Lopkopība

Žurnāla februāra izdevumā ieskicējam tēmas, kas skar ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni. Šī tēma bija viena no vadošajām janvārī notikušajā starptautiskajā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādē Berlīnē “Zaļā nedēļa”. Tajā jaunais ES lauksaimniecības komisārs Kristofs Hansens solīja atjaunot nozares konkurētspēju globālajā tirgū. Kas vēl “Zaļajā nedēļā” tika runāts, redzēts, sajusts un nogaršots – lasiet februāra izdevumā.

Padomus gada pārskatu sagatavošanā skaidro LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Linda Puriņa.

Pēdējo divu gadu laikā Konkurences padome (KP) ir saņēmusi mazāk nekā desmit iesniegumus no pārtikas vai lauksaimniecības preču piegādātājiem, kuros tiek lūgts iestādes skaidrojums par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) piemērošanu. Tāpat arī nav saņemts neviens ziņojums no piegādātājiem vai nozares asociācijām, kas liecinātu par pircēju negodīgu tirdzniecības praksi. Savukārt tirgotāji publiskā telpā norāda kā argumentu, ka pircēju un piegādātāju savstarpējo attiecību regulēšana nav aktuāls jautājums.

Mūsdienu moderno piensaimniecību izstrādātās tehnoloģijas paredz strauju dzīvnieku izaudzēšanu, ar mērķi iegūt pēc iespējas ražīgākas slaucamās govis. 

Lai šos mērķus sasniegtu, pasaules labākajās piensaimniecībās plaši tiek izmantotas dažādas biotehnoloģijas, kas paredz precīzu dzīvnieku ēdināšanu, turēšanu un kopšanu, tādēļ dažādu grupu dzīvnieku audzēšana daļai piensaimnieku sagādā diezgan lielus izaicinājumus. 

LLKC Ogres birojs sadarbībā ar BDR “Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociāciju” īsteno demonstrējumu “Dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa ērzeļu pēcnācēju kvalitātes salīdzinājums selekcijas efektivitātes noteikšanai“. Tā mērķis ir salīdzināt un demonstrēt dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļu pēcnācēju kvalitāti ar mērķi uzlabot tipu, eksterjeru, piemērotību universālai izmantošanai.

2020. gadā 40% no visām ES lopkopības lauku saimniecībām bija kūtsmēslu krātuves. 

Vislielākais saimniecību īpatsvars ar kūtsmēslu glabātavām bija Slovēnijā (gandrīz 100%), Latvijā (99%) un Igaunijā (92%). Turpretī zemākais skaits reģistrēts Kiprā (7%), Grieķijā (11%) un Itālijā (18%). Šī informācija nāk no 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas datiem par kūtsmēslu uzglabāšanu, ko šī gada janvāra beigās publicēja ES statistikas birojs Eurostat.

Pilna cikla saimniecībā ražošanas procesi notiek ik dienu. Tā arī atšķirto teļu nobarošanas novietnē darbi nerimstas. Dzīvniekus periodiski pārsverot, izsecina, kuram nobarošana beigsies un kam turpinās. Saimniecībā SIA “Trudo” turpinās demonstrējuma  trešais atkārtojums, kur tiek nobaroti sievišķās kārtas dzīvnieki. Saimniecība atrodas Valmieras novada Matīšu pagastā. Saimniecība, vadoties pēc gaļas pieprasījuma, pakāpeniski atlasa nobarošanai paredzētos dzīvniekus, kuri sasnieguši  600 kg  un vairāk dzīvmasas.

Uzņēmumā “Medusmāja”, kas atrodas Kroņaucē, tiek aprūpētas 170 bišu saimes. Tiek ražots liepu, viršu un dažādu ziedu bioloģiskais medus, vasks, bišu maize un propoliss. Bišu ganībām tiek sēti nektāraugi 4,89 ha platībā, kā arī bites tiek vestas uz ganībām. Savas 170 bišu saimes Kārlis Krievkalns ir izvietojis gandrīz pa visu Latviju.

Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” februāra numurā plaša reportāža par Eiropā lielāko lauksaimniecības, pārtikas un dārzkopības izstādi “Zaļā nedēļa” un Latvijas līdzdalību tajā.

Turpinām stāstīt par lauku saimniecību pārvaldības sistēmu “Mans Lauks” (www.manslauks.lv) un praktiskiem ieteikumiem, kā to izmantot, lai sasniegtu veiksmīgākus rezultātus – šoreiz par digitālo augu maiņas un mēslošanas plānu izstrādi.

15. februārī Krāslavas novada Tautas namā norisināsies X Starptautiskā Latgales reģiona biškopju konference, ko organizē Latvijas Biškopības biedrība sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla pasākumu ietvaros. Pasākumā pulcēsies biškopji, lauksaimnieki un nozares eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, lai pārrunātu nektāraugu audzēšanas nozīmi biškopībā, bišu barības bāzes uzlabošanas iespējas un monoflorā medus ieguvi.

Kāpēc nektāraugi ir svarīgi?