Slaucamo govju ganību sistēmas

Lai izvērtētu dažādas ganīšanas sistēmas, zemnieku saimniecībā „Ramanīši” 2019. gadā tika uzsākts “Videi draudzīgas, daudzlauku ganību sistēmas demonstrējums piena lopkopības saimniecībā ar mērķi samazināt produkcijas pašizmaksu”.

Piena lopkopībā, tāpat kā ikvienā ražošanas nozarē, ražošanas mērķis ir peļņas gūšana. Lai kāpinātu peļņas apjomu, viena no iespējām ir samazināt ražošanas pašizmaksu. Pašizmaksu iespējams samazināt, saražojot vairāk produkcijas vienību no esošajiem resursiem,vai samazinot ražošanas izmaksas uz vienu saražotās produkcijas vienību. Būtiski atcerēties, ka obligāts nosacījums ikvienā saimniekošanas sistēmā ir pašizmaksas samazināšana, nekaitējot produkcijas kvalitātei.

Demonstrējuma ietvaros 2019., 2020. un 2021. gadā slaucamās govis ganību periodā ganībās tiek iedalītas 2 grupās:

• 1. slaucamo govju grupa tiek ganīta līdzšinējā ganību sistēmā – aplokos;
• 2. slaucamo govju grupa tiek ganīta porcijās.

Vienā ganību ciklā pirmās grupas dzīvnieki ganās aplokā 7 dienas. Otrajā grupā, kur notiek porciju ganīšana, govis ganās (2+2+3 dienas) un aploku maina ik pēc 2 līdz 3 dienām. Uzsākot un nobeidzot katru ganību ciklu, tika noņemti zāles paraugi no 1 m² platības sausnas ražas un kvalitātes noteikšanai.

Abi demonstrējumos izmantotie ganīšanas veidi (aploku un porciju) ir zālāju zelmeņa kvalitatīvai uzturēšanai un ganāmpulka produktivitātes celšanai daudz labvēlīgāki salīdzinājumā ar brīvo ganību sistēmu. Ierobežojot un mērķtiecīgi organizējot dzīvnieku pārvietošanos ganībās, tiek nodrošināta kvalitatīva zelmeņa izmantošana un celta ganāmpulka produktivitāte. Lopi tiek apgādāti ar augstvērtīgu zāli, un zelmenis tiek uzturēts labā kvalitātē visu ganību sezonu, jo zelmenis tiek noganīts vienmērīgāk un zāle var netraucēti ataugt.

Zelmeņu ražība aploku un porciju ganīšanas veidos bija līdzvērtīga (1. tabula). Sausnas ražu ganību ciklos vairāk ietekmēja klimatiskie apstākļi – galvenokārt mitruma trūkums vasaras mēnešos, kas negatīvi ietekmēja zāles ataugšanu. Sausnas ražas izmēģinājumu gados,  uzsākot ganību ciklus, svārstījās no 0,78 līdz 2,95 t ha^-1, un nenoēstās zāles daudzums ganību ciklu noslēgumos no 0,23 līdz 1,52 t ha^-1.

1. tabula

Zelmeņa sausnas raža aploku un porciju ganību ciklos, t ha^-1

Sausnas ražas atšķirības starp izmēģinājumu gadiem pirmajā ganību ciklā noteica ne tikai klimatiskie apstākļi, bet arī atšķirīgs ganību uzsākšanas laiks. Pirmajā izmēģinājumu gadā (2019. g.) ganības tika uzsāktas novēloti sakarā ar izmēģinājumu ierīkošanu. Tāpēc arī zelmeņa sausnas ražas ir būtiski augstākas salīdzinājumā ar otro un trešo izmēģinājumu gadu.

Visos ganību ciklos konstatētas zāles kvalitātes izmaiņas. Ganību ciklam sākoties, zāles kvalitātes rādītāji bija labāki – augstāks kopproteīna saturs sausnā un zemāks kokšķiedras saturs sausnā. Pirmajā izmēģinājumu gadā (2019. g.) tika noteikts neitrāli skalotās kokšķiedras (NDF), skābi skalotās kokšķiedras (ADF) saturs, bet 2020. un 2021. g. kopējās kokšķiedras daudzums sausnā (2. tabula). Uzsākot ganību ciklus, kokšķiedras rādītāji bija apmierinoši, un tie bija līdzvērtīgi gan aploku, gan porciju ganīšanas veidos.

Kokšķiedras rādītājus sausnas ražā ietekmē ne tikai augu veģetācijas fāze, bet arī augu lapu – stiebru attiecība, kā arī atmirušo augu daļu daudzums. Tāpēc ļoti būtiska ir ganību kopšana – nenoēstās zāles appļaušana.

