Zaļmēslojumā – ziemas rudzi un ziemas vīķi

Šī gada intensīvajās lietavās bojā gājusi ne vien raža, bet mitruma dēļ no pastiprināti sablīvētās augsnes izskaloti arī tai būtiski barības elementi, piemēram, minerālais slāpeklis, kalcijs, kālijs un vēl citi, kas ir ļoti nozīmīgi sekmīgai veģetācijai nākamajā sezonā.

 Barības vielu samazināšanās turpinās arī rudenī, kad zemi uzar un tādu atstāj līdz pavasarim. Nokrišņi, sniega un sala ietekme ziemā veicina augsnes fizisko eroziju un degradāciju, jo augiem svarīgie barības elementi aizvien turpina izskaloties. Sevišķi bīstami šie procesi ir smilts un mālsmilts augsnēs. Lai arī šie procesi mūsu acīm ir slēpti un neviens to īsti neuzskaita, tas nenozīmē, ka tas nenotiek. Sekas jūtamas, kad augsnes auglības palielināšanai jāizmanto aizvien lielākas minerālmēslu devas pavasara sējā. Situācija risināma, sējot zaļmēslojumu.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists: “Jau izsenis par zaļmēslojumu jeb starpkultūru kalpo ziemas rudzi, kuriem piemīt daudzas vērtīgas īpašības, un ir tikai viens trūkums – to nevajadzētu sēt ar kailgliemežiem piesārņotās platībās. Taču ne visi zina, ka ziemas vīķis (Vicia vilosa) arī ir brīnišķīga zaļmēslojuma kultūra, kas lieliski strādā tandēmā ar ziemas rudziem. Tam, tāpat kā visiem tauriņziežiem, piemīt unikāla īpašība ar gumiņbaktēriju palīdzību saistīt atmosfēras slāpekli. Lai optimāli izpaustos abu zaļmēslojumu labākās īpašības, tad ideālā attiecība, pēc pētījumu datiem, ir – ziemas rudzi 65 kg/ha un ziemas vīķi 45 kg/ha. Ja lauks ir ļoti nezāļains, tad ziemas rudzu devu palielina līdz 80 kg/ha un ziemas vīķus izsēj tādā pat devā.”

Ziemas vīķus Latvijas tirgū piedāvā z/s “Ķiveļi”. Ziemas vīķu un ziemas rudzu maisījums īpaši ieteicams izmantošanai bioloģiskajās saimniecībās, dārzkopības un konvencionālajās augkopības saimniecībās ar mazu kultūru skaitu.

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja