Lopkopība

Aprīļa numurā ieskats Eiropas Komisijas publiskotajā ES lauksaimniecības tirgus īstermiņa prognožu pārskatā. Tajā norādīts – lai arī ES lauksaimniecības preces saražo ievērojami vairāk, nekā patērē iekšējā tirgū, Eiropa ir atkarīga no energoresursu, mēslošanas līdzekļu un proteīnbarības importa. Tātad – saražot varam gan pašiem, gan eksportam, jautājums – kādas būs ražošanas izmaksas. Skarbus laikus EK prognozē visu 2022. gadu līdz pat 2023. gada vasarai. Kas notiks pēc tam – atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas izmaiņām.

Jo grūtāki laiki, jo lielāks pieprasījums pēc dējējputniem. IK “Ziedkalni” saimniece un portāla calisi.lv īpašniece LIENE VENTERE atzīst, ka šogad interese par vistu audzēšanu būtiski pieaugusi, tomēr ikvienam piekodina – ja gribat olas, tad nodrošiniet vistām barību ar atbilstošu olbaltumvielu saturu.

Kaspara Davidenko vadītā z/s “Pucītes” Skrundas pagasta Kušaiņos ir pieredzējusi paipalu olu ražotāja. Vairāk nekā 20 gadus attīstījis paipalu audzēšanu un noslīpējis olu ražošanas nianses, šobrīd saimnieks ir pārdomās, vai vērts darboties tālāk.

Pavasaris lauksaimniekiem atnācis ar raizēm par minerālmēslu nodrošinājumu, augstām degvielas un citu resursu cenām. Jaunie apstākļi ienes pārmaiņas saimniekošanā zemniekiem, vienlaikus radot izaicinājumu ES un arī valsts pārvaldes institūcijām ātru lēmumu pieņemšanā, lai nodrošinātu pārtikas izejvielu ražošanu pietiekamā apjomā.

Minerālmēsli – lielajiem gana, mazajiem trūkst

Pavasaris lauksaimniekiem atnācis ar raizēm par minerāmēslu nodrošinājumu, augstām degvielas un citu resursu cenām. Saimniekus, kam nepieciešams padoms resursu efektīvākai izmantošanai, aicinām vērsties pie konsultantiem LLKC birojos visā Latvijā un pieteikties konsultāciju atbalstam pasākuma “Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi” apakšpasākuma “Atbalsts konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai” ietvaros.

Lauksaimnieku aprindās dzirdēts teiciens, ka govij piens rodas uz mēles. Nereti tiek runāts gan par kvalitatīvas barības nozīmi, gan ģenētikas ietekmi, gan diskutēts par govju komforta nozīmi, lai dzīvnieki ražotu pietiekami daudz piena un tajā pašā laikā būtu veselīgi.

Lai izvērtētu dažādas ganīšanas sistēmas, zemnieku saimniecībā „Ramanīši” 2019. gadā tika uzsākts “Videi draudzīgas, daudzlauku ganību sistēmas demonstrējums piena lopkopības saimniecībā ar mērķi samazināt produkcijas pašizmaksu”.

Vaislas dzīvnieku audzēšanā sīkumu nav. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar SIA “Lāses AM” gaļas liellopu saimniecību “Kolumbi” no 2019. gada realizē demonstrējumu ar mērķi saimniecībā iegūtās Limuzīnas šķirnes teles izaudzēt kā ļoti kvalitatīvu Limuzīnas šķirnes vaislas materiālu.

Latvijai jārēķinas ar pārmaiņām, ko ieviesīs kara laika ekonomika – tā žurnāla marta izdevumā brīdina ekonomists Andris Miglavs. Sarunā viņš vērtē resursu, tajā skaitā degvielas cenu kāpuma scenārijus un sagaidāmās izmaiņas lauksaimniecības sektorā. A. Miglavs: “Manuprāt, šī gada beigās mēs visi varēsim atļauties par 10–15% relatīvi mazāku reālā patēriņa apjomu, nekā tas bija pirms pusgada. Zemāks dzīves līmenis ir maksa par to, kas šobrīd notiek pasaulē. Tā būs ļoti pieticīga maksa”.

LLKC ierīkotais demonstrējums par slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekmi uz dzīvnieku veselību, produktivitāti un pēcnācēju kvalitāti tiek īstenots saimniecībā SIA“Vienotnes” Cēsu novadā. Demonstrējuma realizēšanas laikā, manuprāt, viens no ietekmējošiem faktoriem ir ganāmpulka ģenētika. Piena ražošanas efektivitāte ir atkarīga no tā, cik izkopts ir ganāmpulks. Izslauktā piena daudzumu nosaka ģenētiskais potenciāls, kuram vienmēr jābūt lielākam par populācijas vidējo, lai, sakārtojot atbilstošu dzīvnieku ēdināšanu un audzēšanu, sasniegtu produktivitātes pieaugumu.