma (no 25,1 līdz 27,2 mēnešu vecumam). HM šķirnes krustojumu grupā 19 (65,5%) slaucamās govis pirmo reizi atnesās līdz 24 mēnešu vecumam (no 20,6 līdz 23,8 mēnešu vecumam), bet 10 pirmpieņu atnešanās vecums pārsniedza 24 mēnešus (24,1 līdz 30,8 mēneši).

Analizējot Holšteinas tīršķirnes un krustojuma govju krustu augstuma izmaiņas no piedzimšanas līdz pirmās laktācijas sākumam, varam secināt, ka iegūtie rezultāti ir izlīdzināti, lielākā starpība – 4 cm – iegūta telēm piedzimstot (4. attēls).

4. att. Holšteinas melnraibās tīršķirnes un krustojuma dzīvnieku vidējais krustu augstums, cm

Iegūtie rezultāti liecina, ka teļu auguma izmaiņas pēc piedzimšanas līdz mākslīgās apsēklošanas uzsākšanai (11,1–13,5 mēnešu vecumam) ir ļoti straujas. Šajā vecumā vaislas teļu krustu augstums sasniedza 136–139 cm. Vēlākā laikā, pēc mākslīgās apsēklošanas uzsākšanas līdz 1. laktācijai, krustu augstuma palielinājums ir vidēji 10–12 cm.

Par teļu augšanas tempu liecina noteiktajā vecumā sasniegtā dzīvmasa. Kā liecina 5. attēlā apkopotie rezultāti, HM tīršķirnes teles piedzima ar nelielu dzīvmasu, vidēji 37 kg un 41 kg, bet, uzsākot vaislas darbu, dzīvmasa  izlīdzinājusies un ir nedaudz pārsniegusi pārējo grupu teļu dzīvmasu, vidēji – 419 kg, kas skaidrojams ar mērķtiecīgu mākslīgās apsēklošanas laika izvēli.

5. att. Holšteinas melnraibās tīršķirnes un krustojuma dzīvnieku vidējā dzīvmasa, kg

Lielākā pirmās laktācija govju vidējā dzīvmasa ir iegūta HM tīršķirnes un krustojuma govju grupās, kuras atnesās pēc 24 mēnešu vecuma, vidēji 738  un 683 kg. Pārējās grupās govju vidējā dzīvmasa pārsniedza 600 kg.

Ganāmpulka atražošanas rezultātus raksturo govju produktīvais cikls (6. attēls). Starpatnešanās intervāls govīm saimniecībā ļauj spriest par teļu ieguvi. Izmēģinājuma laikā HM tīršķirnes slaucamo govju grupā teļu ieguve bija 89%, bet HM 60–90%, teļu ieguve bija 92%.

6. att. Holšteinas melnraibās tīršķirnes un krustojuma govju produktīvais cikls pirmās laktācijas laikā, dienas

SAI rezultātā teļu ieguvi ganāmpulkā tieši ietekmē servisa perioda ilgums. Servisa periods slaucamo govju ganāmpulkā raksturo enerģijas nodrošinājumu barības devā, spēju atgūt zaudēto dzīvmasu pēc dzemdībām, kā arī govju spēju apaugļoties pēc dzemdībām. Pārāk ilgs servisa periods saistīts ar problēmām slaucamo govju apsaimniekošanā un pieļautajām kļūdām to ēdināšanā, kā rezultātā ganāmpulkā parādās vielmaiņas slimības, neauglība, samazinās ražība pēc 30. laktācijas dienas. Saimniecībās ar augstāku ražību servisa periods slaucamajām govīm parasti ir 90–120 dienas.

Svarīgs rādītājs slaucamo govju produktīvajā ciklā ir cietstāves periods. Tā optimālais ilgums neatkarīgi no izslaukuma variē no 45–60 dienām. Pārāk garš CP liecina par neefektīvu apsaimniekošanu un mazražīgu ganāmpulku. HM 100% grupas govīm CP ir optimāls, ko nevar teikt par HM 60–90% izmēģinājuma grupas dzīvniekiem, kuriem cietstāves periods ir par 29 dienām garāks par optimālo.

