Ģenētika – nozīmīgs faktors piensaimniecības attīstībā

LLKC ierīkotais demonstrējums par slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekmi uz dzīvnieku veselību, produktivitāti un pēcnācēju kvalitāti tiek īstenots saimniecībā SIA“Vienotnes” Cēsu novadā. Demonstrējuma realizēšanas laikā, manuprāt, viens no ietekmējošiem faktoriem ir ganāmpulka ģenētika. Piena ražošanas efektivitāte ir atkarīga no tā, cik izkopts ir ganāmpulks. Izslauktā piena daudzumu nosaka ģenētiskais potenciāls, kuram vienmēr jābūt lielākam par populācijas vidējo, lai, sakārtojot atbilstošu dzīvnieku ēdināšanu un audzēšanu, sasniegtu produktivitātes pieaugumu. Ģenētiskā potenciāla palielināšana notiek, pamatojoties uz īpašībām, ko nākamajā paaudzē  dzīvnieki iegūst no saviem vecākiem. Vienkāršojot, nākamās paaudzes indivīds iegūst 50% no mātes un 50% no tēva īpašībām. Precīzāk, 45% no mātes, 45% no tēva, 6% no vectēva un 7% no vecmātes īpašībām. Galvenais, lai virzītu saimniecības izaugsmi, jāizvēlas ļoti labi, augstražīgi vaislinieki. Ar pārliecību, ka 100% tie ir tīršķirnes, veselīgi, ar labu ražību un ilgmūžību.

Ja vienas populācijas īpatņi no vecākiem saņēmuši dažādu gēnu kopumu, tātad tie ir ģenētiski atšķirīgi, līdz ar to arī to produktivitāte būs atšķirīga. Lai varētu plānot pirmpieņu ražību un ieguldītie līdzekļi jaunajā paaudzē nestu saimniecībai peļņu, ideālā variantā būtu jāveido simts procentu tīršķirnes ganāmpulks. Zinot, ka pienīgākie pasaulē ir HM un HS šķirnes dzīvnieki, tad šo divu gēnu kombinācijas rezultātā iegūsim pienīgu nākotnes teli. Grūti prognozēt izaudzējamās teles ražību ir situācijā, ja gēnu kombinācija, piemēram, mātei, ir šāda: HM 25,61%, AI 20,51%, ZS 16,69%, DS 15,23%, NS 13,18%,LB 8,78%. Šādā gēnu kombinācijā prognozēt izaudzētās telītes ražību ir ļoti grūti, jo dominanto un recesīvo gēnu kombinācijas veidojas simtos. Iespējams, ārēji pēc izskata tele līdzināsies HM šķirnes dzīvniekam, bet pienīgums būs iedzimis no LB.

LB govis ir slavētas kā labas, izturīgas, ražīgas, veselīgas ar izslaukumu 5000-6000 kg piena, labi pārstrādā rupjo lopbarību. Tā rakstīts grāmatās pirms 20-50 gadiem. Protams, esot aiz dzelzs priekškara, neredzot citas šķirnes, rakstītam noticam, bet ir pasaulē ražīgākas šķirnes, kā HM un HS. Latvijā LB govju attīstība ir palikusi 70.-80. gadu līmenī. Vaislas īpatņu izvēle LB ir viens no simta, piena kāpinājums vaisliniekam ir neliels, līdz ar to ģenētiskais progress ir neliels. HM šķirņu vaislinieki tiek izvēlēti lielā konkurencē, viens no 10 000 īpatņu. Saimniecībai, kas investē līdzekļus jaunās tehnoloģijās, lai spētu nomaksāt uzņemtās kredīta saistības un attīstītos, nevajadzētu investēt naudu dzīvniekos, kuru ražība nav prognozējama, vai pēc 22 mēnešiem, kad govs  atnesīsies, iegūtā pirmpiene būs pienīga vai tomēr ar gaļas govs īpašībām un mazpienīga.

Rezultāti demonstrējumā parādīja, ka arī tad, ja saimniekošana nav ideāla, lielākos izslaukumus ieguva no HM tīršķirnes dzīvniekiem vai HM un HS krustojuma dzīvniekiem, kur HM gēnu asinība ir virs 50%.

