Dēstu laiks ir klāt, 2. daļa

Iestājoties martam, rosība turpinās ne tikai profesionālo audzētāju vidū, bet aktivitāti sāk izrādīt tie dārzkopji, kuri dārzeņus audzē savai ģimenei, radu un draugu lokam, kā arī tiešajai pārdošanai un lauku tūrisma nodrošināšanai. Tā kā iepriekš apskatījām tikai tomātu dēstu audzēšanu, laiks ķerties klāt visām pārējām kultūrām.

Dēstu audzēšana nav iedomājama bez tādām dārzeņu kultūrām kā puravi, sakņu selerijas, saldā paprika un gurķi.

Atceramies, ka ir nozīme izmantojamo konteineru un kasešu krāsai. Visaugstāko temperatūru substrātam nodrošinās melnie, par +1 līdz +2 ^oC mazāk – brūnas krāsas, bet visvēsāk dēstiem būs pelēkas un baltas krāsas konteineros.

Paprika

Lai arī šīs kultūras komercaudzēšanai īsta pamatojuma nav, tomēr, neskatoties uz to, daudzi dārzkopji tomēr izšķiras par labu šīs kultūras audzēšanai. Lai arī pamata prasības ir līdzīgas kā tomātiem, tomēr saldās paprikas vajadzības pēc siltuma ir augstākas. Paprikas dēsta izaugšanai ir nepieciešamas 50 līdz 60 dienas. Substrātus var izmantot tos pašus, ko tomātiem. Pēc sēklu izsējas telpā ir jāuztur +25 līdz +30 ^oC augsta gaisa temperatūra. Tā kā līdz sadīgšanai sēklas var atrasties tumsā, tad var izmantot iespēju dēstu kastītes novietot uz apkures caurulēm, jo substrātam ir vajadzīga par +2 līdz +3 ^oC augstāka temperatūra.

No sēklu izsējas līdz brīdim, kad sējeņus varēs izpiķēt, paies 30 dienas. Piķēt, ja trūkst vietas, var kasetēs ar 3 līdz 4 cm diametra ligzdām, bet vēlāk pārstādīt 10 līdz 12 cm diametra podos. Ja vietas pietiek, uzreiz piķē podos. Līdzko dēstu lapas saskaras, tie ir jāparetina. Labam paprikas dēstam ir jābūt ar 5 līdz 6 īstajām lapām. Ja nav iespējama papildu gaismošana, tad, lai  nodrošinātu adekvātu paprikas dēstu attīstību, dod papildmēslojumā 0,1 līdz 0,2% kalcija nitrāta šķīdumu. Tā tiks uzlabota dēstu apgāde ar kalciju, kura uzņemšana ir traucēta nepietiekoša apgaismojuma apstākļos. Ja paprikas dēstu attīstības temps nav pietiekams, tad pārmaiņus lieto arī NPK šķīstošo mēslojumu.

Sīpoli

Šis paņēmiens nodrošina par 2 līdz 3 nedēļām agrāku ražu no sēklas sētajiem sīpoliem. Izmanto kasetes ar ligzdu skaitu 300 vai 448. Tā iespējams iegūt kvalitatīvus dēstus un praktiski nodrošināt 100% ieaugšanos. Visu dēstu kasetēm no iepriekšējās sezonas ir jābūt iztīrītām un dezinficētām. Dēstu audzēšanas laiks vidēji būs 50 līdz 55 dienas. Vienā ligzdā izsēj līdz 5 sēklām. Vidēji izaugs 3 līdz 4 dēsti. Sēklu dīgšanas laikā nepieciešama +20 līdz +25 ^oC temperatūra. Pašam substrātam  jābūt vismaz tikpat siltam, tāpat arī telpai, kurā tikts veikta sēja.

Diedzēšanas laikā kasetes var likt citu uz citas un nosegt ar plēvi. Sēklu dīgšanas laikā uztur +22 līdz +25 ^oC temperatūru. Pēc sadīgšanas kasetēm noņem plēvi, tās pārvieto uz siltumnīcu, uzliekot uz koka paliktņiem, iepriekš paklājot apakšā plēvi. Pēc sadīgšanas uz 4 līdz 5 dienām veic sēklu norūdīšanu. Gaisa temperatūru pazemina uz +10 līdz +12 ^oC dienas laikā un +8 līdz +10 ^oC naktī. Pēc šī perioda gaisa temperatūru atkal paaugstina uz +18 līdz +20 ^oC dienā un +12 līdz +14 ^oC naktī.

