Neaizmirsīsim par vaislas buļļiem!

Katra liellopu audzētāja mērķis ir ganāmpulkā iegūt veselus, dzīvotspējīgus un produktīvus jaunlopus, lai sekmētu saimniecības rentabilitāti un paaugstinātu peļņas līmeni. To nodrošina pārdomāta un pamatota dažādu gaļas šķirņu liellopu krustošana un gaļas šķirņu buļļu izmantošana. Bet nedrīkst aizmirst  par vaislas buļļa kondīciju un nepieciešamo barības vielu nodrošināšanu.

Efektīvas gaļas liellopu audzēšanas pamats ir augsts auglības līmenis katram ganāmpulka dzīvniekam. Tā kā katrs bullis aplec vairākas govis, tad viena šķirnes buļļa atražošanas spēju trūkums vairāk ietekmē ganāmpulka produktivitāti nekā auglības problēmas vienai govij. Izmantojot mazāk auglīgu bulli, var palielināties atnešanās intervāli, var tikt iegūts mazāks teļu skaits un palielināties izmaksas, kas saistītas ar “tukšām” govīm gadā. Apmēram astoņas nedēļas pirms vaislinieka pievienošanas govju ganāmpulkam buļļa barības devā ir jāiekļauj 2–3 kg spēkbarības, kas ir pietiekami šķiedraina un satur 14% proteīna. Papildus spēkbarības izēdināšana ir jāturpina arī lecināšanas periodā. Mērķis ir ķermeņa kondīciju noturēt virs 3 visu lecināšanas periodu.

1. attēls

Barības vielu vajadzība augošiem buļļiem

Veselība un fiziskā forma ir svarīgi auglība aspekti. Slikta veselība var izraisīt dzimumtieksmes traucējumus, samazināt pārošanās spējas un samazināt spermas veidošanos un kvalitāti. Fiziskā forma, ieskaitot pēdu, kāju un locītavu funkcionalitāti, ir svarīga bullim, lai tas varētu pārvietoties pa ganībām un aplekt govis, kuras meklējas. Jebkura slimība, kas ietekmē buļļa kustības, traucē reproduktīvo darbību.

Brieduma problēma parasti saistīta ar sliktu ģenētiku – pārāk taisnas pakaļkājas. Ir nepieciešams lecamo locītavu pareizs leņķis, lai bullis pēc aplekšanas var sakārtot dzimumorgānus (atvilkt). Pareizs kāju leņķis palīdz arī samazināt satricinājumus, kas rodas staigājot un palielina buļļa reproduktīvo dzīves ilgumu.

Sēklinieka apkārtmēram ir vidēja vai augsta pārmantojamība. Vīriešu pēcnācēju auglību var izvēlēties, izmantojot šo pazīmi. Sēklinieka apkārtmērs ir pozitīvi saistīts ar viņa meitu auglību. Teles no tēviem ar lielākiem sēkliniekiem sasniedz ātrāk dzimumgatavību kā teles, kuru tēviem ir mazi sēklinieki. Tādējādi lielāks sēklinieka apkārtmērs korelē ar telīšu vecumu, kad tās sasniedz dzimumgatavību, grūsnības iestāšanos pēc pirmreizējas apaugļošanas, grūsnības rādītājus un dienas pēc dzemdībām, kad tās ir gatavas nākamai apsēklošanai. Auglības izvērtēšana pēc mātes līnijas ir bijusi neveiksmīga. Tieši spēcīga ģenētiskā sakarība starp sēklinieka izmēriem un telīšu auglību nodrošina alternatīvu atlases metodi.

Izvēloties gaļas šķirņu bulli mākslīgai sēklošanai, vispirms jānoskaidro tā kvalitātes vērtējums – kā minimums jāņem vērā tādi rādītāji kā atnešanās vieglums, pēcnācēju dzīvmasas pieauguma un kautiznākuma rezultāti. Ārvalstīs pārbaudītiem gaļas šķirņu buļļiem atkarībā no to pārbaudes valsts tiek testēti vēl daudzi rādītāji, piemēram, meitu pienīgums, apaugļotspēja u.  c. Vaislas buļļi tiek pārbaudīti, un uz pārbaužu rezultātu pamata tiek rēķinātas ciltsvērtības, kas parāda buļļu atšķirības un to piemērotību konkrētās saimniecības vēlmēm.

Vaislas buļļiem ir jānodrošina kustību iespējas, lai tie būtu sagatavoti aktīvajam lecināšanas periodam. Ja buļļus tur novietnē, tad pastaigu laukuma ierīkošana ir veids, kā nodrošināt aktīvas kustības un sagatavot “darbam” ganībās. Vaisliniekiem barības galdam ir jābūt atstatus no dzirdnes, lai radītu nepieciešamību kustēties.

Daiga Baltiņa,
LLKC lopkopības speciāliste