Lopkopība

Precīzo tehnoloģiju izmantošana lopkopībā kļūst arvien aktuālāka. Tas saistīts ne tikai ar cilvēkresursu trūkumu, bet arī ar citu nepieciešamo resursu taupīgu izmantošanu.

Lauksaimniecības dzīvnieku nobarošanā biežāk izmanto precīzās tehnoloģijas spēkbarības padevei. Pie tām pieder spēkbarības izdales automāti jeb stacijas. Vienkāršākās ir grupveida barības izdales iekārtas, piemēram, spēkbarības izdalītājs, kas nodrošina tās padevi porcijās, vai spēkbarības padeve no birstošās siles neierobežoti.

Gada sākumā Latvijā būtiski samazinājušās piena iepirkuma cenas. Cenu kritums kopš aizvadītā gada nogales vērojams arī citos lauksaimniecības sektoros. Kādi ir iemesli un kā tie vērtējami, lasiet “Latvijas Lopkopis” janvāra izdevumā.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātes konsultanti no 14. līdz 16. decembrim apguva padziļinātas un specifiskas zināšanas par mācību tēmu “Dzīvnieku slimību kontrole, ganāmpulka veselība, labsajūta ilgtspējīgai saimniekošanai (piem., tēma Govju signālu izmantošana – CowSignals). 

No 1. janvāra spēkā stājies jaunais ES kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas Stratēģiskais plāns, kas paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos. Lai iepazīstinātu ar būtiskajām izmaiņām atbalsta nosacījumos, uzsākam rakstu sēriju, kurā LLKC eksperti skaidros nosacījumu nianses.

Šoreiz – par aktīvā lauksaimnieka statusu, jo tikai izpildot vienu no kritērijiem, var pretendēt uz kādu no atbalsta veidiem.

Aicinām 25. janvārī uz noslēguma semināru par demonstrējumiem, kas tika realizēti gaļas liellopu saimniecībā, kas saimnieko ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm, un aitkopības saimniecībā.

Decembra “Latvijas Lopkopja” izdevumā lasiet interviju ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu, kurš amatā stājās pirms gada un šajā laikā iekarojis gan ZM ierēdniecības, gan lauksaimnieku atbalstu un simpātijas. Viņš uzsver, ka pārtikas ražošana, iekļaujot lauksaimniecību, ir valsts drošības jautājums, tādēļ ir būtiski rūpēties par nozares uzņēmumu spēju strādāt jebkuros apstākļos.

Pērs Vinge-Petersens Latvijā attīsta bioloģisko gaļas liellopu audzēšanu un gaļas pārstrādi, iemēģina roku piensaimniecībā un ir pārliecināts par zaļās saimniekošanas nākotni.

UZZIŅA

Pērs Vinge-Petersens

Govju tīrība, pupu dezinfekcijas līdzekļi un pareiza slaukšanas rutīna ir būtiskākā trīsvienība tesmens inficēšanās un mastīta gadījumu mazināšanai.

Pākšaugi ir interesanta alternatīva zāles lopbarībai, pateicoties to slāpekļa piesaistes spējai un augstai ražai (biomasai) no hektāra.

Pākšaugu audzēšana saimniecībās pozitīvi ietekmē ne tikai piena ražošanu, bet arī saimniecības ekonomiku un ietekmi uz vidi. Vides prasības tiešmaksājumu saņemšanai, pākšaugu slāpekļa piesaistes spēja un to potenciāls uzlabot olbaltumvielu pašnodrošinājumu saimniecībās rada īpašu interesi par pupu audzēšanu piena liellopu saimniecībās.