Pirms izstādīšanas 10 līdz 12 dienu laikā veic dēstu norūdīšanu. Ja iespējams, vislabāk kasetes ir iznest ārā. Labi norūdīti sīpolu dēsti izturēs pat -5 līdz -6 ^oC lielas pavasara salnas. Lai dēstu audzēšanas laikā katra kasetes ligzda būtu vienmērīgi nodrošināta ar mitrumu, paliktņiem, uz kuriem stāv kasetes, ir jābūt horizontālā stāvoklī. Tādos apstākļos augušie dēsti būs izlīdzināti un skaisti. To neievērojot, dēsti var iekalst vai nopūt. Viss darbs būs vējā. Papildmēslošana līdzīga kā puraviem, – pārmaiņus kalcija nitrāts un NPK ik pēc 10 dienām. Pirms izstādīšanas kasetes salaista, lai dēstus būtu viegli izņemt. Labam sīpolu dēstam ir jābūt ar 2 līdz 4 īstajām lapām un 15 līdz 18 cm garam. Izstāda dobē 25 līdz 30 cm attālās rindās ar 15 cm atstarpēm starp augiem.

Puravi

Puravu sēklu izsēju plāno “lapu” sējamajās dienās. Sēklām optimālai dīgšanai jānodrošina +20 līdz +25 ^oC temperatūra, zemāka gaisa temperatūra salnu periodā uz lauka izstādītiem puraviem var radīt priekšlaicīgu izziedēšanu. No 1 g sēklu var iegūt līdz 200 dēstiem. To audzēšanai izmanto speciālos kūdras substrātus. Dēstu audzēšanas ilgums būs cieši saistīts ar vidējo diennakts gaisa temperatūru, pie +17 līdz +18 ^oC audzēšana ilgs 12 līdz 14 nedēļas, tad izmanto kasetes ar 300 ligzdām. Savukārt, ja būs iespējams nodrošināt vidēji +23 ^oC, izaudzēšanai pietiks ar 30 līdz 40 dienām, tikai tad jāizmanto kasetes ar lielāku – 448 ligzdu skaitu.

Izsējot sēklas uz kūdras substrāta, tām 0,5 cm biezā kārtiņā pārber perlītu vai vermikulītu. Lai stiprinātu puravu sakņu sistēmu, pēc sēklu sadīgšanas gaisa temperatūru uz divām nedēļām pazemina līdz +15 ^oC. Kad dēsti sasniegs 5 mm diametru, gaisa temperatūru dienā paaugstina līdz +18 ^oC. Dēstu audzēšanas perioda beigās 3 līdz 4 dienas pirms izstādīšanas dēstus norūda pie +10 ^oC. Norūdīšanas periodā samazina laistīšanu. Tikai kasetēs varēs iegūt dēstus 4 līdz 6 mm diametrā.

Audzējot kastītēs, tādas kvalitātes dēstus nevarēs iegūt. Alternatīva var būt kūdras kubiki, ja ir, ar ko tos izgatavot. Sevišķi svarīgi tas ir agrajām šķirnēm, kam ražu vāks vasaras beigās. Kastītēs audzētie dēsti augšanas tempa ziņā kasešu dēstus panāks tikai rudens periodā. Var izmantot arī sēju dobēs apkurināmā siltumnīcā, tad uz kvadrātmetru izsēj 600 līdz 800 sēklu, no kurām iegūs ap 50% izstādāmu dēstu. Ja dēsti nepietiekama apgaismojuma dēļ ir izstīdzējuši, tos apgriež 10 cm virs substrāta līmeņa. Papildmēslošanai pārmaiņus izmanto kalcija nitrāta mēslojumus un pilnīgi šķīstošos vai šķidros NPK mēslojumus, kuros minimāli ir slāpeklis, bet vairāk ir fosfors un kālijs. Darba šķīdumus gatavo 0,1 līdz 0,2% koncentrācijā. Uz 1 kvadrātmetru izmanto 5 līdz 6 litrus šķīduma. Laistīšanu variē atbilstoši gaisa temperatūrai, bet tā, lai saglabātu vienmērīgu mitrumu. Kailsakņu stādus neaudzē, jo tie necieš pārstādīšanu.