2. tabula

Kokšķiedras un ADF saturs sausnā (%) aploku un porciju ganību ciklos

Abos ganīšanas veidos (gan porciju, gan aploku), ganību cikliem noslēdzoties, ADF un kopējās kokšķiedras rādītāji sausnas ražā bija augstāki (1. attēls). Tas liecina, ka septiņu dienu laikā zāles kvalitāte zelmenī būtiski samazinās. Jo ilgāk govis atrodas ganībās, jo zemākas kvalitātes zāles lopbarība tiek apēsta.

1. att. Vidējais ADF (2019. g.) un kokšķiedras (2020., 2021. g.) saturs (%), uzsākot un nobeidzot ganību ciklus aploku un porciju ganīšanas veidos

Kopproteīna saturs sausnā ir viens no galvenajiem zāles lopbarības kvalitātes kritērijiem. Kopproteīna saturs sausnas ražā, uzsākot ganību ciklus, bija līdzvērtīgs aploku un porciju ganīšanas veidos (3. tabula). Kopumā kopproteīna rādītāji ganību ciklu sākumā bija ļoti labi – virs 17%. Atsevišķos ganību ciklos vasaras vidū vai rudenī kopproteīna saturs bija zemāks (no 13,2% līdz 16%). Mitruma trūkums, kā arī paaugstināta temperatūra atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz zelmeņa kvalitāti – samazinās lapu īpatsvars ražā, kā rezultātā samazinās arī proteīna saturs.

3. tabula

Kopproteīna saturs sausnā (%) aploku un porciju ganību ciklos

Ganību ciklus noslēdzot, kopproteīna saturs nenoēstās zāles sausnā bija zemāks gan aploku, gan porciju ganīšanas veidos. Tas ir likumsakarīgi, jo zāles lapās proteīna saturs ir augstāks salīdzinājumā ar stiebriem, un pēc noganīšanas zelmenī pieaug stiebru īpatsvars, jo zāles augšējā, lapotākā daļa tiek apēsta. Vairākos ganību ciklu nobeigumos vasarā kopproteīna saturs bija zem 10%. Šāds proteīna saturs ganību zālē ir zems, un ilgāka govju uzturēšanās ganībās nebūtu vēlama, jo tiktu apsēta zāle ar vēl zemāku kvalitāti.

Analizējot kopproteīna saturu ganību ciklu nobeigumos, konstatētas atšķirības starp porciju un aploku ganīšanas veidiem. Visu izmēģinājumu gadu ganību ciklu nobeigumā porciju ganīšanas sistēmā konstatēts augstāks kopproteīna saturs sausnā salīdzinājumā ar aploku ganību sistēmu (2. attēls).

2. att. Vidējais kopproteīna saturs sausnā (%), uzsākot un noslēdzot ganību ciklus aploku un porciju ganīšanas veidos

Viens no galvenajiem aploku un porciju ganību sistēmu mērķiem ir ierobežot dzīvnieku uzturēšanos un pārvietošanos noteiktā ganību platībā. Jo mazāka ir vidējā ganību platība vienai govij, jo mazāk notiek lieka dzīvnieku pārvietošanās, meklējot barību. Protams, samazinot vienam dzīvniekam paredzēto ganību platību, biežāk ir jāmaina aploki, un zelmenim jābūt kvalitatīvam.

3. att. Piena izslaukumu apjomu salīdzinājums pa ganību sistēmām 2019. gadā

4. att. Piena izslaukumu apjomu salīdzinājums pa ganību sistēmām 2020. gadā

Demonstrējumu izmēģinājumos vienam dzīvniekam ganīšanās platība aploku sistēmā bija vidēji 586 m², bet porciju sistēmā 185 m². Tas nozīmē, ka aploku sistēmā platība, pa kuru dzīvniekiem bija iespēja pārvietoties ganību cikla laikā, bija būtiski lielāka. Ganību sezonas laikā novērots, ka aploku ganībās zāle tika nobradāta vairāk salīdzinājumā ar porciju ganībām. Tas nozīmē, ka aploku ganībās dzīvnieki nelietderīgi pārvietojās labākas barības meklējumos. Savukārt porciju ganībās dzīvnieki zāli noēda vienmērīgāk, un zelmenis tika izbradāts mazāk. Nevajadzīga pārvietošanās pa ganību platību ir lieks enerģijas un laika patēriņš dzīvniekam.

Augstāks proteīna saturs zālē, kā arī mazāks enerģijas patēriņš dzīvniekiem porciju ganībās veicināja augstākus izslaukumus  salīdzinājumā ar aploku ganībām. Analizējot piena izslaukumu visos izmēģinājumu gados, porciju ganību veidā konstatēti augstāki rādītāji  kā aploku ganību sistēmā (3., 4., 5. attēls).

