Jūs atrodaties šeit

Lopkopība

Leave blank for all. Otherwise, the first selected term will be the default instead of "Any".
Leave blank for all. Otherwise, the first selected term will be the default instead of "Any".

Sievišķo dzīvnieku nobarošana bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā

Gaļas liellopu saimniecībās, kas nodarbojas ar vaislas dzīvnieku audzēšanu, brāķētās telītes tiek realizētas izsoļu namā vai atstātas nobarošanai. Tie mēdz būt dzīvnieki ar eksterjera kļūdām, neatbilstošu augšanas intensitāti vai nevēlamu temperamentu.

Emisijas ietekmējošie faktori bioloģiskajā un konvencionālajā piena lopkopībā

Lauksaimniecības politiku arvien vairāk ietekmē Eiropas Savienībā noteiktais Zaļais kurss. Galvenokārt tā mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visās dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka ir jātiecas pēc produkcijas, kuras ražošana būtu draudzīgāka mūsu klimatam un apkārtējai videi. Ar šādu situāciju šobrīd saskaras visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Viena no nozarēm, kuru skar emisiju ierobežošana, ir piena lopkopība, kur galaprodukts ir piens. Piena ražošanā apkārtējā vidē nonāk metāns, kas galvenokārt rodas no liellopu zarnu fermentācijas procesiem.

Ērzeļu pēcnācēju kvalitātes salīdzinājums selekcijas efektivitātes nodrošināšanai

Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu braucamā tipa saglabāšanā ir nozīmīga izpratne par tipa attīstību un tā saistību ar zirgu izcelsmi, lai efektīvi plānotu turpmāko selekcijas darbu. Tāpēc LLKC kopā ar sadarbības partneriem ierīkojis demonstrējumu “Dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa ērzeļu pēcnācēju kvalitātes salīdzinājums selekcijas efektivitātes noteikšanai”. Iepazīstinām ar starpposmu rezultātiem.

Genomu testi – precīzāki lēmumi piensaimniecībās

Kā jūs šodien pieņemat lēmumus par savu nākotnes ganāmpulku? Vai tie ir datos un skaitļos balstīti vai arī vairāk paļaujieties uz sajūtām? Piena lopkopībā selekcija, kas balstīta uz genomu novērtējumu,  tika uzskatīta kā revolucionārs solis jau 2009. gadā, bet ideja par ģenētiskā potenciāla uzlabošanu, balstoties uz SNP informācijas, ir bijusi aktuāla jau 90. gados (Hayes, Bowman et al 2009). 

Genoma atklāšana bija pēdējo dekāžu lielākais sasniegums liellopu ģenētikas uzlabošanas instrumentu izstrādē pasaulē.

Žurnāla “Latvijas Lopkopis” janvāra numurā

Žurnāla janvāra izdevumā lasiet stāstu par SIA “Saldus Druva”, ko prasmīgi vada Marita Spundiņa. Uzņēmums šogad atzīmē 30 gadu jubileju, un to sagaida kā viena no valstī modernākajām saimniecībām, kurā lielāko daļu ieņēmumu nodrošina lopkopība. Tas panākts ar mērķtiecīgu darbu, ieguldot cilvēkkapitālā, tehnikā un robotizācijā.

Kādas šogad gaidāmas izmaiņas nodokļu piemērošanā, skaidro LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Linda Puriņa.

Dezinfekcijas metodes piena fermās

Vesela ganāmpulka izveidošana nav iedomājama bez detalizēta saimniecības attīstības plāna, kuru komponentes pamatā nosaka pats saimnieks sadarbībā ar speciālistiem, tajā skaitā veterinārārstu. Veidojot apsaimniekošanas plānu, svarīgi ir to apspriest un izanalizēt no dažādiem skatu punktiem, un tikai pēc pilnībā iegūtas pārliecības, ka izdosies 90 % no ieplānotā, var uzsākt tā realizēšanu. Restrukturizējot un modernizējot saimniecību, jāņem vērā dažādi aspekti, jo daļa no tiem ir saistīti ar vispārējo biodrošību.

Cukurvistiņas “Mežiņu” pasaku valstībā

Inguna Valdmane savu saimniecību raksturo kā Latvijas lauku amatniecības un dzīvnieku sētu, kurā var ne tikai apskatīt dažādus dzīvniekus un putnus, bet visus arī apmīļot un pabarot. Tie “Mežiņos” šobrīd ir gan visiem it kā zināmie, gan arī īpaši eksotiski: ķengurs, dzeloņcūka, pāvs, alpaka. Tiek loloti populārie Angoras šķirnes truši. Taču, ja pievēršamies vārdam “amatniecības”, tad interesentiem ir iespēja piedalīties Angoras trušu cirpšanā, vilnas vērpšanā, un adītmīļi var pat nopirkt šo dziju, iegādei pieejami arī alpakas un suņu vilnas siltie pavedieni.

Gredzenmuiža – ar atšķirīgu pieeju tirgum

Burtnieku pagasta Gredzenmuižas saimnieki Dace Šulce un Jorens Gredzens izkopj savu atšķirīgo dzīvesveidu, ražo kazas piena produktus un iemēģina roku Angoras kazu audzēšanā.

Dace un Jorens saimnieko netālu no Burtniekiem, lauku sētā, ko paši lepni sauc par Gredzenmuižu. Šo īpašumu viņi iegādājušies tikai pirms dažiem gadiem, kad pārcēlās šurp no Dobeles novada, pārdodot tur iekopto sētu.

Mērķis – dzīvot laukos

Labāka uzņemtās barības izmantošana – efektīvāka piena lopkopība

Laikā, kad ikdienā sastopamies ar dažādiem izaicinājumiem, vēl rūpīgāk jāvērtē faktori, kas ietekmē piena ražošanu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2023. gadā uzsācis demonstrējumu par slaucamo govju genotipa un ēdināšanas kvalitātes ietekmi uz govju piena produktivitātes un atražošanas rādītājiem.

Demonstrējuma saimniecība

Ar pārliecību par darāmo – “Saldus Druvai” 30

SIA “Saldus Druva”, tās ilggadējās vadītājas MARITAS SPUNDIŅAS vadībā, 30 gadu jubileju sagaida kā viena no valstī modernākajām saimniecībām, kurā lielāko daļu ieņēmumu nodrošina piena lopkopība. Tas panākts ar mērķtiecīgu darbu, ieguldot cilvēkkapitālā, tehnikā un robotizācijā.

Lapas