Sakņu selerijas

Sakņu selerijām pie mums ir ļoti garš veģetācijas periods, kas nozīmē, ka bez dēstu audzēšanas nav iespējams iztikt. To sējas laiks ir februāra beigas vai marta sākums. Seleriju sēkliņas ir ļoti sīkas, tās izsēj ar kūdras substrātu piepildītā dēstu kastītē. Izsētām sēkliņām pa virsu neko neber, jo šī ir tā kultūra, kas labāk dīgst tieši gaismā. Lai sīkās sēkliņas visu laiku būtu mitrumā, visvieglāk ir nodrošināt, pārvelkot pāri kastītei plāno pārtikas plēvi. To var labi nostiept, tā nodrošinot zem tās mitruma saglabāšanos.

Sēklas diedzē pie +20 līdz +22 ^oC. Kad sēklas sadīgst, gaisa temperatūra jāpazemina līdz +17 ^oC.  Kad dīgstiem parādās pirmā īstā lapa, laiks sējeņus pārpiķēt. Dēstu kastītē tos izpiķē 4 līdz 5 cm attālumā citu no cita, bet kasetēs 4 līdz 5 cm kasešu ligzdās. Stādu kopējais audzēšanas laiks būs divi mēneši, tādēļ papildmēslošana būs obligāti vajadzīga. Pirmo papildmēslojumu dod 10 līdz 15 dienas pēc pārpiķēšanas, un tā ik pēc 10 dienām. Var izmantot tos pašus mēslojumus kā puraviem.

Gurķi

Gurķi ir viena populārākajām kultūrām, ko cilvēki labprāt cenšas audzēt siltumnīcās. Gurķus sēj 8 cm diametra kasetēs. No kūdras substrātiem vislabāk izmantot tieši gurķu dēstiem paredzētos, jo tad būs vismazāk problēmu. Gurķi ir ļoti jutīgi pret substrāta mitruma svārstībām, tādēļ mitrināšanai ir jāpievērš pietiekoši liela uzmanība. Ir labi, ja substrātu var salaistīt ar sasildītu lietus ūdeni. Papildus substrātam pievieno Trihodermīnu B-J vai Biomiks maisījumu. Tie palīdzēs sekmīgi vēlāk cīnīties ar dažādiem gurķu patogēniem.

Gurķu sēklas vispirms saliek uz katras kasetes ligzdas, un tikai tad viegli ar pirkstu sēkliņas iespiež līdz 2 cm dziļumam. Aplaista ar +25 līdz +30 ^oC siltu ūdeni, pārsedz kasetes ar plēvi un noliek tā, lai no apakšas uz kasetēm nenāktu aukstums. Optimāls mitrums kūdras substrātam ir tad, ja, to paņemot rokā, var izspiest dažas piles ūdens. Slapjāku nedrīkst, jo jutīgajām gurķu saknītēm var sākt trūkt gaisa. Gaisa temperatūru sēklu dīgšanas laikā uztur +25 līdz +27 ^oC robežās. Kā gurķi sadīgst, parasti ap trešo dienu pēc sējas, tā temperatūru var pazemināt uz +21 līdz +22 ^oC dienā un +18 līdz +20 ^oC nakts stundās. Plēvi noņem un augus apsmidzina ar siltu ūdeni.

Gurķiem ļoti vajag gaismu, jo citādi tie, strauji augot, ātri izstīdzēs. Ieteicams gurķu stādus apsmidzināt ar kādu no jūras zāļu ekstraktu preparātiem, piemēram Kelpak, tas palīdzēs  veidoties spēcīgākai sakņu sistēmai. Turklāt biežāk nekā citus dēstus, gurķus pārmaiņus mēslo ar kalcija nitrāta un šķīstoša NPK mēslojumu, kas paredzēts veģetatīvās augšanas periodam. Audzēšanas laikā ir nepieciešama stādu retināšana, pat 8 līdz 20 cm attālumā. Siltumnīcā parasti gurķus izstāda 3 līdz 5 īsto lapu stadijā.

Māris Narvils,

Vecākais speciālists dārzkopībā