Demonstrējumā piena prognozes aprēķinam tika izmantoti saimniecības  pārraudzībā esošie dati. Piena prognozes aprēķiniem izmantoju ASV Floridas štata Čārlza Stapla Dzīvnieku zinātniskā departamentā izstrādāto metodi kopējā izslaukuma aprēķināšanai laktācijas 305 dienu periodā. Tās izstrādātais ražības prognozes algoritms viesa uzticību, un demonstrējuma laikā tika pārbaudīts ar demonstrējuma saimniecībā esošo vecāko HM govju ražības prognozi un reāli iegūto ražību saimniecībā. HM vecāko govju izslaukuma 305 dienās atšķirība starp prognozi un iegūto ražību bija tikai 3%. Tātad aprēķina metode ir laba, izmantojama praksē. Šos dažus nesakritības procentus var norakstīt uz pieļautām kļūdām apsaimniekošanā, jo saimniecībā viss vēl nav ideāli.

Galvenais jautājums, kas risināts demonstrējumā, vai teles, kas nesas  līdz 24 mēnešu vecumam var būt ražīgākas par telēm, kas nesas vēlāk? Demonstrējumā iegūtie pirmā un otrā atkārtojuma rezultāti apkopoti un attēloti 1. un 2. grafikā. Tajos redzams, ka atbilde uz šo jautājumu nav viennozīmīga. Grafikos ar krāsām sagrupētas un attēlotas šķirnes: dzeltenā LB, zilā HS un zaļā HM tīršķirnes un krustojuma dzīvnieki ar HM gēnu klātbūtni virs 50%. Pirmais stabiņš ir piena prognoze pirmajā laktācijā, otrais – reāli iegūtā ražība, trešais stabiņš  – piena prognoze otrā laktācijā un ceturtais – reāli iegūtā ražība demonstrējumā iesaistītām telēm.

Atšķirības pamanāmas gan starp atkārtojumiem, gan vienas šķirnes un viena vecuma telēm. Ja aplūkosiet, tad pamanīsiet, ka tendence ir labi saskatāma, zemākie izslaukumi ir LB krustojuma dzīvniekiem, kur HM gēnu klātbūtne ir zem 50%. Lielākos izslaukumus bija iespējams iegūt no HS un HM dzīvniekiem, kur HM gēnu klātbūtne ir virs 50% pat grupā telēm, kas jaunākas par 24 mēnešiem. Otrajā laktācijā šīm pašām demonstrējumā iekļautām telēm prognoze jaunākai grupai, tas ir, telēm, kas nesas līdz 24 mēnešu vecumam, ir augstāka par otras demonstrējuma grupas dzīvniekiem. Tas liecina, ka teles, kas jaunākas par 24 mēnešiem,  spēj dot vairāk piena. Rezultāti starp pirmo un otro laktāciju parāda, ka pirmajā laktācijā teles vēl nav pietiekami izaugušas un turpina augt. Neizaugusi tele nevar ražot daudz piena, visa enerģija tiek novirzīta augšanai, ne piena ražošanai. Te rodas jautājums, kāpēc prognoze nav sasniegta? Tas ir daudzo un dažādo apsaimniekošanas kļūdiņu rezultāts no dzimšanas līdz atražošanai saimniecībā. Vēlos uzsvērt ražības atšķirības starp šķirnēm, tas ir, ģenētikas lielo nozīmi saimniecības izaugsmē. LB krustojuma dzīvnieki netiek ražībā līdzi labai ģenētikai un  dod zemākus izslaukumus.

1. grafiks

2. grafiks

Cik tad šīs kļūdas izmaksā saimniekam dažādu piena cenu situācijā, aplūkosim 3. tabulā. Tajā aprēķināti zaudējumi no telēm pirmajā un otrajā laktācijā, kas jaunākas par 24 mēnešiem, un telēm, kas vecākas par 24 mēnešiem. Aprēķinos izvēlējos saimniecības vidējo piena cenu 2020., 2021. un 2022. gadā. Pēc aprēķiniem demonstrējumā, jo lielāka samaksa par pienu, jo zaudējumi lielāki un sāpīgāki saimniecībai. Lielie kopējie skaitļi ir dramatiskāki un liek aizdomāties par pieļautām kļūdām apsaimniekošanā, ja no demonstrējumā iekļautiem dzīvniekiem pie 2022. gada piena cenas (0,43 centi/l) no pirmpienēm, kas jaunākas par 24 mēnešiem, zaudējam 5286 EUR, no vecākām telēm zaudējam 6207 EUR, kopā 11 494 EUR.