Veicot HM šķirņu slaucamo govju ražības analīzi pētījuma grupās, iegūts apstiprinājums, ka LLU MPS “Vecauce” slaucamo govju ražība ir liela un ievērojami pārsniedz vidējo ražību pārraudzībā esošajām govīm Latvijā. Republikā 2017. gadā vidējais pirmās laktācijas govju izslaukums standartlaktācijā bija 7087 kg, bet no pētījuma grupas govīm 1. laktācijas laikā tika iegūti no 9740 kg līdz 10 031 kg EKP, labākie rezultāti tīršķirnes HM govīm, kuras atnesās līdz 24 mēnešu vecumam (7. attēls).

7. att. Holšteinas melnraibās tīršķirnes un krustojuma govju enerģētiski koriģētā piena ieguve 305 laktācijas dienās, kg

Lielāks EKP ieguves kāpinājums no 1. uz 2. laktāciju iegūts HM šķirnes krustojuma govju grupā, kuras pirmo reizi atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, vidēji 2659 kg.

Pirmajā laktācijā visu HM šķirņu slaucamo govju EKP ieguve vienā slaukšanas dienā ir līdzīga – no 31,9 līdz 32,9 kg, labākos rezultātus ieguva HM tīršķirnes (A) grupas govis (8. attēls).

8. att. Holšteinas melnraibās tīršķirnes un krustojuma govju enerģētiski koriģētā piena ieguve laktācijas dienā, kg

Pētījumā izmantotajām HM tīršķirnes un krustojuma slaucamajām govīm 2. laktācijā ir vērojams lielāks iegūtais EKP daudzums slaukšanas dienā. Lielākais EKP ieguves palielinājums slaukšanas dienā novērots HM šķirnes krustojuma govju grupā (HM 60–90%), kuras atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, vidēji 8,8 kg. Šīm govīm, uzsākot pirmo laktāciju, bija mazākā vidējā dzīvmasa – 628 kg. Strauji palielinoties EKP ieguvei 2. laktācijā, liela vērība jāvelta sabalansētai slaucamo govju ēdināšanai, jo HM krustojuma grupas govis teorētiski par 1,48% ir pārsniegušas ģenētisko potenciālu. Tas nozīmē, ka pastāv risks govīm saslimt ar vielmaiņas slimībām. Šī tendence ir attiecināma uz visām HM 100% un HM 60–90% slaucamajām govīm. Govīm, no kurām iegūtais piena daudzums diennaktī ir ~5% no dzīvmasas, risks saslimt ar vielmaiņas slimībām ir mazāks, nekā govīm, kuras pārsniedz iegūtā piena apjoma ziņā 5%. Ja ganāmpulkā ir dzīvnieki, no kuriem diennaktī iegūst mazāk par 5% no dzīvmasas, nopietni jāizvērtē to ēdināšanas stratēģija laktācijas periodā.

Lai salīdzinātu dažādu šķirņu govju ražību, tiek izmantota EKP ieguve uz 100 kg dzīvmasas (9. attēls).

9. att. Holšteinas melnraibās tīršķirnes un krustojuma govju enerģētiski koriģētā piena ieguve uz 100 kg dzīvmasas, kg

EKP ieguve uz 100 kg dzīvmasas netieši norāda uz lopbarības izmantošanu produkcijas ražošanai, vai, gluži pretēji, ķermeņa masas palielināšanai vai uzturēšanai. Govis, kuru EKP ieguve uz 100 kg dzīvmasas pārsniedz 1000 kg, no katra patērētā lopbarības kg saražo vairāk piena, salīdzinot ar to, kura iegūst mazāku piena daudzumu. Pētījumā izmantotās HM tīršķirnes un krustojuma grupu slaucamās govis ieguvušas ļoti labus rezultātus, lai gan tīršķirnes govis, kuru dzīvmasa pārsniedza 700 kg, saražoja mazāko EKP daudzumu – 1327 kg. Tas nozīmē, ka šīs govis dzīvības procesu uzturēšanai ir tērējušas vairāk lopbarības. Efektīvāk barību piena ieguvei ir izmantojušas HM tīršķirnes govis, kuras atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, iegūstot uz katriem 100 kg dzīvmasas 1561 kg EKP. Iegūtie rezultāti apstiprina, ka nepamatoti lielas un smagas govis nav ekonomiski izdevīgas.

Pētījuma laikā saimniecībā tika veikta izlietoto barības līdzekļu uzskaite un tās vērtības noteikšana. Tas nodrošināja iespēju aprēķināt piena ražošanas mainīgās un pastāvīgās izmaksas. HM šķirnes dažādas asinības slaucamo govju turēšana, ēdināšana un kopšana noritēja vienādos apstākļos, tāpēc, veicot ražības rādītāju ekonomisko vērtējumu abu grupu govīm, tika piemērota vienāda aprēķinu metodika un ražošanas izmaksas (5. tabula).

5. tabula. Holšteinas melnraibās tīršķirnes un krustojuma govju piena ieguves ekonomiskais novērtējums

Rādītāji	Vidējais izslaukums diennaktī, kg
	45 kg	30 kg
Sausna barības devā, kg	23,7	21,7
Barības sausnas vajadzība uz 100 kg dzīvmasas, kg	3,5–4,0	3,5
Faktiski patērētā barības sausna uz 100 kg dzīvmasas, kg	3,5	3,2
Iegūts piens, kg no 1 kg barības sausnas	1,90	1,38
Barības devas izmaksas diennaktī, eiro	5,24	4,17
Dzīvnieku uzturēšanas izmaksas diennaktī, eiro	9,52	7,58
Ieņēmumi diennaktī no piena realizācijas (0,32 eiro/kg)	14,40	9,30
Peļņa (eiro)	+4,88	+1,72
Ieņēmumu periods laktācijā (dienas)	80	100–150

Konkrētajā piemērā ir veikts aprēķins divām slaucamo govju grupām ar atšķirīgu ražību dažādās laktācijas fāzēs, kā rezultātā atšķirīga ir barības sausnas vajadzība un uzņemšanas spēja. Analizējot rezultātus, secināts, ka saimniecībā faktiski par 98% tiek nodrošināta diennaktī uzņemamās sausnas vajadzība. Augstražīgas slaucamās govis vidēji uz 100 kg dzīvmasas patērē no 3,5–4,0 kg barības sausnas, no 1 uzņemtā sausnas kg saražojot 1,3–1,70 kg piena.

Jo vairāk piena saražo no viena uzņemtā sausnas kg, jo organismā tā tiek izmantota efektīvāk. Sausnas uzņemšanas spējas ietekmē dzīvnieku veselība, lopbarības kvalitāte un tās sagremojamība, izbarojamais spēkbarības un minerālvielu apjoms. Pētījuma govīm sausnas uzņemšanas spēja un izmantošanas efektivitāte ir vērtējama kā laba. Ražīgākās HM šķirņu krustojuma govis spēja uzņemt no 3,2–3,5 kg barības sausnas uz 100 kg dzīvmasas un, saražojot 45 kg izslaukumu, patērēja 1 kg barības sausnas 1,90 kg piena ieguvei, bet, saražojot 30 kg, no 1 uzņemtā barības sausnas kg ieguva 1,38 kg piena.

Piena ražošanu var uzskatīt par efektīvu tad, ja no visiem ieņēmumiem, atņemot visas ar nozari saistītās ražošanas izmaksas, bilance ir pozitīva. Nemitīgi mainīgais piena tirgus spiež piena ražotājus strādāt efektīvāk, ražot vairāk un lētāku pienu. Pētījumā iekļautajām HM 100% un HM 60–90% govīm 1 kg patērētās sausnas maksāja atšķirīgi. Govīm grupā ar vidējo izslaukumu 45 kg 1 kg sausnas maksāja 0,22 eiro, ar ražību 30–35 kg vidēji 0,19 eiro. Izmaksu mainība ir atkarīga no barības devā iekļautajiem barības līdzekļiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu plānoto ražību diennaktī un dzīvībai svarīgu fizioloģisko procesu uzturēšanu. Taču jāņem vērā, ka ne vienmēr zemas dzīvnieku uzturēšanas izmaksas nodrošinās vajadzīgo ražošanas līmeni. Laktācijas sākumā slaucamās govs organisms fizioloģiski ir spējīgs saražot vairāk piena nekā laktācijas otrajā pusē, tādēļ slaucamo govju barības deva laktācijas sākumā līdz pat 80.–150.  laktācijas dienai vienmēr būs dārgāka. Pareizi pabarojot HM šķirnes un krustojuma slaucamās govis, lielākos ieņēmumus diennaktī no piena realizācijas ieguva grupā ar izslaukumu 45 kg līdz 80. laktācijas dienai – 14,40 eiro, kas, rēķinot uz vienu slaucamu govi diennaktī, nodrošināja 4,88 eiro peļņu. Laktācijas perioda otrajā pusē ieņēmumi no realizētā piena samazinās. Brīdī, kad ieņēmumi par pienu ir vienādi ar ražošanas izmaksām, govis ir jāaizlaiž ciet.

Latvijas brūnās šķirnes ģenētisko resursu saglabāšanas programmai atbilstošo govju atražošanas un produktivitātes rezultātu analīze

Latvijas brūnās šķirnes ģenētisko resursu saglabāšanas programmā ir norādīts, ka 2013. gadā vidējais LB ģenētisko resursu vaislas teļu vidējais apsēklošanas vecums bija 16,3 mēneši. Analizējot pētījumā izmantoto LB grupas teļu produktīvās izmantošanas vecumu, jāsecina, ka to mākslīgā apsēklošana uzsākta par 2,3 mēnešiem agrāk, vidēji 14 mēnešu vecumā (8. attēls). Daļa no lopkopības nozares speciālistiem Latvijā ir nobažījušies par nenobriedušu dzīvnieku izmantošanu vaislai, jo uzskata, ka tādā veidā tiks samazināts to mūžs un iegūtais produkcijas daudzums. LB šķirnes pētījuma grupas pirmpieņu vidējais atnešanās vecums bija 25,6 mēneši.

10. att. Latvijas brūnās šķirnes vaislas teļu produktīvās izmantošanas vecums, mēneši

Pētījumā izmantotie LB ģenētisko resursu dzīvnieki turpmāk salīdzināti pa atnešanās vecuma grupām: līdz 26 mēnešiem (A) un vecāki par 26 mēnešiem (V). Pirmpienes, kurām produktīvā izmantošana tika uzsākta ātrāk, bija lielāka auguma, salīdzinot ar pirmpienēm, kuru produktīvā izmantošana ir uzsākta vēlāk. Dzīvniekiem piedzimstot un uzsākot mākslīgo apsēklošanu, krustu augstuma atšķirības ir nebūtiskas. Pirmās laktācijas govīm, kuras atnesās līdz 26 mēnešu vecumam, vidējais krustu augstums sasniedza 137 cm (11. attēls), kas ir par 8 cm vairāk nekā tām pirmpienēm, kuras atnesās vēlāk.

11. att. Latvijas brūnās šķirnes dzīvnieku krustu augstuma izmaiņas, cm

Salīdzinot pētījuma grupas dzīvnieku vidējo krustu augstumu ar ģenētisko resursu saglabāšanas programmā uzrādīto, jāsecina, ka lielākā daļa pirmās laktācijas govju atbilst ģenētisko resursu saglabāšanas programmā izvirzītajam mērķim – 131 cm.

Telēm piedzimstot, dzīvmasa bija vidēji 33 kg un 36 kg, bet, uzsākot mākslīgo apsēklošanu, vecākās teles bija ar mazāku dzīvmasu – 332 kg (12. attēls). LB šķirnes govīm, kuras atnesās līdz 26 mēnešu vecumam, bija par 34 kg mazāka vidējā dzīvmasa (486 kg), salīdzinot ar govīm, kuras atnesās pēc 26 mēnešu vecuma – 520 kg.

12. att. Latvijas brūnās šķirnes dzīvnieku dzīvmasas izmaiņas, kg

Analizējot LB ģenētisko resursu slaucamo govju atražošanas rezultātus, tas ir, starpatnešanās intervālu, servisa un cietstāves periodu, ir jāsecina, ka tie visi pārsniedz optimālos rādītājus (13. attēls).

13. att. Latvijas brūnās šķirnes pirmās laktācijas govju produktīvais cikls, dienas

Veicot visu iegūto rezultātu analīzi, netika atrasts skaidrojums tik ilgam cietstāves un servisa periodam un rezultātā – stapatnešanās intervālam, izņemot to, ka saimniecībā tiek pieļautas LB grupas govju apsaimniekošanas kļūdas.

Ar produktīvo ciklu ir cieši saistīta slaucamo govju veselība un iegūtais piena daudzums (14. attēls). Apkopotā informācija par 305 dienu ražību liecina, ka ģenētisko resursu saglabāšanas programmas minimālās prasības tiek izpildītas, iegūstot 1. laktācija 4266 kg, bet 2. laktācijā 4922 kg EKP.

14. att. Latvijas brūnās šķirnes slaucamo govju enerģētiski koriģētā piena ieguve 305 laktācijas dienās, kg

LB govju grupā par 15% augstāka ražība sasniegta otrajā laktācijā, palielinājums par 656 kg. Ir jāatzīmē, ka slaucamo govju grupā netiek pilnībā izmantots ģenētiskais potenciāls. Ir pierādīts, ka no LB šķirnes slaucamajām govīm ir iespējams iegūt vismaz 6000 kg piena. LB šķirnes ģenētisko resursu populācija ir pārāk maza (ģenētisko resursu saglabāšanas programmā ir iekļautas ~130 slaucamās govis), tās izkopšana pēc vispārpieņemtiem selekcijas principiem nav iespējama. Lai veiktu selekcijas darbu un palielinātu LB slaucamo govju ražību, populācija jāpalielina vismaz līdz 500 dzīvniekiem.

Slaucamo govju ražību novērtējām arī pēc iegūtā EKP daudzuma diennaktī. Jāsecina, ka tas ir ļoti pieticīgs. Govis, kuras ir atnesušās līdz 26 mēnešu vecumam, vienā laktācijas dienā ieguva 14,2 kg EKP, kas ir par 0,6 kg vairāk nekā govīm, kuras atnesās vēlāk (15. attēls).

15. att. Latvijas brūnās šķirnes slaucamo govju enerģētiski koriģētā piena ieguve un teorētiski sasniedzamais potenciāls laktācijas dienā, kg

Praktiskā pieredze liecina, ka Latvijas brūnās šķirnes slaucamo govju ģenētiskais potenciāls ir ievērojami lielāks. Varam secināt, ka pētījumā iekļauto slaucamo govju potenciāls tiek izmantots tikai par 52–58%.

Šķirnes saglabāšanas programmā minēts, ka minimālajam izslaukumam no LB šķirnes govīm jābūt 4000 kg ar tauku saturu pienā 4,20% un olbaltumvielu saturu ne zemāku par 3,20%, buļļu mātēm attiecīgi: izslaukums 5200 kg, tauku saturs pienā 4,20% un olbaltumvielu saturs 3,20% pienā. Pārrēķinot šos rādītājus uz EKP, govīm, kuras plānots izmantot teļu ieguvei, jāsaražo 757 kg, bet buļļu mātēm 984 kg EKP uz 100 kg dzīvmasas. Pētījuma laikā iegūtie rezultāti par EKP ieguvi uz 100 kg dzīvmasas apkopoti 16. attēlā.

16. att. Latvijas brūnās šķirnes slaucamo govju enerģētiski koriģētā piena ieguve uz 100 kg dzīvmasas, kg

 

Kā liecina iegūtie rezultāti, LB šķirnes govis, kuras atnesās līdz 26 mēnešu vecumam, ieguva 901 kg EKP uz 100 kg dzīvmasas, kas ir par 103 kg vairāk nekā govīm, kuras atnesās pēc 26 mēnešu vecuma sasniegšanas.

Piena ražošanas ekonomiskais aprēķins sagatavots pēc pētījuma saimniecības sniegtajiem datiem. Ņemot vērā vairāku faktoru ietekmi, secināts, ka barības sausnas nodrošinājums 2017. gada martā govīm bija nepietiekams, respektīvi, barības devā ir nepieciešams par 0,8 kg lielāks sausnas nodrošinājums (6. tabula).

6. tabula. Latvijas brūnās šķirnes slaucamo govju piena ražošanas ekonomiskais novērtējums

Rādītāji	Slaucamo govju izslaukums
	17 kg (2017. gada marts)	17 kg (2017. gada novembris)	25 kg (teorētiski aprēķināti dati)
Sausna barības devā, kg	14,3	21,5	18,2
Barības sausnas vajadzība uz 100 kg dzīvmasu, kg	3,0	3,0	3,0–3,5
Faktiski patērētā barības sausna uz 100 kg dzīvmasu, kg	2,86	4,3	3,64
Iegūts piens, kg, no 1 kg barības sausnas	1,19	0,79	1,38
Barības devas izmaksas diennaktī, eiro	1,87	2,85	3,00
Dzīvnieku izturēšanas izmaksas diennaktī, eiro	3,40	5,18	5,45
Ieņēmumi diennaktī no piena realizācijas (0,32 eiro/kg)	5,44	5,44	8,00
Peļņa (eiro)	+2,04	+0,26	+2,55
Ieņēmumu periods laktācijā (dienas)	250	250	120