5. att. Piena izslaukumu apjomu salīdzinājums pa ganību sistēmām 2021. gadā

Saimniecībā zālāji tiek regulāri atjaunoti, gan tos ierīkojot no jauna, gan izmantojot piesējas metodi. Iekļaujot zelmeņa sastāvā tauriņziežus, iespējams izmantot mazāku slāpekļa mēslojuma daudzumu, līdz ar to arī iespēja samazināt emisijas. Ņemot vērā demonstrējumā gūto pieredzi, noganāmās ganību platības tika ierīkotas, veidojot aplokus proporcionālus, cenšoties panākt, lai aploka garuma un platuma attiecības būtu pēc iespējas vienādas, lai aploki vairāk līdzinātos kvadrātam, kas savukārt sekmē labāku zelmeņa izmantošanu. Šādi nepieciešams mazāks ganu mietiņu skaits, gan ganību auklas garums. Ganību izmantošanā nav vēlama gan nepilnīga zelmeņa noganīšana, gan arī pārāk intensīva noganīšana, tika sekots tam, lai, ganīšanu beidzot, zelmenis nebūtu zemāks par 5 līdz 6 cm. Pavasarī, vasaras sākumā pēc noganīšanas zāle atauga ātrāk. Lai ganību zelmenis būtu labāk izmantojams, ganīšanu pavasarī sākotnēji vēlams uzsākt tajās platībās, kurās iepriekšējā gadā ganīšana agrāk tika pabeigta.

2020. gadā aploku ganībās ganību ciklos tika noganīts ganību zelmenis 21,44 ha platībā, Ja šo platību pārrēķinām uz visu slaucamo govju skaitu ganāmpulkā, tad būtu nepieciešami 25,8 ha. Savukārt astoņos ganību ciklos porciju sistēmā tika noganīts ganību zelmenis 4,44 ha platībā. Ja šo platību pārrēķinām uz visu slaucamo govju skaitu ganāmpulkā, tad būtu nepieciešami 24,42 ha. Tādējādi 25,80 – 24,42 = 1,38 ha platība, par cik iespējams samazinājums un kuru saimniecībai iespējams izmantot graudaugu audzēšanai, lai daļēji nodrošinātu ganāmpulku ar pašu saimniecībā izaudzētu spēkbarību.

1,38 ha x 5 t/ha = 6,9 t pašražotā spēkbarība,

6,9 t : 55 govis = 125 kg spēkbarības vienai govij,

(125 : 30 dienas  = 4,17 kg/dienā),

 6,9 t x 120 EUR = 828 EUR.

2021. gadā visos ganību ciklos porciju sistēmā tika noganīts ganību zelmenis 5,43 ha platībā, uz vienu govi vidēji 0,543 ha, to pārrēķinot uz visu slaucamo govju skaitu, nepieciešami 27,69 ha. Tādējādi 28,73 – 27,69 = 1,04 ha platība, kuru iespējams izmantot graudaugu audzēšanai, lai daļēji nodrošinātu ganāmpulku ar pašu saimniecībā izaudzētu spēkbarību.

1,04 ha x 5 t/ha = 5,2 t spēkbarības,

5,2 t : 51 = 102 kg spēkbarības govij,  jeb 3,4 kg pirmajās 30 dienās laktācijas sākumā,

5,2 t x 200 EUR = 1040 EUR.

Porciju ganīšanas veids nodrošināja augstākus piena izslaukumus visos izmēģinājumu gados salīdzinājumā ar aploku ganību metodi (6., 7. attēls).

6. att. Izslaukums ganību periodā, kg/dzīvnieku

7. att. Izslaukumu pieaugums, ganot pēc demonstrējuma (porciju) metodes, kg/dzīvnieku

Porciju ganību veidā iegūto izslaukumu pieaugumu pārrēķinot naudas izteiksmē (vadoties no konkrētā gada piena iepirkumu cenām), iegūts 53 EUR uz dzīvnieku, kas ir vidējais ieņēmumu pieaugums vienā ganību sezonā (8. attēls).

