Galovejas šķirne

Ekstensīva gaļas liellopu šķirne, kura izveidota Skotijā. Dzīvniekiem ir neliels augums un melns apmatojums, daļai dzīvnieku ķermeņa vidusdaļā mēdz būt plata, balta josla. Reti, bet mēdz būt sastopami balti dzīvnieki ar melnu deguna spoguli. Ārēji Galovejas šķirnes dzīvnieki var būt dažādos krāsojumos: vienkrāsainas, ar baltu jostu, baltas ar pigmentētiem laukumiem pie ausīm, deguna spoguļa un nagiem vai ar baltu svītru muguras daļā. Krāsas var būt melna, blonda un sarkana.  

Govis pēc rakstura ir miermīlīgas, izturīgas, pieticīgas. Dzimumgatavību sasniedz salīdzinoši vēlu, toties šķirnei raksturīgs liels dzīves ilgums, bieža meklēšanās un vieglas dzemdības. Viena no labajām šīs šķirnes īpašībām ir stiprā saikne ar ganāmpulku. Vidēji garais apmatojums ar biezo vilnu sniedz dzīvniekiem aizsardzību sliktos laika apstākļos.

Dzīvmasa: buļļiem – 770-1045 kg, govīm – 450-675 kg, teļiem dzimstot – 20-30 kg. Mazprasīgas, labi izmanto un nešķiro barību, viena no gaļīgākajām ekstensīvajām gaļas liellopu šķirnēm. Kautķermenis ir ar nelielu tauku noslāņojumu un īsām muskuļšķiedrām, arī dabiskos apstākļos augušas, ir ar labu kautiznākumu un izcilu gaļas kvalitāti. Šķirne ir ilgmūžīga – 17-20 gadi. Galoveju šķirnes dzīvniekiem kautķermenī vidējais tauku saturs ir 2 %, kas ir ļoti zems rādītājs. Gaļa sastāda aptuveni 60-62% no dzīvmasas, satur aptuveni 1% piesātināto tauku, kas norāda uz gaļas labo kvalitāti, tā ir piemērota veselīga uztura sekotājiem. Šķirne ir piemērota bioloģiskajai audzēšanai.