Kopumā ir jānovērtē arī NDF sagremojamība, nodrošinājums ar kopproteīnu un vajadzību pēc NEL. LLU MPS “Vecauce” LB šķirnes slaucamajām govīm ar izslaukumu 17 kg diennaktī 2017. gadā, izmantojot saimniecībā esošos barības līdzekļus, bija jānodrošina 15,1 kg barības sausnas, kuras 1 kg 13% kopproteīna un 6,103 MJ NEL. Aprēķinos iegūtie rezultāti liecina, ka martā govīm netika nodrošināta nepieciešamā barības sausna, bet 2017. gada novembrī barības devā barības sausnas nodrošinājums bija pārāk liels. Tas norāda, ka govis ar 17 kg ražību diennaktī nespēja uzņemt tik lielu barības daudzumu. Tāpēc saimniecībai radās nevajadzīgas izmaksas neapēstā barības pārpalikuma rezultātā. Sagatavojot precīzu barības devu, 2017. gada novembrī saimniecībā uz katru slaucamo govi dienā varēja ietaupīt 0,84 eiro. Lai LB slaucamo govju ražība paaugstinātos un būtu iespēja izvēlēties no populācijas labākos dzīvniekus, LLKC pētījums piedāvā teorētiski aprēķinātu piena ieguves ekonomisko novērtējumu govīm ar vidējo ražību diennaktī 25 kg piena, vidējo tauku saturu pienā 4,2% (6. tabula). Iegūtie rezultāti liecina par nepieciešamību saimniecībā rūpīgāk novērtēt LB ģenētisko resursu govju turēšanas, kopšanas un ēdināšanas apstākļus.

Pētījumā izmantoto šķirņu un krustojuma govju izslēgšanas vecums un iemesli

Pētījuma laikā tika analizēts arī izslēgto dzīvnieku skaits pa grupām, kā arī vecums un izslēgšanas iemesli. Iegūtie rezultāti liecina, ka vidējais govju izslēgšanas vecums bija aptuveni 3,5 gadi (17. attēls).

17. att. Pētījuma grupu slaucamo govju izslēgšanas vecums no ganāmpulka, mēneši

Jaunākas tika izslēgtas LB grupas govis, vidēji 39,2 mēnešu vecumā, ilgāk ganāmpulkā izmantotas HM tīršķirnes govis, vidēji 46,9 mēnešus. Govju izslēgšanas apstākļi un iemesli ir dažādi, tie apkopoti 18. attēlā.

18. att. Pētījuma grupu slaucamo govju izslēgšanas iemesli

Attēlā apkopotie govju izslēgšanas iemesli vēlreiz apstiprina iepriekš minēto saistībā ar dzīvnieku turēšanu, kopšanu un ēdināšanu. Slaucamās govis ir slimojušas ar tesmeņa iekaisumu, kura dēļ HM100% un HM 60–90% no katras grupas izslēgtas pa 3 slaucamajām govīm. Tas liek domāt par govju labturības problēmām un slaukšanas rutīnas neievērošanu. Kopumā 6 govis (HM 100% – 1, HM 60–90% 4 un LB – 1) ir izslēgtas ar diagnozi  ketoze, kas norāda uz pieļautajām kļūdām slaucamo govju ēdināšanā to dažādos dzīves posmos. Arī neauglības problēmas un kāju slimības daļēji ir saistītas ar ēdināšanas kļūdām, to ietekmē saimniecībās no ganāmpulka bieži tiek izslēgti dzīvnieki.  Pneimonijas klātbūtne slaucamo govju ganāmpulkā liecina par neatbilstošu dzīvnieku blīvumu novietnē, nepietiekamu gaisa apmaiņu novietnē un uzgaidāmajā telpā pirms slaukšanas zāles.

Secinājumi

1. Holšteinas melnraibās šķirnes govis pirmo reizi atnesās optimālā vecumā, vidēji 24,2 mēnešos. Vidējā dzīvmasa govīm, kuras atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, bija 643 kg, un govīm, kuras atnesās pēc 24 mēnešu vecuma, – 738 kg.

Govis, kuras atnesās pēc 24 mēnešu vecuma, pirmās laktācijas 305 dienās saražoja 9781 kg enerģētiski koriģētā piena (EKP), bet govis, kuras atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, vidēji 10 031 kg EKP.