Savukārt otrajā laktācijā šiem pašiem demonstrējuma dzīvniekiem, pirmpienēm, kas atnesās jaunākas par 24 mēnešiem, zaudējumi no neiegūtā piena, kas radies no apsaimniekošanas kļūdām, ir 10 582 EUR, no telēm, kas atnesās pēc 24 mēnešiem, 9277 EUR, kopā 19 859 EUR. Šie ir iespaidīgi skaitļi. Procentuāli vidējie zaudējumi pirmajā laktācijā uz vienu teli, kas nesas līdz 24 mēnešiem, 11%, vecākām telēm 13%, bet otrajā laktācijā zaudējumi no jaunākām telēm ir 18% un no vecākām telēm 16 procenti. Neiegūtais piena daudzums no telēm, kas nesas līdz 24 mēnešiem, demonstrējuma grupā ir 12,3 t, vecākām telēm 14,4 t, otrā laktācijā neiegūtais piena daudzums attiecīgi 14,6 t un vecākām telēm 21,6 tonnas. Vidēji uz vienu pirmpieni neiegūts pirmajā laktācijā jaunākām telēm 768 l, vecākām 962 l, otrajā laktācijā attiecīgi 1893 l un 1798 l  uz vienu teli.

3. tabula. Demonstrējumā iesaistīto dzīvnieku grupu ražības salīdzinājums un aprēķinātie zaudējumi par pienu trīs dažādu cenu gadījumā

Secinājums: tele ir nākotnes govs, kurā, gluži kā mūsu bērnos, jāiegulda līdzekļi, tos nedrīkst taupīt, jo rezultātā pirmajā laktācijā neiegūst ģenētiski potenciālo izslaukumu. Izslaukumi pirmajā un otrajā laktācijā iespējami ļoti labi, tas tikai apliecina to, ka teles pirmajā laktācijā nav pietiekami izaugušas un liela loma ir apsaimniekošanai un ģenētikai.

Demonstrējums tiek realizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līgums Nr.10 2.1-20/20/P24. Demonstrējuma tēma: ” Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību, produktivitāti, pēcnācēju kvalitāti” (11. lote).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Andra Seredina,
demonstrējuma vadītāja,
LLKC Cēsu konsultāciju biroja konsultante lopkopībā

Antra Gražule, demonstrējuma zinātniskā konsultante:

Autorei ir savs viedoklis, kas būtu respektējams. Viedokļu atšķirības, zinot demonstrējumu saimniecību, ir normāls process.

Mans viedoklis par teikto atšķiras. Kā jau tika rakstā paskaidrots, ganāmpulkā ir daudz dzīvnieku, kuru ģenētika ir ļoti saskaldīta. Mērķis gan nebija pētīt ģenētiku, bet noskaidrot, vai teles, kas jaunākas par 24 mēnešiem atnešanās laikā, ir labākas. Un redzam, ka tādu paziņojumu ražojošā saimniecībā nevaram veikt, kamēr neesam:

• Noskaidrojuši dzīvnieku ģenētiku, tās tīrību,
• Noskaidrojuši cilvēkfaktora atšķirības dzīvnieku apsaimniekošanā,
• Noskaidrojuši rupjās lopbarības gatavošanas prasmes.

Par paziņojumu, ka attiecīgas šķirnes dzīvnieki ir sliktāki vai labāki, atturētos paust tik skaļu viedokli, jo:

• Dzīvnieku skaits izmēģinājumos ir par mazu, lai izdarītu šādu secinājumu par ģenētiku,
• Saimniecībā tad tiešām jāveic mērķēts darbs ģenētikas izkopšanā. Tad jāstrādā ar konkrētu organizāciju un ilgstošākā periodā. Paaudžu maiņa piensaimniecībā ir ilgu gadu darbs. Tāpēc, sākot šodien, īstie rezultāti būs pēc 10 gadiem.

Tai pašā laikā tiešām secinājumus var izdarīt par konkrēto saimniecību un likt aizdomāties citiem saimniekiem, vai nav kaut kas līdzīgs arī viņu saimniecībās.