Itālijā gaļas liellopu audzēšana notiek, intensīvi saimniekojot

Latvijas speciālistiem bija iespēja iepazīties ar Itālijas pieredzi gaļas liellopu audzēšanā. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības nodaļas speciāliste Daiga Baltiņa un Kuldīgas biroja konsultante Inga Muižniece piedalījās Veterinārārstu konferencē Igaunijā, kas notika 26. oktobrī Tartu. Konferences mērķis bija iepazīties ar to, kā tiek organizēta gaļas liellopu audzēšana un ēdināšana Itālijā. Igaunijas Veterinārārstu biedrība sadarbībā ar firmuAlltech bija uzaicinājusi Milānas universitātes profesoru Karlo Andželo Sgoifo Rosi pastāstīt par situāciju Itālijā šajā jomā.

Gaļas lopkopības nozari lielā mērā ietekmē ģeogrāfiskā atrašanās vieta, katras tautas tradīcijas, politiskā situācija un atbalsta sistēma. Tiek prognozēts, ka pasaulē kopumā pieprasījums pēc gaļas pieaugs, jo iedzīvotāji arvien lielāku vērību pievērš kvalitatīvas pārtikas iegādei.

Itālijā lielākoties gaļas liellopus audzē izmantojot intensīvās audzēšanas metodes. Pastāv divi liellopu audzēšanas veidi: ganībās un novietnēs. Visizplatītākā turēšanas sistēma ir gaļas liellopu turēšana novietnēs, tādā veidā nodrošinot kvalitatīvu ganāmpulka apsaimniekošanu. Interesanti, ka Itālijā tikai 5–6% ir bioloģiskās liellopu gaļas audzēšanas saimniecības.

Profesors Karlo Andželo Sgoido Rosi pauda atziņu, ka, lai iegūtu dzīvu, veselīgu teļu, ir svarīgi apzināties kritiskos punktus katrā no audzēšanas fāzēm. Piemēram, no govs aplecināšanas līdz teļa piedzimšanai, no teļa piedzimšanas līdz atšķiršanai, augšanas un nobarošanas laikā. Nedrīkst aizmirst par kvalitatīvas barības bāzes nodrošināšanu un sabalansētas barības devas izēdināšanu ikvienā no fizioloģiskās attīstības fāzēm, kā arī par rūpīgu liellopu turēšanas prasību ievērošanu.

Gaļas liellopu veselība – svarīgs rādītājs intensīvās liellopu audzēšanas sistēmā.

Itāļi lielu nozīmi savos ganāmpulkos pievērš liellopu grupēšanai, veidojot pēc iespējas mazākas grupas, kas ir vieglāk pārskatāmas un apsaimniekojamas. Piemēram, grūsnās teles vai govis var grupēt līdz desmit govīm vienā boksā vai arī turēt individuāli. Tiklīdz rodas kādas govs veselības problēmas, to atšķir individuālā boksā un seko līdzi veselības stāvoklim un teļa attīstībai. Liellopu boksus zemnieki cenšas uzturēt sausus un tīrus neatkarīgi no dzīvnieka augšanas fāzes. Īpaša uzmanība tiek veltīta govju atnešanās vietai, lai govij ar teļu nodrošinātu pēc iespējas labākus apstākļus – gan barības, gan turēšanas apstākļu jomā.

Profesora veiktie pētījumi pierādījuši, ka govij ar teļu pēcatnešanās periodā svarīgi nodrošināt atbilstošu platību. Ja govij ar teļu plāno 8 m2, tiek novērots, ka 24% gadījumos teļiem rodas caurejas problēmas, ja 10 m2 – caurejas problēma samazinās līdz 16%, bet ja 12 m2 – tikai 8% gadījumos teļiem novērota caureja.

Secināts, ka pirmpienēm, atnesoties mazās grupās, samazinās stress, un teļiem pēc iegūtajiem rezultātiem 30% gadījumu nav bijis caurejas problēmu, bet 14% gadījumu tās konstatētas. Arī nedzīvi dzimušu teļu skaits mazās grupās ir salīdzinoši mazāks, piemēram, pēc itāļu rezultātiem, 24% gadījumu nav problēmu, bet 11% gadījumu konstatēta teļu mirstība.

Zīdītājgovju pirmpiena kvalitāte

Itāļu zemnieki lielu vērību pievērš, lai teļš četru līdz sešu stundu laikā saņemtu kvalitatīvu pirmpienu. Pirmpiena kvalitāti viņi pārbauda, izmantojot kolostrometru, protams, vispirms govi izslaucot. Retos gadījumos, kad pirmpienes nerūpējas par savu teļu un pirmpienu tas nesaņem, saimnieks govi izslauc un pabaro teļu, dodot 1,7 līdz 2 litri pirmpiena vienā reizē. Gadījumos, kad nav iespējams teļu nodrošināt ar pirmpienu vai tas nav kvalitatīvs, tiek izmantots sasaldēts pirmpiens, ko pirms barošanas teļam atkausē.

Lektors atzīst, ka gadījumos, kad govis atrodas ganībās, teļiem piena pietiek, bet nav iespējams noteikt pirmpiena kvalitāti. Viņš izteica aizdomas, ka imunoglobulīnu saturs šo govju pirmpienā varētu būt nepietiekams, lai nodrošinātu teļam nepieciešamo imunitāti. Pirmpiena kvalitāti vistiešākajā veidā ietekmē zīdītājgovs ēdināšana. Izmantojot ganību sistēmu, svarīgi sekot līdzi teļa veselībai un augšanas efektivitātei no pirmās dienas.

Intensīvi saimniekojot, Itālijā lielu uzmanību pievērš liellopu vakcinācijai gan govīm, gan teļiem pret diareju, korona vīrusu un elpceļu slimībām, tādā veidā paaugstinot dzīvnieku imunitāti. Nedrīkst aizmirst vakcinēt liellopus pret parazītiem – iekšējiem un ārējiem.

Lai nodrošinātu teļiem maksimāli labus turēšanas apstākļus, nepieciešams tiem ierīkot atsevišķu nodalījumu, kur papildus mātes pienam tiem iespējams uzņemt spēkbarību, mikroelementus un ūdeni. Lai veicinātu spurekļa attīstību, teļiem spēkbarību var sākt piedāvāt no 1,5 nedēļu vecuma.

Liela uzmanība tiek pievērsta teļu pēcatšķiršanas stresa mazināšanai. Saimniecības, kas audzē zīdītājgovis, atšķirtos teļus realizē saimniecībām, kas tos tālāk turpina nobarot. Daļa nobarojamo teļu tiek ievesti arī no citām valstīm. Šajā periodā atšķirtajiem dzīvniekiem rodas liels stress, jo mainās gan turēšanas vieta, gan ēdināšana. Tādēļ nepieciešama adaptācijas fāze, lai dzīvnieki pierastu pie jaunajiem apstākļiem. Šajā periodā jānodrošina pēc iespējas labāka sanitārā aprūpe, apsaimniekošana un ēdināšana.

Lai noskaidrotu izēdināmo barības līdzekļu kvalitāti un sagatavotu sabalansētas barības devas, regulāri tiek ņemti barības paraugi un sūtīti uz laboratoriju lopbarības ķīmisko un kvalitatīvo rādītāju ieguvei. Tādējādi zemnieks var nodrošināt liellopiem atbilstošu un kvalitatīvu barības devu ik dienu. Līdz ar to, noskaidrojot vidējo dienas barības patēriņu, var kalkulēt attiecīgās izmaksas.

Liellopus nobarošanas pēdējā fāzē, galvenais mērķis ir maksimāli veicināt to augšanu, iegūt kvalitatīvu liemeni, samazināt produkcijas izmaksas, kā arī veicināt barības izmantošanas efektivitāti. Šajā fāzē jāseko līdzi liellopu dzīvmasas diennakts pieaauguma tendencēm, jo intensīvo šķirņu dzīvniekam sasniedzot aptuveni 650 - 700 kg, augšanas intensitāte samazinās un šis ir mirklis, kad dzīvnieks jākauj. Turpinot šāda dzīvnieka nobarošanu, rodas zaudējumi.

Liellopu izaudzēšana ir atkarīga no izvēlētā apsaimniekošanas menedžmenta tipa. Intensīvi saimniekojot un nodrošinot ļoti labu menedžmentu iepriekš minētajās jomās, ir izpētīts, ka saslimstība iespējama 6,5% gadījumos, ar labu menedžmentu – 14,2% gadījumos rodas problēmas, un ar nepārdomātu – 28,4% gadījumos sastopamas problēmas.

Secinājumi:

• Lai iegūtu no govs veselu, kvalitatīvu teļu ik gadu, jāpievērš rūpīga uzmanība govju ēdināšanai un turēšanas apstākļiem ikvienā attīstības fāzē.
• Itālijā, intensīvi audzējot liellopus, īpašu uzmanību pievērš  liellopu turēšanas apstākļiem, lai tie atbilstu liellopu labturības prasībām.
• Lai noskaidrotu pirmpiena kvalitātes rādītājus, zīdītājgovi vispirms izslauc un noskaidro piena sastāvu, izmantojot kolostrometru, un tad nodrošina teļu ar pirmpienu pirmajās četrās līdz sešās dzīves stundās.
• Veicot barības līdzekļu analīzes, iespējams noskaidrot barības līdzekļu kvalitātes rādītājus, kas dod iespēju aprēķināt sabalansētu barības devu, kā arī apēstās barības izmaksas dienā vai noteiktā periodā.
• Intensīvi saimniekojot, jānodrošina atbilstoša apsaimniekošana - jāveido viendabīgas dzīvnieku grupas gan šķirņu, gan vecuma, gan turēšanas, gan ēdināšanas ziņā.

Sagatavoja

Daiga Baltiņa

LLKC lopkopības speciāliste

Inga Muižniece

KB, lopkopības speciāliste