Lielākā EKP ieguve uz 100 kg dzīvmasas bija govīm, kuras atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, vidēji 1561 kg.

2. Holšteinas melnraibās šķirnes krustojuma govis pirmo reizi atnesās 23,9 mēnešu vecumā, 65,5% (19 govis) atnesās līdz 24 mēnešu vecumam ar vidējo dzīvmasu 628 kg.

Pirmās laktācijas 305 dienās lielāku EKP daudzumu saražoja govis, kuras atnesās pēc 24 mēnešu vecuma, vidēji 9943 kg, bet uz 100 kg dzīvmasu lielāku EKP daudzumu saražoja govis, kuras atnesās līdz 24 mēnešu vecumam, vidēji 1550 kg.

Ražīgākās HM šķirņu un krustojuma govis spēja uzņemt 3,2–3,5 kg barības sausnu uz 100 kg dzīvmasas, saražojot 45 kg izslaukumu, patērēja 1 kg barības sausnas 1,90 kg piena ieguvei, bet, saražojot 30 kg, no 1 uzņemtā barības sausnas kg ieguva 1,38 kg piena.

3. Latvijas brūnās šķirnes govis pirmo reizi atnesās 25,6 mēnešu vecumā, sasniedzot vidējo dzīvmasu no 486 kg (pirmā atnešanās līdz 26 mēnešu vecumam) līdz 520 kg (pirmā atnešanās pēc 26 mēnešu vecuma).

Govis, kuras atnesās līdz 26 mēnešu vecumam, pirmās laktācijas 305 dienās saražoja 4344 kg enerģētiski koriģētā piena, kā rezultātā tā ieguve uz 100 kg dzīvmasas vidēji bija 901 kg.

4. LLU MPS “Vecauce” ir jāpārskata LBĢR slaucamo govju turēšanas, ēdināšanas un kopšanas stratēģija, lai pilnvērtīgāk izmantotu govju ģenētisko potenciālu.

Pagaidām LB šķirnes ģenētisko resursu populācija ir pārāk maza (ģenētisko resursu saglabāšanas programmā ir iekļautas ~130 slaucamās govis), tās izkopšana pēc vispārpieņemtiem selekcijas principiem nav iespējama.

Dainis Arbidāns,

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Daina Kairiša,

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Indra Eihvalde,

LLU Mācību pētījumu saimniecība “Vecauce”

Foto: Dainis Arbidāns

Izmantotā literatūra

Baranovska M. Latvijas brūnās saglabāsim kā īpašu retumu. // Agro Tops.  Nr. 8 (2011), 50.–51. lpp.

Cooke J. S., Cheng Z., Bourne N. E., Claire D. Wathes Association between growth rates, age at first calving and subsequent fertility, milk production and survival in Holstein-Friesian heifers [Tiešsaiste] [skatīts 25.10.2018.] Pieejams: https://file.scirp.org/pdf/OJAS_2013012416403322.pdf.

Smith J. F., Becker D. A. The Reproductive Status of Your Dairy Herd [Tiešsaiste] [skatīts 25.10.2018.] Pieejams: https://aces.nmsu.edu/pubs/_d/D302/welcome.html.

Latvijas brūnās šķirnes govju ģenētisko resursu saglabāšanas programma no 2014. gada un turpmāk. [Tiešsaiste] [skatīts 25.10.2018.] Pieejams: http://www.ldc.gov.lv/upload/doc/doc20.pdf .

Latvijas Holšteinas šķirnes govju ciltsdarba programma 2013.–2017. gadam. [Tiešsaiste] [skatīts 25.10.2018.] Pieejams:http://www.ldc.gov.lv/upload/doc/LHA_programma_2013_1017.pdf.

Piena lopkopība (2001): Rokasgrāmata. J. Blūzmanis, J. Dubļinskis, A. Grundmane u. c. Sigulda: Jumi. 191 lpp.

Piena pārraudzības rezultāti 2016./2017. gadā. [Tiešsaiste] [skatīts 25.10.2018.] Pieejams: http://www.ldc.gov.lv/upload/doc/best_govis_2017.pdf

Siliniece V. Ieprogrammētas augstiem izslaukumiem // Agro Tops. Nr. 3 (2011), 48.–49. lpp.