8. att. Ieņēmumu pieaugums, ganot pēc demonstrējuma (porciju) metodes, EUR/ dzīvnieku

Lai novērtētu demonstrējuma (porciju) metodes ietekmi uz visu ganāmpulku kopā, tika veikti aprēķini izmaksu un ieņēmumu pieaugumam gan uz vienu dzīvnieku, gan uz visu slaucamo govju ganāmpulku kopā. Pieņemot, ka ganāmpulkā ir 50 dzīvnieki un ir papildus jānopērk elektriskais gans, mietiņi un jāpatērē papildu darbs aploku pārvietošanai, vidējais izmaksu pieaugums bija 15 EUR uz dzīvnieku, kas uz visu ganāmpulku kopā veido 750 EUR. Tomēr, ja piena cena ir 29,5 EUR/kg, tad, izmantojot porciju metodi, kopējais ieņēmumu pieaugums atbilstoši demonstrējuma datiem varētu būt 2650 EUR (to veido 50 dzīvnieki reiz vidējais ieņēmumu pieaugums uz vienu dzīvnieku 53 EUR/dzīvnieku). Līdz ar to ieņēmumu pieaugumam būtu jānosedz papildu izmaksas, un kopā saimniecībā tas varētu dot ienākumu palielinājumu. Jāņem vērā, ka, mainoties piena cenām, mainīsies arī saimniecības ieguvuma lielums no porciju metodes izmantošanas.

9. att. Kopsavilkums demonstrējuma (porciju) metodes ekonomiskajiem ieguvumiem, EUR

Demonstrējumā  porciju ganīšanas metode visos gados ir devusi stabilu ieņēmumu pieaugumu salīdzinājumā ar ganīšanu aplokos. Ierobežojot dzīvnieku uzturēšanos un pārvietošanos noteiktā ganību platībā, lopi tiek apgādāti ar augstvērtīgu zāli visas ganību sezonas laikā, kas nodrošināja ne tikai augstākus izslaukumus, bet arī labāku zelmeņa apsaimniekošanu, saglabājot tā kvalitāti.

Ieteikumi:

Regulāri ganību kopšanas pasākumi – ganību ecēšana agri pavasarī, nenoēstās zāles appļaušana, atbilstoša mēslošana – dod iespēju saglabāt ražīgu zelmeni ar augstvērtīgu botānisko sastāvu vairākus gadus.

Lai ganību zelmenis ilgāk saglabātu kvalitāti un būtu labāk izmantojams, ganīšanu pavasarī vēlams uzsākt tajās platībās, kurās iepriekšējā gadā ganīšana tika pabeigta visagrāk. Pavasarī ganīšanu uzsāk, kad zāles augstums sasniedzis vismaz 15 cm. Nedrīkst ganības uzsākt par agru, jo pavasarī zāle augšanai izmanto uzkrātās rezerves barības vielas. Pāragri uzsākot ganīšanu, tiek ievērojami samazināta zelmeņa kvalitāte un produktīvā ilggadība.

Izmantojot porciju ganīšanas metodi, rodas papildu darbaspēka patēriņš un materiālu izmaksas, bet tās nosedz ieņēmumu pieaugums. Tāpēc, lemjot par porciju metodes ieviešanu saimniecībā, ir jāizvērtē, vai ir tam ir pietiekami papildu darbaspēka resursi.

Veidojot aplokus, ieteicams, lai aploka garuma un platuma attiecības būtu pēc iespējas vienādas. Ja aploki vairāk līdzinās kvadrātam, tas savukārt sekmē labāku zelmeņa izmantošanu. Šādi nepieciešams arī mazāks materiālu – ganu mietiņu skaits un ganību auklas garums.

Literatūra:

Adamovičs A. (2017) Zālāju ierīkošana un izmantošana. Otrs, papildinātais izdevums. Jelgava, 140 lpp.

Adamovičs A., Driķis J., Kravale D. (1999) Zāles lopbarības saimniecības attīstības nosacījumi. No: Latvijas lauksaimniecības zinātniskie pamati: zinātniskā monogrāfija. Galv. red. V. Strīķis. Jelgava: LLU, 5.13.–5.30. lpp.

Gill M., Beever D.E., Osbourn D.F. (1989) The feeding value of grass and grass products. In: Grass its production and utilization. Ed. by W. Holmes. Oxford: Blackwell Scientific Publications, p. 12–88.

Hodgson J. (1990) Grazing Management: Science into Practice. Longman Scientific & Technical, Harlow, Essex, 203 pp.

Latvietis J., Auziņš V., Strikauska S., Eihvalde I. (2008) Lopbarības raksturojums piena izmaksu aspektā. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Raksti, Nr. 21 (315), 51.–56. lpp.

Ošmane B., Ramane I. (2004) Enerģētiskā un proteīna bilance atšķirīgās veģetācijas fāzēs novāktās stiebrzālēs un no tām dažādi gatavotās skābbarībās. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Raksti, Nr. 12 (308), 30.–35. lpp.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Zita Briška,
LKC Preiļu KB lopkopības konsultante

Dr. agr. Iveta Gūtmane
Santa Pāvila, LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja